Sova ceļa skriejiejs. Andrejs Jesko

LaKuGa 7. Novembris, 2017. gods Comments Off on Sova ceļa skriejiejs. Andrejs Jesko

Roksta autore: Laura Melne

Skriejiejs i skrīšonys treners, Latvejis rekordists 50 km distaņcē Andrejs Jesko nūteikti ir interesanta personeiba. Bīži masu medejūs pīsaceits kai cylvāks, kurs atsasacejs nu veiksmeigys karjerys Reigā, lai atsagrīztu dzymtajūs Rēzeknis nūvoda Nagļūs i piļneibā pīsavārstu skrīšonai. Kaids par tū breinojās, cyts apbreinoj, tok nu Andreja atbiļdem iz munim vaicuojumim palīk skaidrs, ka jū cytu redzīni naītekmej. Jis zyna, kas jam ir vyslobuok, i dora tū, kū gryb. Izavielej na tūs vīgluokūs ceļus, bet golvonais, ka pats sovus. Nasabeist izvierzeit lelus mierkus i naatlaideigi iz tim īt, ik pa laikam puorsteidzūt ar jau padareitū.

Pyrmī treneni, panuokumi i klaidys

Andrejs Jesko vairuokkuort publiski ir stuostejs, ka nūpītni skrīt suocs samārā vālu – 28 godu vacumā. Navar gon ari saceit, ka pyrms tam jis nabyutu skriejs – kai jau daudzi, školys godūs, koč i bez eipašys gataveišonuos, pīsadalejs krosūs. Par sovu pyrmū sporta veidu gon Andrejs pasasmejūt pyrms goda intervejā raidejumam “Pi myusim Latgolā” nūsaucs dambreti, tok vysnūpītnuokuo bejuse aizaraušona ar volejbolu, kurū jis apmāram deveņu godu garumā spielejs nu vuiceibu Preiļu Vaļsts gimnazejā laikim leidz pat Nacionaluos līgys leimiņam. 2009. goda rudinī Andrejs pamozom suocs skrīt vokorūs piec dorba bankā, bet jau piec napylnu treis godu, 2012. goda pavasarī, Reigys maratonā tics pi dreizuokuo latvīšu skriejieja gūda, itū panuokumu atkuortojūt ari godu vāluok. Vaicuoju Andrejam, kas beja juo straujuo skrīšonys progresa pamatā. Jis stuosta, ka jau 2010. goda pavasarī suocs trenētīs cīši nūpītni, lelūs apjūmūs i augstā intensitatē. Treneni bejuši kotru dīnu, bīži pat divreiz dīnā. “Pi tuo treneņu apjūma rezultats navarēja izpalikt. Šūbreid kai skrīšonys specialists labi apsazynoju klaidys, kū tūlaik pīļuovu. Taida apjūma i intensitatis treneni bez pakuopeniskuma beja lela klaida, par kuruos sekom var tikai izsaceit miniejumus,” stuosta Andrejs. Jis ir puorlīcynuots, ka, aizvodūt gudruoku i pakuopeniskuoku treneņu procesu, ilgtermiņā i rezultati šosejis skriejīņu apritē byutu augstuoki, i jis pats byutu īgiviejs veseleibys ziņā. “Tok laiku atpakaļ navar pagrīzt. Nareši ar sovu pīmāru cytim ruodu, kai navajag dareit i pats sovā trenera dorbā šūbreid struodoju daudz gudruok, jamūt vārā ari sovys ogruok pīļautuos klaidys.”

