1820. goda 12. julī (piec vacuo stila 30. junī) skaidrā laikā piecpušdīnē atskanēja pārkiuņa gruovīņam leidzeigs trūksnis. Ar itū trūksni tyka īvadeita vīna nu nūzeimeiguokajom 19. godu symta nūtikšonom, kas sovu nūzeimi nav pagaisynuojuse ari myusu dīnuos. Itamā dīnā teritorejā storp Vuorkovys i Kolupa muižom – myusu dīnuos Vuorkovys nūvoda Rūžkolnu pogostā – nūkryta pyrmais Latvejis teritorejā fiksātais meteorits. Piečuok meteoriti nūkryta ari Biržā (1863. goda 2. junī, storptautiskais nūsaukums Buschhof), Neretā (1864. goda 12. aprelī, Nerft), Boldūnē (1890. goda 10. aprelī, Misshof). Juoatzeimoj, ka 20. gs. geologiskūs pietejumu rezultatā tyka atkluots ari Dūbelis meteorita krāters, kas rodīs pyrma apmāram 300 miļjonu godu.

Pyrmuo meteorita pasaruodeišona

Leiksnys meteorits ir akmiņa tipa meteorits (H4 hondrits). Tys nūkryta natuoli nu Lazdānu sādžys, kas atsaroda zīmeļūs nu Kolupa azara, tok sovu nūsaukumu Leiksnys meteorits (storptautiskais apzeimiejums Lixna) dabuoja nu itymā laikā leluokys apleicīnis centra Leiksnys, kur atsaroda grāfīnis Izabellys Helenys Zībergys (1785–1849) i juos veira grāfa Mihaila Plātera (1777–1863) rezideņce. Meteorits pasaruodeja kai “uguneiga, storojūša lūde apmāram pylna Mieneša lelumā i lelā uotrumā vierzejusēs apmāram nu dīnvydu iz zīmelim”. Piečuok ar spolgu trūksni Lazdānu sādžys laukūs natuoli nu 2 struodnīku nūkryta apmāram 16 kg smogs meteorita gobols. Apmāram 4 km tuoļuok ar apdullynojūšu sviļpīni cyts prīškmats īkryta Kolupa azarā, nu apmāram 3 km nu Lazdānu leidzeigs prīškmats īkryta Dubnys upē. Zemē nūkrytušū meteoritu struodnīki iz reizis devēs apsavērt i aptausteit, kuo rezultatā apdadzynuoja rūkys, partū ka suokumā tys bejs korsts, i ap tū izaplatejuse šaunampuļvera smoka. Piec tam kod meteorits atdziss, zemnīki akmini nu zemis izvylkuši i tīpat iz vītys sadauzejuši. Vīns nu meteorita nūkrisšonys oculīcinīku beja grāfs Mihails Plāters-Zībergs, kurs piečuok apvaicuoja 11 oculīcinīkus nu 7 dažaidu vītu, kai ari nu zemnīku savuoce sadauzeituo meteorita gobolus, kurus nūsyuteja Viļņys i Tārbatys akademejai.

22. julī (piec vacuo stila 10. julī) Dinaburgys apriņča isprvaniks aba apriņča policejis prīkšnīks veice tīšu nūtykumu aprokstu sovā ziņuojumā 4 lopu apjūmā. Ziņuojuma nūroksts kūpā ar paketi, kurā beja meteorita gobols, i Vitebskys gubernatora pavodviestuli nūsyuteja Krīvejis Īkšlītu ministrejai. Ministreja viestuli sajēme 16. augustā i puoradresēja tū Krīvejis Goreigūs lītu i tautys izgleiteibys ministram, nu nav ziņu, voi itei viestule sasnēdze adresatu. Vēļ vīns nūtykumu aproksts pasaruodeja Jelgovā izdūtuos gazetys “Allgemeine deutsche Zeitung fur Russland” 28. juļa numerī. Roksta autors beja pats grāfs Mihails Plāters-Zībergs.

Leiksnys meteorita zynuotniskuo izpiete

Zinis par meteorita nūkrisšonu dreiži izaplateja ari uorpus Krīvejis imperejis teritorejis. Meteorits tyka analizāts i saleidzynuots ar puorejim tūlaik zynomajim dabasu akminim. Ryupeiguokū Leiksnys meteorita analizi veice īvāruojams fiziks i kīmiks Teodors Grothuss (1785–1822), kurs beja cielīs nu senejis Kūrzemis muižinīku saimis i jau nu bierneibys aizaruove ar dobyszynuotņu studiešonu. Jis beja ari Kūrzemis Literaturys i muokslys bīdreibys lūceklis. 1820. goda 11. oktobra, 17. novembra i 4. decembra sēdēs tyka apsprīsti juo ziņuojumi par Leiksnys meteorita analizi. T. Grothuss piec veiktūs analižu izsaceja sovys puordūmys par meteorita rasšonuos cālūnim. Ituos puordūmys i atzinis bīži pasaruodeja ari tuo laika zynuotniskajā literaturā. Juojam vārā, ka itys laiks vyspuor beja zynuotniskuos meteoritikys tapšonys laiks, kod iņterese par nūkrytušajim dabasu akminim beja cīši sakuopynuota.

19. i 20. godu symta laika gaitā gondreiž vysi meteoriti nu Latvejis tyka izvasti. Da šam vīneigi nu pādejuo – Boldūnis (storptautiskais nūsaukums Misshof) – meteorita beja sasaglobuojušys dažys škēlis, kurys globuojuos Latvejis Universitatis Viesturis muzeja meteoritu kolekcejis fondūs. Partū 2014. gods ir eipašs attīceibā iz Leiksnys meteoritu. Pārņ Latvejis meteoritu izpietis projekts Meteoriti.LV sadarbeibā ar Jaunanglejis Meteoritikys laboratoreju NEMS dabuoja atpakaļ nalelu daļu – 0,63 gramus – nu Leiksnys meteorita. Latvejā tyka nūguoduots Leiksnys meteorita pluonsleipiejuma etalons, kū izmontoj mikroskopiskai izpietei. Itī paraugi ir svareigi Latvejai i zynuotniskā, i kulturviesturiskā ziņā.