Reigys Sv. Pītera bazneicā apsaverama Osvalda Zvejsaļnīka dorbu izstuode

LaKuGa 26. Juņs, 2015. gods Comments Off on Reigys Sv. Pītera bazneicā apsaverama Osvalda Zvejsaļnīka dorbu izstuode
Reigys Sv. Pītera bazneicā apsaverama Osvalda Zvejsaļnīka dorbu izstuode

Da 31. augusta Reigys Sv. Pītera bazneicā byus apsaverama gleznīceibys izstuode “Osvalds Zvejsalnieks. Latgale. Plenēri. Kolēģi.”

Martā, gūdynojūt latvīšu gleznuotuoja Jezupa Pīguožņa pīmiņu i myuža īguļdejumu Latvejis gleznīceibā i veicynojūt muokslinīku iņteresi gleznīceibā atveiduot Latvejis dobu, kai ari izceļūt Latvejis ainovu gleznīceibys nūzeimi, tyka īdybynuota Jezupa Pīguožņa bolva Latvejis ainovu gleznīceibā, kas puļcieja lelu profesionalūs muokslinīku lūku – konkursa atlasē pīsadaleja vaira nakai 100 vysaidu paaudžu muokslinīku. Par eipaši spylgtu Jezupa Pīguožņa dzymtuos Latgolys atspīgeļuojumu gleznīceibā Reigys dūme pīškeire sovu simpateju bolvu profesoram Osvaldam Zvejsaļnīkam, duovojūt vareibu izveiduot personalizstuodi Reigys Sv. Pītera bazneicā.

Osvalds Zvejsaļnīks (1944) ir vīna nu nūzeimeiguokūs personeibu sovys paaudzis Latgolys muokslā. Sovu ceļu gleznīceibā īzeimiejs ar regularom personalizstuodem i leidzdaleibu kūpskatēs kai Latvejā, tai uorvaļstīs. Juo pīsuotynuotū dzeivi Latgolys kulturys atdzimšonā, kūpšonā var saisteit ar tik daudzim vierīneigai īdzeivynuotim dorbim, kas sajāmuši simbolisku jāgu i nazyudameibys pīpiļdejumu, ka veiciejs pavysam drūsai saucams par Latgolys i vysys Latvejis kulturys zeimi.

Var drūsai saceit, ka latvīšu gleznīceibā nav ūtra meistara, kas ar taidu sirsneibu, izpratni, sova veida dokumentalitati tik izvārstā kvantitatis i kvalitatis pakuopē iz sovu audaklu ir saglobuojs Rēzeknis i Dagdys, Kruoslovys i Viļakys, Bolvu i Preiļu, Ludzys i… Faktiski vysu “trešuos zvaigznis” pylsātu skaistumu. Vīns nu Osvalda Zvejsaļnīka rakstureigajim tālim ir Latgolys bazneicys. Tuos jis gleznuojs atkuortuoti, līkūt kai centralū vertikali, dominanti gleznu kompozicejuos.

Sovu bolvu, ekspozicejis telpys, Osvalds Zvejsaļnīks nasatīce izmontuot vīns, nu, dūmojūt par kolegu vareibom itūšaļt ruodeit sovus dorbus golvyspiļsātā i latvīšu gleznīceibai tik vajadzeiguos, puoruok reši radzamuos kūpeiguos ekspozicejis, aicynuoja kolegus leidzadorbuots, dūmūt vareibu skateituojim sasatikt ar atzeitim meistarim i mozuok zynomim audzieknim.

Ekspozicejis dalinīku vydā nav najaušeibu. Osvalds Zvejsaļnīks gostus izavielieja piec nūteikta pryncipa. Daļu nu dūmubīdru profesionalitatis izpratnē, gleznīciskūs pryncipu atkluosmē, kū skaita par draugim kūpeigajuos dzeivis i dorba gaituos i daļu nu sovu školānu.

Pyrmū grupu veidoj kursabīdrine Latvejis Muokslys akademejis studeju godūs, vīna nu ratajom pasteļgleznīceibys autoritatem Latvejā Baiba Vegere i ainovu gleznīceibys satura inteligentuo atkluojieja Vita Merca, ilggadeigi kolegi Latvejis Muokslys akademejā – profesors Jurs Jurjāns i profesors Roberts Muzis.

Osvalda Zvejsaļnīka školānus itamā ekspozicejā puorstuov Gundega Rancāne, Duorte Hapanioneka, Juoņs Plyvda, Ilze Grīzāne, Vēsma Ušpele, Inga Onževa, Agra Riteņa, Svetlana Kuorkla – Dāvida, Anatolejs Zeļčs i cyti.

Komentari slāgti.