2013. goda rudinī Andrejs Jesko atsasaceja nu vodūša omota bankā Reigā i atsagrīze Nagļūs. Intervejā “Pi myusim Latgolā” jis smējēs, ka daudzi naticēja, ka taidu dorbu var pamest, dūmuoja, ka jis atlaists. Andrejs ir pastreipuojs, ka itam lāmumam ir bejuši vairuoki īmasli, tok lela nūzeime bejuse taišni skrīšonai. Nūvuordzynūšs bejs gon kasdīnys ritms, kas sevī īkļuovs ceļšonūs pīcūs, kab varātu paspēt aizvadeit reita treneņu, tam sekojūšu standarta dorba dīnu nu ostoņu da pīcu, piec kuruos vēļ tikai prīškā beja nūpītnuokais treneņš, kas varēja beigtīs jau deveņūs vokorā, gon Reiga kai taida. “Par dzeivi golvyspiļsātā nikod naasmu bejs sajiusmā. Tys beja laika vaicuojums, kod nūsprīsšu pamest Reigu,” Andrejs sacejs intervejā žurnalam “Sports”.

Treners pats sev i cytim

Logisks turpynuojums aizsuoktajom dzeivis puormaiņom Andrejam Jesko beja trenera kvalifikacejis īgiušona. Pastuoveigi īnuokumi, prūtams, beja napīcīšami, i tei beja loba īspieja dorbuotīs jūmā, kas pošam vystyvuokuo. Piec vuiceibom Latvejis Treneru Tuoluokizgleiteibys centrā Andrejs, kurs tūlaik jau dzeivuoja Nagļūs, pats sasazynuojs ar Rēzeknis nūvoda Bārnu – jaunatnis sporta školys (BJSS) direktoru Aldi Ciukmaci. “Īsapazynom, izarunuom, atrodom obpuseji lobu rysynuojumu i dreiži suoču jau struoduot,” atguodoj Andrejs, kurs jau gondreiž treis godus trenej bārnus Gaigalovys pamatškolā. Aldis Ciukmacis teic Jesko gon kai treneri, gon cylvāku: “Jis ir cīši atkluots i īinteresāts, vysu, kū pats muok i zyna, aktivai rauga nūdūt sovim audzieknim. Nikod naatsaceis dūt padūmu i na tik skrīšonys sakarā.”

Taišni tys, ka cyti cylvāki regulari jam lyuguši konsultacejis par skrīšonu, nūvaduši Andreju da nuokušuo sūļa – trenera pakolpuojumu kai saimnīciskys darbeibys registriešonys. Apsazynojūt sovys īspiejis i dzeivisvītu, tyka nūsprīsts dorbuotīs online jūmā, kas nūzeimoj skrīšonys planu sastuodeišonu i konsultacejis attuolynuoti, ar interneta starpnīceibu. Da šam gon Andrejs Jesko itū sovys darbeibys jūmu nav daudz populariziejs, tok nuokušgod paradzāts tam pīsavērst nūpītnuok. “Latvejā skrīšona strauji atsateista, aizvīn vairuok cylvāku pīsavierš skrīšonai i attīceigi aizvīn vairuok cylvāki meklej īspiejis tū dareit gudruok, pareizuok, planveideigok, kas jūs nūvad pī trenera mekliejumu. Online treners lelai daļai cylvāku ir pīmāruots rysynuojums, jū nav juosariekinoj ar kaidu konkretu treneņu laiku voi vītu, bet var vadeitīs piec konkreti cylvākam pīlāguota treneņu plana,” soka Jesko, nūruodūt, ka pasaulī itaida veida pakolpuojumi ir cīši populari, cikom Latvejā itei jūma ir vēļ stypri naapgiuta i ar lobu izaugsmis perspektivu, verūtīs nu biznesa redzīņa.

Jau kaidu laiku Andrejs Jesko ir treners ari pats sev, ar smaidu raksturojūt sevi kai itamā ziņā nažieleigu treneri. “Daudz ar sevi eksperimenteju, izmieginoju cytaidys pīejis i metodologejis, var saceit, ka asu kai izmieginuojuma truseits, kas gola rezultatā tik papyldynoj munys asūšuos zynuošonys kai skrīšonys specialistam.” Radejis raidejumā “Kolnasāta” jis naseņ stuosteja, ka trenejās kotru dīnu, nasaverūt iz laikapstuoklim, i atsasauce iz sovulaik trenera saceitū, ka “cikom akmini nu dabasu nakreit, var skrīt”. Andrejs skaita, ka poša pīredze kai skriejiejam ir lela prīškrūceiba trenera dorbā. “Dūmoju, ka, pasasokūt munai pīredzei i munim sasnāgumim, sporta cylvāki vairuok uzatyc maņ kai skrīšonys ekspertam i nūviertej tū, kū zynu i asu iz sovys uodys puorbaudejs.” Juodasoka, ka Jesko itūšaļt ir ari vīneigais sertificātais skrīšonys treners, kuram ir pīredze i zynuošonys taidūs skrīšonys veidūs kai stygu skrīšona (trail running), kolnu i ultramaratonu skrīšona.

