Dainis Mjartāns: Latgolys saturs radejā i TV 2017. godā

LaKuGa 18. Janvars, 2017. gods Comments Off on Dainis Mjartāns: Latgolys saturs radejā i TV 2017. godā
Dainis Mjartāns: Latgolys saturs radejā i TV 2017. godā

Autors: Dainis Mjartāns, Nacionaluos elektroniskūs plošsazinis leidzekļu padūmis (NEPLP) lūceklis

Latgolys informativuos telpys styprynuošonā aizguojušais gods beja cīši nūzeimeigs. Rēzeknē durovys attaiseja Latvejis Radejis (LR) Latgolys multimedeju studeja, kas radeita NEPLP Latgolys elektroniskūs medeju programys ītvorūs. Jemūt vārā, ka budžetā tyka īdaleiti leidzekli studejis atteisteibai, 2017. gods paradz jaunus izaicynuojumus. Studeja jau suokuse producēt raidejumu “Kolnasāta”, kas skaņ LR1 programā. 2016. godā LR Latgolys studeja Latvejis Radejis programom i LSM.lv saražuoja vaira par 280 minutu originala satura mienesī.

Sabīdryskuo pasyutejuma plans paradz nu ituo gods pavasara suokt atseviška raidejuma (LR studejis lūga) veiduošonu, kas byus dzierdams LR Latgolys apraidis zonā. Tei byus diskuseju platforma par regionam nūzeimeigim sabīdriski politiskim i ekonomiskim vaicuojumim. Pi mikrofona tiks aicynuoti politiki, pošvaļdeibu vadeituoji, uzjiemieji, kulturys darbinīki i uzklauseiti dzeivuotuoju redzīni. Paraleli tiks atteisteita ari multimedeju platforma, pīduovojūt raidejumus nūsavērt škārsteiklā. Laikā, kod nūteik auditorejis “tehnologiskuo migraceja”, nūzeimeigu lūmu ījam sižetu pasnīgšona myusdīneigā veidā (audio kai daļa multimediala satura). Radejai atspīgeļojūt aktualitatis, kai ari veidojūt analitiskus i portretraidejumus, ir īspiejams uzrunuot tū auditorejis daļu, kas kasdīnā radejis saturu napatierej i informaceju sajam škārsteiklā.

Sabīdriskuo medeja byušona kluotyn Latgolā našaubeigi ir cīši nūzeimeigs faktors myusu vaļsts strategiskajā komunikacejā. Taipat asu gandareits, ka padūmei ir izadevs byutiskai aktivizēt ari Latgolys komercialūs elektroniskūs medeju dorbu – kotru godu NEPLP izsludynoj vairuokus konkursus par radejis i TV programu veiduošonu. 2017. godam kūpā taišni satura veiduošonai latgalīšu volūdā komercialajūs medejūs NEPLP īguļdejuse vaira par 70 000 eiro.

Raidejumu sereja “Sajūti Latgali” byus radzama LTV, Re:TV, Vydsdaugovys televizejā i škārsteiklā. Itūgod klauseituojus Latgolys Radejā, Radejā Ef-Ei, Div Krostu radejā i Radejis Marija eterā otkon uzrunuos raidejums “Pi myusim Latgolā”. Kūpā itūgod planavuots izveiduot 88 raidejumus par kulturviesturi, kai ari par sabīdriski politiskom temom. Eipaša viereiba tiks pīvārsta 1917. goda Latgolys kongresa nūtikšonom, tuo lāmumu analizei tūpūšuos Latvejis kontekstā, kai ari pošvaļdeibu vieliešonom. Sovukuort Latvejis TV varēsim vērtīs raidejumus “Cytaidi latviskais”.

