15. janvarī myužeibā aizguojs pūdnīks, muokslinīks, školuotuojs, Latgolys patriots i eistyn lobs cylvāks Pīters Gailums (1962-2017).

Pīters Gailums dzims 1962. goda 22. februarī Rogovkā. Vuicejīs Nautrānu vydsškolā, kai ari Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys Keramikys nūdaļā.

Janinys Gribustis i Anitys Bernānis vadeibā tics pi pyrmūs īmaņu muola meiciešonā i virpuošonā. Vaicojūt ceļu iz tautys pūdnīceibu, struoduojs vysaidu Latgolys meistaru darbneicuos.

1988. godā izmyuriejs sovu keramikys cepli i suocs patstuoveigys pūdnīka gaitys. Sovus dorbus jis apdadzynuoja Latgolys dūbis tipa atkluotys guņs keramikys apdadzynuošonys ceplī. Eipaša aizaraušona beja svečturi i vāzis.

1990. godā suocs dorbuotīs Tautys lītiškuos muokslys studejā “Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. 1998. godā īsasaistejs Latgolys keramikys saglobuošonys fonda, 2006. godā – Kulturys fonda kūpys “Pūdnīku skūla” darbeibā.

Pīters pīsadaleja vysaiduos izstuodēs Latgolā, puorejā Latvejā i ari uorzemēs. Vairuokys izstuodis sareikuotys kūpā ar sīvu muokslineicu i floristi Maiju Gailumu.

Pīters beja eistyns Latgolys patriots, kurs vysod saceja, ka vyslobuok jiutās runojūt latgaliski, kū ari raudzeja vysod dareit. Jis beja saimis cylvāks – breineigs veirs, tāvs i vactāvs. Nu Pītera vysod izstoruoja lels gaišums, mīrs i labesteiba. Juo tryuks cīši daudzim… 

Vysdziļuokuo leidzjiuteiba Pītera Gailuma tyvinīkim.

Myužeigu mīru dūd jam, Kungs, i myužeiguo gaisma lai atspeid jam myužam.

Atsavadeišona nu Pītera Gailuma nūtiks catūrtdiņ, 19. janvarī, 12 stuņdēs nu Nautrānu Vyssvātuokuos Jaunovys Marijis Bezvaineiguos ījimšonys Rūmys katuoļu bazneicys. Zemis kliepī jis tiks guļdeits Gailumu kopūs.