Lelys uzvarys Daugovpilī i Barselonā

Piec atsagrīsšonys Latgolā strauji uzalobuoja ari Andreja sportiskī sasnāgumi. Vairuokūs maratonūs uorpus Latvejis tyka sasnāgti jauni personiskī rekordi, tok pamozom viersrūku puor šosejis skrīšonu puorjēme stygu aba taku skrīšona. “Tam ir lela saisteiba ar munu atsarasšonu Nagļūs, jū pamatā itamā vidē es sovus treneņus aizvodu pa grants i meža taku sagumim. Daudz skrīnu pa mežu, kur maņ pateik vyslobuok, jū ir daudz interesantuok, ir pastuoveigys puormainis, daudz mozuok monotonuo momenta.” Par nūsaceitom atvodom nu šosejis var skaiteit 2016. goda majā Daugovpilī nūtykušū Latvejis čempionatu 50 km distaņcē. Andrejs Jesko, pyrmūreiz skrīnūt ultramaratonu (par ultramaratonu sauc distaņci, kas garuoka par standarta maratonu 42,195 km – aut.pīz.), na tikai finišēja pyrmais, teikūt pi Latvejis čempiona gūda, nu ari lobuoja vaļsts rekordu itamā distaņcē. Pats sportists itū skaita par pagaidom lobuokū momentu sovā karjerā, bet vairuok kvalitatis i augstvierteigumā ziņā, na cyparu izteiksmē. “Gatavuošonuos pūsmā es izdareju cīši augstys kvalitatis treneņu dorbu i sasnīdžu sovu leidz šam lobuokū sportiskū formu. Faktiski paguojušuo goda maija beiguos es beju spiejeigs lobuot piļneigi vysus sovus skrīšonys rekordus, ka viņ byutu izavieliejs tū dareit,” Andrejs stuosta, ka cīši augstus rezultatus tymā laikā byutu sasniedzs ari pusmaratona voi maratona distaņcēs.

Paguojušuo goda oktobra beiguos Jesko pyrmūreiz puorstuovēja Latveju pasauļa čempionatā stygu skrīšonā Portugalē, kuruo distaņce beja 85 km ar gondreiž 5000 m vertikali, kod juoskrīn iz augšu. Sasnīgt izvierzeitūs mierkus sportistam naļuove ap 20. kilometru pīdzeivuotais kritīņs, tok ar suopem jis tyka da finiša. Pyrmajā pasauļa čempionatā jis gribēja finišēt, lai tī voi kas. Iz ituom saceņseibom Andrejs atsasauc, kod vaicoju par tikšonu puori naveiksmem. Piec tūs jis mādz veikt detalizātu, iz faktim baļsteitu analizi, mieginojūt mozuok dūmuot par emocejom. Prūtams, na vysod tys iz reizis i tik vīnkuorši saīt, kai bejs ar čempionatu Portugalē. “Beju īguļdejs lelu dorbu treneņūs, beja sovi mierki, ambicejis, cereibys, i nikas nu tuo napīsapiļdeja, puordzeivuoju… Vieļuok, veicūt analizi, prūtams, saprotu, kur beja munys klaidys, kū varieju dareit sovaižuok i kai byutu izavairejs nu kritīņa. Tuos ir zynuošonys, kū laikam cytā ceļā es kai sportists voi treners nimoz nabyutu īgivs. Tod jau saīt, ka naveiksme sovā ziņā ir ar pozitivu momentu.”

