“Vīnuoti, tok na vīnaidi!” – diskuseja par tautsaimnīceibys atteisteibu (papyldynuots ar raidejumu)

LaKuGa 17. Oktobris, 2017. gods Comments Off on “Vīnuoti, tok na vīnaidi!” – diskuseja par tautsaimnīceibys atteisteibu (papyldynuots ar raidejumu)
“Vīnuoti, tok na vīnaidi!” – diskuseja par tautsaimnīceibys atteisteibu (papyldynuots ar raidejumu)

16. oktobrī, gatavejūt raidejumu cyklu “Vīnuoti, bet na vīnaidi!”, Kruoslovys nūvoda dūmē nūtyka diskuseja par tautsaimnīceibys atteisteibys vaicuojumim Austrumu pīrūbežā. Pīsadolūt VARAM, Latgolys planavuošonys regiona Atteisteibys padūmis, Latgolys Uzjiemiejdarbeibys centra, Latgolys i Rēzeknis specialūs ekonomiskūs zonu puorstuovim, tyka diskutāts par prioritarim aizdavumim Latgolys ekonomiskuos izaugsmis veicynuošonai, informej raidejuma vadeituoja Evika Muizniece.

Diskuseju rūsynuoja 4. pasauļa latgalīšu saīta rezolucejis prīšklykumi tautsaimnīceibā (Dr. oec. Sandra Ežmale), kas sadarbeibā ar VARAM jau beja prezentāti Saeimys Ilgtspiejeigys atteisteibys komisejā. VARAM Regionaluos politikys departamenta direktors Raivis Bremšmits īpazeistynuoja kluotasūšūs ar tūpūšū Latgolys programu, a Vladislavs Stankevičs, Latgolys uzjiemiejdarbeibys centra vadeituojs, snīdze sovu redzīni par problemom Latgolys regiona ekonomiskajā atteisteibā.

Tautsaimnīcyskūs prīšklykumu izstruoduotuoji pīkreit, ka regionaluos ekonomikys problemys ir leidzeigys vysā vaļstī, vystik te juojam vārā vīns BET. Latgola ir Austrumu pīrūbežs, uorejais vaļsts i Eiropys rūbežs, taitod – vaļsts i ES vizeitkarte. Deļtuo eipaši svareigs ir vaicuojums par Austrumu pīrūbeža atteisteibys īspiejom i tū, kai izdareit tai, lai Latgolu pozicionātu kai prestižu dzeivisvītu, na viņ tuos dobys resursu deļ, bet ari atteisteitys i sakuortuotys infrastrukturys, pīviļceigys socialuos i kulturtelpys deļ.

Nūvodu puorstuovi, jūs vydā ari vairuoki vadeituoji: Andris Vaivods (Leivuonu pošvaļdeiba), Gunārs Upenieks (Kruoslovys pošvaļdeiba, Latgolys planavuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuojs), Sergejs Maksimovs (Viļakys pošvaļdeiba), Aivars Trūlis (Dagdys nūvods), beja samārā vīnpruoteigi sovūs sprīdumūs par golvonajim kaviejuma faktorim Latgolys ekonomiskajā izaugsmē: 1) napīteikami finaņšu leidzekli i birokratiskī škieršli asūšuos infrastrukturys sakuortuošonai i jaunys radeišonai, 2) kvalificāta dorbaspāka tryukums, kas ir saisteits ari ar zamū atolguojumu regionā; 3) kapitalsabīdreibu, bīži viņ ari projektu uzraudzeibys instituceju naelasteigums i birokratiskums; 4) nasamiereigi augstuos elektroenergejis izmoksys, sadarbeibys tryukums ar pošvaļdeibom, 5) regionu (eipaši Reigys kai regiona stypri atškireiguo situaceja) navīnmiereiguo atteisteiba i ES fondu sadale.

Vairuok tyka runuots par Latgolys programu i Austrumu pīrūbeža programys napīcīšameibu. Kai nūruodeja vairuoki diskusejis dalinīki, ir svareigi izdareit tai, ka, pīmāram, tyktu eistynuota lobvieleiga koeficienta pīmāruošona pīrūbeža pošvaļdeibom nūdūkļu politikā i izgleiteibā (par pamatu jimt atteisteibys indeksu), sapruoteiga i sakuortuota nūdūkļu politika, vīnuota informativuo telpa i kvalitativu pakalpuojumu pīejameiba (t. sk. plašsazinis leidzekļu, interneta). Tys pakuopeniski maineitu prīškstotu par Latvejis i ES uorejū rūbežu. Ir juoīt pozitiva rysynojuma ceļš, dorūt vysu īspiejamū, lai varātu līcynuot, ka  laukūs, Austrumu pīrūbežā, dzeivuot ir prestiži. 

Diskusejis laikā tyka mynāti daudzi pozitivi pīmāri gon sadarbeibai ar VARAM, uzjiemiejim, uorzemu investorim, tymā pošā laikā daudzi vaicuojumi palyka bez atbiļdis. Saruna par Latgolys regiona uzjiemiejdarbeibys vidi tiks turpynuota arī raidejumā iz prīšku – 31. oktobrī.

Diskusejis spylgtuokūs momentus verīs 17. oktobrī 21.00 kanala Re:TV LRT lūgā.

Komentari slāgti.