Da 11. novembra Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) apsaveramys divejis vīna ūtru papyldynūšys izstuodis – vīna lītaunīka Raimonda Pakņa karteņuos viesteis par Lītovys kūka dīvnomim, ūtra ļaus īsavērt vaira nakai 200 godu senejā Feimaņu draudzis bazneicys liturgiskūs drēbu kolekcejā, informej Latgolys Kulturviesturis muzeja muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure.

Karteņu izstuodis “Vietas gars” autors ir Raimonds Paknis i tei veiduota piec gruomotys “Lītovys kūka bazneicys” motivu. Pasasokūt sadarbeibai ar Lītovys viestnīceibu Latvejā, izstuode paruoda baroka laika Lītovys kūka arhitekturys boguoteigū montuojumu.

Izstuodis veiduotuoji gryb paruodeit īspaideigus, nu ari nacarātus, naīrostus skaistuokūs dīvnomu skotus. Ir grybāts, kab izstuodis skateituojs sasajustu kai īguojiejs, kas ir breivs nu īprīškejūs zynuošonu, kas ceļoj pa Lītovys cīmim i piļsieteņom i pavysam najauši pataisejs gryutuos pīticeiguos bazneicenis durovys, nacarātai radzūt tī nūglobuotu skaistumu. Partū te ir na tik kūpiejī eksterjera i interjera skoti, nu ari daudz bīži viņ naīvāruotu lītu: unikalu oltoru, kanceļu, vargaņu dekoru kūkgrīzumu, kolonu, sīnu, grīstu fragmentu, kuri saglobuojuši ciervu radeitūs pādus, sovpateigu rakursu, kas paleidz sajust kūka dīvnomu burveibu.

Feimaņu draudzis bazneicys liturgiskūs drēbu i ar religiskajim ritim saisteitūs tekstileju izstuode atkluoj cauri godu symtim saglobuotu unikalu kolekceju. Feimaņu Sv. Juoņa Kristeituoja Rūmys katuoļu draudzis bazneica ir vīna nu senejuokūs kūka arhitekturys paraugu Latgolā. Tei ir calta laikā nu 1756. goda da 1760. goda. 1760. godā veiskups tū konsekrēja Juoņa Kristeituoja gūdam.

Feimaņu Sv. Juoņa Kristeituoja Rūmys katuoļu bazneica ir vaļsts nūzeimis arhitekturys pīmineklis, kurs 1995. godā atzeits ari kai Eiropys kulturys kūka montuojums.

Dīvnoms ir trešuo vacuokuo katuoļu kūka bazneica bejušajā Rēzeknis rajonā, nu storp vysom konfesejis bazneicom tei izaceļ ar vysleluokū vaļsts nūzeimis muokslys pīminekļu skaitu. Taidi ir pīcpadsmit, tymā skaitā 18. gs. treju oltoru kūkgrīzumi, grāksyudzis sūls, bazneicuonu sūli, vargaņu prospekts, krucifiksi. Bazneicā sasaglobuojuse originaluo kūka greida. Daži nazkodejī Feimaņu bazneicys muokslys prīškmati ir puorvītuoti i globojās Rundālis pilī i Ermitažā.

Nu 1710. goda ir sasaglobuojs draudzis prāvestu saroksts, kas līcynoj, ka Feimaņu bazneicā ir kolpuojuši izcili goreidznīki. Tymā ir pīmynāts ari Jezups Macilevičs, kurs 1850. godā izdevs gruomotu “Pawuiceišona un wysaidi sposobi deļ zemnīku latvišu”, kam beja svareiga lūma latgalīšu volūdys atteisteibā.

Izstuodis attaiseitys:
ūtardiņ, trešdiņ, catūrtdiņ, pīktdiņ 10.00 – 17.00,
sastdiņ – 10.00 – 16.00,
svātdiņ, pyrmūdiņ – slāgta.
Īīšonys moksa izstuodēs: školānim, studentim – 0.50 eiro, pīaugušajim – 0,80 eiro.