Var saceit, ka sova veida kompensaceja par Portugalis naveiksmi beja “Barcelona Trail” 46 km kolnu stygu skriejīņs piec napylna mieneša. Andrejs Jesko puorsteidze skrīšonys sabīdreibu i 400 dalinīku konkureņcē beja vysdreizuokais, teikūt pi īspiejis finišēt ar Latvejis karūgu rūkuos. Intervejā žurnalam “Sports” sportists nūruoda, ka nūstruoduojs superkompensacejis efekts, sasnādzūt cīši lobu sportiskū formu taišni itūs saceņseibu laikā. Pasauļa čempionata laikā vysi fiziskī spāki nabeja iztierāti i kermiņs dreiži atsajaunuojs.

Juosatrenej syltuokuos vītuos i kolnūs

Piec paguojušuos sezonys, kurā padareitais tyka nūviertāts ar Latvejis Goda skriejieja titulu, Andrejs pījēme lāmumu nūpītni pīsavērst stygu skrīšonai ar mierki sasnīgt augstvierteigus storptautyskus rezultatus. Lai tū varātu realizēt, nūzeimeigs prīšknūsacejums beja īspieja trenētīs vidē, kur ir stygys i kolni, partū ka storptautyskajūs stygu skriejīņūs dominej trasis ar lelu vertikalūs metru daudzumu. “Trenejūtīs Latvejā, var daudz sasnīgt, īpaši, ka dzeivisvīta ir tyvu kolnainuokim apvydim, kai Sigulda voi Līgatne. Var labi uztrenēt kuoju spāku, iztureibu, spāka iztureibu, bet nav īspiejams uztrenēt skrīšonu pa izteikti tehnisku apvydu i garu skriejīņu iz augšu voi leju sajiutu. Latvejā laikam garuoku skriejīni iz augšu par apmāram četrom minutom nav īspiejams atrast, bet storptautyskuos saceņseibuos bīži ir pūsmi, kod iz augšu pret kolnu voi iz leju nu kolna juoskrīn, pīmāram pusstuņde voi stuņde,” Jesko skaidroj īmaslus, parkū paguojušajā zīmā garuoku laiku pavadejs, trenejūtīs syltuokā zemē i kolnūs. Piec ryupeigi izplānuotuo treneņprocesa naizpalyka ari panuokumi. Ituo gods februara beiguos Andrejs ījēme augstū 5. vītu lelys konkureņcis apstuokļūs cīši gryutā stygu skriejīnī Kanāreju soluos, aprelī Spānejā 63 km stygu skriejīnī finišēja 9. vītā. “Bez praksis i pīredzis, kū givu zīmā, trenejūtīs pa kolnim, es taidā leiminī nabyutu spiejeigs skrīt. Pa leidzonajim pūsmim, prūtams, varu skrīt cīši dreiži jebkurā gadejumā, bet, kai suocās skrīšona iz augšu, leju, pa tehniski sarežgeitim pūsmim, ar atseviškim trasis pūsmim vyduskaļnis apstuokļūs, tai organismam jau ir napīcīšamys atteisteitys cytys fiziskuos īpašeibys.”

Pavasarī skriejiejam bejuse sajiuta, ka nu tik suoksīs augšupeja. “Beja plans i vieliešonuos jau itūgod daudz vaira laiku pavadeit kolnu vidē, atteisteit sevi vēļ vaira itamā jūmā, tok, kai daudz kur myusu dzeivē, dīmžāl svareigu lūmu spielēja finaņsis, naatkareigi nu tuo, cik cīši es grybu,” ituo goda situaceju rezumej Andrejs, tok dasoka, ka ari ituos zīmys i nuokušuo goda lelī plani i sapyni palīk leidzeigi, bet nūteicūšuo lūma jau otkon byus finaņsem.