NEPLP konkursā par nūvodu ziņu sižetu veiduošonu nu Latgolys tyka sajimti treis dasacejumi. NEPLP lūcekļu vairuokums lēme, ka 2017. godā Latgolys Regionaluo televizeja par 61 064 eiro veiduos LTV aizdavumā ziņu sižetus raidejumā “Dienas ziņas”, informativi-dokumentalajūs i kulturys raidejumūs.

Latvejis TV i Latvejis Radeja 2017. godā īplanavuojuse atspīgeļuot vērtini pasuokumu i koncertu, kas Latgolys kongresa symtgadis ītvorūs paradzāti Rēzeknē i Daugovpilī.

Informativuos telpys styprynuošonys pasuokumi ītver ari tehniskūs rysynuojumus Latvejis Radejis lobuokai nūgiušonai. Jau 2017. goda janvarī pīškiertuo finansiejuma ītvorūs tiks palelynuota LR1 programys i LR3 programys raideituoju jauda Daugovpilī. Vosorā tiks suokta LR1 programys raideišona Mālē i Pīdrujā, kai ari LR2 programys raideišona Dagdā. Nuokūtnis īceris paradz LR1 i LR2 programys nūgiušonys izlobuojumus Viļakā. Sadarbeibā ar VAS “Elektroniskie sakari” vēļ juostruodoj pi tuo, kab nūdrūsynuotu vareibu palelynuot apraidis teritoreju Latgolā raidūšuom komercialajom radejis stacejom, kuruom uzticāta NEPLP i VKKF sabīdryskuo pasyutejuma izpiļde.

Pīcu godu laikā, kai struodoju NEPLP, asu dzierdējs cīši daudz runu par informativuos telpys styprynuošonu Latvejis austrumūs. Runys nareši ir bejušys vysai garys, tok dorbs – eiss. Partū asu gandareits, ka ar atbiļdeigūs politiku izpratni i atbolstu izadevs īdzeivynuot Latgolys elektroniskūs medeju programu, kas ir vīns nu palīkūšim dorba rezultatim, ļaunūt ar samāruojamu īguļdejumu palelynuot vietejūs medeju auditoreju Latgolā, styprynojūt regiona identitati i latgalīšu volūdu. Sovu ortovu dūd ari Kulturys ministrejis pīškiertais finansiejums VKKF konkursam Latgolys medejim ar mierki styprynuot latviskū i latgaliskū kulturtelpu. Latgolys komercialī plošsazinis leidzekli var vērtīs ari Medeju atbolsta fonda vierzīnī, kuruo izveidei vaļdeiba pīškeiruse vaira par miļjonu eiro.

Mums juosaceinej par kotru radejis i TV klauseituoju Latgolā, kab tū paturātu myusu vaļsts informativajā telpā i tū ir īspiejams padareit, pīduovojūt kvalitativu vītejū saturu i sabalansātu nacionalūs medeju saturu. Juosavierzej iz Latvejis TV satura styprynuošonu, atbolstūt LTV gribiešonu Latgolys i Latvejis auditorejai dūmuota originalsatura veiduošonai izmontuot LR Latgolys multimedeju studeju Rēzeknē, kam 2017. godā vaļdeiba napīškeira leidzekļus.

Cīši nūzeimeigu myusu dzeivis dokumentiešonu veic vītejuo prese, radeja i TV. Tys ir naizmārojams īguļdejums tradicionaluos kulturys, lauku i mozpiļsātys dzeivis atspīgeļuošonā. Tū kasdīnā navar padareit radeja i TV, kas atsarūn Reigā. Pats golvonais, ka vītejī medeji ražoj i raida vītejū saturu.

Itūgod byus symtu godu nu viesturiskuo Latgolys kongresa, kod Latgolys puorstuovi lēme par apsavīnuošonu ar puorejim tūpūšuos Latvejis nūvodim vīnā zemē. Viesturiski mes vysod asam varējuši pīpiļdeit lelys īceris. Tū es nūvieleju vysim drukavuotajim, škārsteikla i raidūšajim Latgolys medejim.

Komentari slāgti.