Dagdā nūtiks Vosorys Saulgrīžu svātki

LaKuGa 31. Majs, 2017. gods Comments Off on Dagdā nūtiks Vosorys Saulgrīžu svātki
Dagdā nūtiks Vosorys Saulgrīžu svātki

21. junī Dagdu pīskandynuos folklorys kūpys i etnografiskī ansambli nu vysys Latvejis. Vaira kai 45 tradicionaluos kulturys kolektivi puļcēsīs iz Storptautyskuo folklorys festivala “Baltica 2018” modeliešonys pasuokumu “Vasaras Saulgriežu svētki Dagdā”, informej Dagdys nūvoda puorstuove Guna Malinovska.

Gataveišonuos saulgrīžim suoksīs ar folklorys izvadumu “Pierts” Dagdys centralajā laukumā i svineibys turpynuosīs Saulgrīžu sātā (piļsātys skverā). Saulgrīžu kuknē taiseis soltū zupu, sīs Juoņu sīru, neis svīkstu i vuoreis zuoļu čaju. Saulgrīžu darbneicā sevkurs varēs sasapucēt svātkim, nūvynūt sev vaiņuku, voi īt rūtaļuos kūpā ar bārnim. Kai jau Vosorys saulgrīžūs dasaīt, tiks sagaideiti Juoņa bārni, gūdā ceļs Juoņu muoti i Juoņu tāvu i kluos svineibu goldu.

Tai kai Saulgrīžu naktī ir juodzīd, juodoncoj i juolāc puori gunkuram, vysi svātku dalinīki 22.00 īs guojīnī iz piļsātys parku. Juoņu dzīšmu pavadejumā tiks īdagts gunkurs i dadzynuoti pārnejī vaiņuki. Tradicionalī daņči, rūtalis i sasadzīduošona turpynuosīs da poša saulis lākta  – kas 22. junī ir 4.29. Saule tiks sagaideita piec senejūs latvīšu tradiceju – ar Saulis dzīsmem, rosys laseišonu i mozguošonūs rosā.

“Vasaras Saulgrieži Latvijas novados” itūgod tiks svieteiti taišni vosorys saulgrīžūs vysūs četrūs Latvejis kulturviesturiskajūs nūvodūs, tai īskandynojūt nuokušuo goda Storptautyskū folklorys festivalu “Baltica”, kas nūtiks Juoņu tradicejis zeimē. Pasuokumūs pīsadaleis i kotra nūvoda skaistuokuos Juoņu dzīsmis izdzīduos apmāram 120 Latvejis folklorys kūpys i etnografiskī ansambli Dagdā, Jiurkaļnē, Jelgovā i Turaidā.

Dagdā īsarass 45 folklorys kūpys i etnografiskī ansambli: Baļtinovys etnografiskais ansamblis; Bolvu nūvoda Brīžucīma etnografiskais ansamblis, Bārnu i jaunīšu folklorys kūpa “Soldanī”, Bieržpiļs folklorys kūpa “Saivenis”, Tiļžys etnografiskais ansamblis “Sagša” i Vactiļžys folklorys kūpa “Saime”; Cyblys nūvoda Blontu folklorys kūpa “Madara”, Cyblys folklorys kūpa “Ilža”, Zviergzdinis folklorys kūpa “Saime”; Casvainis nūvoda Casvainis folklorys kūpa “Krauklēnieši”; Daugovpiļs nūvoda Ambeļu KN folklorys kūpa “Speiga”, Daugovpiļs folklorys kūpa “Dyrbyni”, Daugovpiļs folklorys dzīšmu i deju kūpa “Svātra”, Dubnys folklorys kūpa “Atzola”, Naujinis folklorys kūpa “Rūžeņa”, Vabalis etnografiskais ansamblis “Vabaļis”, Neicgaļa folklorys kūpa “Neicgaļīši”; Kuorsovys nūvoda Mežavydu folklorys kūpa, Saļņovys etnografiskais ansamblis, Mērdzinis etnografiskais ansamblis “Mārga”; Kruoslovys nūvoda Aulejis etnografiskais ansamblis “Aulejas sievas”, Izvolta bārnu folklorys kūpa “Mozī latgalīši”, Izvolta folklorys kūpa “Izvoltīši”, Iudreišu folklorys kūpa “Rudzutaka”; Ludzys nūvoda Nierzys etnografiskais ansamblis “Raipole”, Ņukšu folklorys kūpa “Rīkšova”; Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa folklorys kūpa, Čornuos folklorys kūpa “Ausmeņa”, Kaunatys folklorys kūpa “Rāzna”, Muokūņkolna folklorys kūpa, Ūzulainis folklorys kūpa “Zeiļa”, Ratnīku folklorys kūpa “Rateņš”, Rēzeknis folklorys kūpa “Rūta”, Rykovys etnografiskais ansamblis “Rikava”, Rogovkys etnografiskais ansamblis; Rībeņu nūvoda Gaļānu folklorys kūpa “Vydsmuiža” i Rībeņu etnografiskais ansamblis “Jumaleņa”; Ruguoju nūvoda Benislavys etnografiskais ansamblis; Vuorkovys folklorys kūpa “Dzeipurs”; Viļānu nūvoda Dekšuoru veiru folklorys kūpa “Kūzuls” i Viļānu folklorys kūpa “Viļōnīši”, kai ari vītejuo Ondrupinis folklorys kūpa “Sovvaļnīki”, Dagdys folklorys kūpa “Olūteņi”, Ezernīku etnografiskais ansamblis “Akmiņeica” i Škaunis folklorys kūpa “Gaiļupeite”.

Karteņa: momenti.lv (Ruota Andersone)

Komentari slāgti.