Atbaļsteituoji, na sponsori

Na reizi viņ Andrejs ir lobuojs cylvākus, kuri jū nūsauc par profesionalu sportistu. Jis parosti sevi apzeimej kai “amatīri ar profesionalu pīeeju”, partū ka jam nav nikaidu profesionalu leigumu ar sponsorim, par skrīšonu Jesko nasajam naudu. Tok, sekojūt leidza juo īrokstim socialajūs teiklūs, dreiži var secynuot, ka jam ir vairuoki atbaļsteituoji. Andrejs tū nanūlīdz, bet pastreipoj, ka tī ir taišni atbaļsteituoji, kuri jam paleidz ar praktiskom lītom, na sponsori, kas dūtu finansialu atspaidu. “Tuo rezultatā maņ ir vīgļuok sovuos sportista gaituos, jū nav papyldus juotierej leidzekļi tam, kū atbaļsteituoji var pīškiert. Pretim es nu sovys pusis veicynoju attīceiguo zeimūla atpazeistameibu,” situaceju skaidroj sportists, apstyprynojūt, ka pamatā tū dora ar socialūs teiklu paleidzeibu.

Vīns nu Andreja atbaļsteituoju ir veikals “Grauda Spēks”, kurā īspiejams īsaguoduot vysaiduokus pylngryudu produktus. Uzjāmuma vadeituojs Raimonds Biedrītis stuosta, ka sadarbeibys suokšona ar skriejiejim “Grauda Spēkam” bejuse vaira kai eksperiments, lai saprostu, kai tīši pylngryudu produkti, kurūs nūzeime sportistu uzturā bīži mynāta dažaidūs olūtūs, dūd lobumu. Niu uzjāmums jau sasadorboj ar sešim skriejiejim, bet Andrejs, kuru Biedrītis īpaziņs kai sovys sīvys skrīšonys treneri, bejs vīns nu pyrmajim, kuru uzjiemiejs uzrunuojs. Raimonds secynoj, ka eksperiments ir izadevs, pīruodūt, ka pylngryudu produkti ļaun uzlobuot vīlmaiņu, paaugstyna iztureibu i paildzynoj suota sajiutu, kas eipaši svareigi asūt pyrma lānuo garuo skriejīņa.

Par sovu leluokū atbaļsteituoju Andrejs nūsauc cytu uztura jūmys puorstuovi – sovu bruoli Žani Jesko, kurs sovā “Dzipšļu” saimisteibā nūsadorboj ar biškūpeibu. Juo produkceju niu nareši var īsaguoduot ari dažaiduos skrīšonys saceņseibuos. Andrejs nasliep, ka ir paleidziejs bruoļam ar juo madu īīt skrīšonys apritē. “Madu i cytus biškūpeibys produktus vajadzātu lītuot praktiski kotram cylvākam, ka viņ nav kaidys alergejis voi cytu īmaslu,” soka sportists, skaidrojūt, ka mads ir izcyls produkts sportistim i cytim cylvākim, kurim aktuals veseleigs, pylnvierteigs, ar vitaminim i mineralvīlom boguots uzturs.

Vīntuļais vylks i pats sev saiminīks

Vysā, kū Andrejs soka voi dora, var just apbreinuojami lelu mierktīceibu. Tū izceļ ari Rēzeknis nūvoda BJSS direktors Aldis Ciukmacis: “Vysprecizuok jū var raksturuot div vuordūs – stypra personeiba. Jis cīši labi apsazynoj sovu mierki i naatlaideigi īt iz tū.” Leidzeigi Jesko raksturoj ari Raimonds Biedrītis: “Andrejs ir kai vīntuļais vylks, kas, izlīkūt mugorsūmu iz placu, var dūtīs sova nūspraustuo mierka vierzīnī i tū sasnēgt.” Ari jis pats nasliep, ka ir individualists i sova ceļa guojiejs. Tū veiduojuse juo dzeivis pīredze – jau nu 15 godu vacuma jis ir dzeivuojs prūm nu sātys, agri palics patstuoveigs, kas lics atteisteit sovu dūmuošonu. Nūzeimeiga bejuse ari saskarsme ar cytom kulturom, atsarūnūt uorpus Latvejis. “Var saceit, ka asu īsavuicejs redzēt cauri cylvākim, laseit i sadzierdeit storp rindeņom, uztvert napasaceitū. Sovā ziņā lels minuss ir tys, ka maņ smadzenis struodoj napuortraukti, ceņšās analizēt, dūmuot. Tys bīži naļaun kuorteigi izagulēt, atsapyust, kas maņ kai sportistam ir cīši svareigi. Tai nu asu īkuortuots. Piec aizīšonys nu dorba bankā, jūprūjom naasu īsavuicejs atslēgt smadzinis, nadūmuot par blokus lītom. Reizem gribīs īlikt sevi tamā šaurajā vidē, kurā tik daudzi cylvāki dzeivoj, jū tai ruodīs daudz vīgļuok.”

Andreja skatejums iz pasauli atsaškir nu koč kaidu pījimtūs standartu. Jis zyna, kū gryb, i dora tū, kū gryb i kas jam pateik, nasaverūt iz tū, ka tī varbyut nav vīnkuoršuokī voi daudzim saprūtamuokī celi. “Maņ ir sovs redziejums gon par tū, kas nūteik pasaulī, gon par sovu dzeivi, kura maņ pošam golu golā ari juodzeivoj. Cytu cilvāku uzskotus par tū, kas maņ (Andrejs izceļ itū vuordu – aut. pīz.) byutu juodora voi kas maņ byutu lobuoks, es uzklausu, bet vysus lāmumus pījamu pats. Cyti navar zynuot, kas maņ lobuokais deļtuo, ka jī nav es! Taidys klišejis kai, pīmāram, kotram cylvākam vajag normalu dorbu, sīvu, veiru, bārnu, sātu, mašynu, suni voi kači i reizi godā aizbraukt iz Ēgipti voi Turceju – tys nav par mani. Uzskotu, ka kotra cylvāka vyspareizuokuos dūmys i reiceiba ir tuos, kū jis dūmoj i dora konkreti itymā breidī, jo tys nūteik nu apzynuotys voi naapzynuotys puorlīceibys, ka tīši itymā breidī tys ir pareizuokais,” jis skaidroj, vīnkuoršuok tū pošu nūformulejūt ar frāzi, ka ir “pats sev saiminīks”. Tai sevi realizēt Andrejam ļaun juo logiski i matematiski dūmojūša cylvāka doba. “Prūtams, vodūs piec skaidruo sapruota, zynu, kaida ir muna kapacitate i finaņsis. Munā golvā haosa nav.”

Skriejīņa pīvīnuotuo vierteiba

Andrejs Jesko ir dīzgon aktivs socialajūs teiklūs, jam ir sovs blogs, YouTube atrūnamys ari vairuokys izpausmis videobloga formatā. Jau īprīkš jis nūruodejs gon, ka daleišonuos socialajūs teiklūs jam ir svareiga kai sportistam individualistam, gon ari tū, ka daleitīs ar sovim panuokumim vajag, lai īdvasmuotu cytus. Jesko saprūt, ka skrīšonys vide Latvejā ir gona nalela, lai byutu pīteikami daudz cylvāku, kam interesej juo kai vīna nu dreizuokajim skriejiejim treneņprocess i rezultati. Taipat ari juo pādejuo laika skrīšonys pīredze uorzemēs pi myusu var ruodeitīs gona lela eksotika, kū jis var paruodeit ar dzeivuokom emocejom i latvīšu volūdā. Nu tam vysam kluotyn īt vēļ kaida pīvīnuotuo vierteiba. “Ka tuo rezultātā kaids cylvāks pīsavierš fiziski aktivuokam dzeivisveidam, pīmāram, atmat peipiešonu, izīt vairuok dobā, tod es jau varu justīs kai cīši lobu dorbu padarejs. Tod saīt, ka muns skriejīņs nasabeidz tik ar finiša linejis sasnīgšonu. Mums Latvejis skrīšonys sabīdreibā juobyut vairuok atkluotim, mozuok skaudeigim, vairuok juorunoj, juosadola, juoizgleitoj.” Tū, ka Andrejs Jesko ir veicynuojs skrīšonys aktivitatis pīaugumu Rēzeknis nūvodā, apstyprynoj Aldis Ciukmacis: “Vysuos jūmuos, eipaši tys rakstureigs sportā, ir vajadzeigs kaids, kas īdvasmoj, tautys volūdā runojūt, vysus “pavalk ” voi ir pīmārs. Andrejs ir taišni taids variants. Rēzeknis nūvodā pyrms puors godim beja tik daži cylvāki, kas vairuok voi mozuok nūsadorbuoja ar garūs distaņču skrīšonu. Niu jūs ir palics daudz vairuok.”

Jesko īroksti blogā ir pīraksteiti aizraujūšā i lobā volūdā. Na reizi viņ Andrejam vaicuots, voi juo nuokūtnis planūs nav raksteit gruomotu. Biblioteku i veikalu plauktūs storp gruomotom latvīšu volūdā skrīšonys jūma nav plaši puorstuovāta. “Īspiejams, ka koč kaidā breidī arī nūbrīsšu kam tik nūpītnam, lai ari cīši labi saprūtu, kū varātu nūzeimēt pīraksteit lobu, kvalitativu, saturisku gruomotu. Tys ir nūpītns pasuokums. Tod byutu juosaprūt, kaidim mierkim tū dareit, kas ir motivaceja, kaidai auditoreja i tai tuoļuok, jū, globali verūtīs, Latveja ir mozs tiergs. Dūmoju, ka itaidam dorbam ir juobyut cīši personiskam voi ari iz plašu auditoreju orientātam, ar dzili praktisku vierteigu informaceju,” skriejiejs skaidroj, nūruodūt, ka ūtrais variants nūzeimuotu īšonu iz globalū tiergu.

Tyvuoki i tuoluoki nuokūtnis plani

Itū skrīšonys sezonu Andrejs Jesko nūslēgs novembra beiguos, kam beidzūt sekuos ari garuoka atpyuta i detalizāta nuokušuo goda planavuošona. Par planim jis eipaši daudz konkretuok nastuosta, atsasaucūt iz jau pīmynātū finaņšu vaicuojumu, bet nūruoda, ka nūteikti jau tyvuokajā laikā daudz vairuok dorbuosīs skriejieju treniešonys lauceņā. Lelī mierki, prūtams, tī poši – augstvierteiga ultra i stygu skrīšona pasauļa leiminī. Tok jis nav ari pasacejs, ka byutu piļneigi aizguojs nu šosejis skrīšonys, kas ik pa laikam teik īkļauta sportista treneņu procesā psihologisku i fizisku puormaiņu dieļ. Taipat ar šoseju Andrejam asūt ari “daži nanūkuortuoti riekini”, rodūt intrigu, ka tyvuokajūs godūs nu juo kū interesantu var sagadeit ari šosejis skrīšonā.

Lai ari Andrejs ir publiski izasacejs gon, ka skrīšona ļaun jam izavērt jaunuokam par sovim 35 godim, gon ari, ka vēļ pīteikami ilgi var skrīt lobā leiminī, juodūmoj, ka kaidreiz tūmār skrīšonys pūsms juo dzeivē beigsīs. Jesko munam apgolvuojumam eisti napīkreit, nūruodūt, ka koč kaidā leiminī jau var skrīt vysu myužu. Praktiski vysuos saceņseibuos teikūt izdaleitys dažaidys vacuma grupys, nūteik veteranu čempionati. “Cyts vaicuojums, voi es tū dareišu i gribiešu dareit. Šūbreid ir sajiuta, ka nā, jū maņ pateik skrīt dreiži, pateik byut konkurētspiejeigam, pateik ceineitīs par pjedestalu. Ka suokšu just, ka vairs navaru paviļkt augsta leimiņa treneņu slūdzis, ka fiziski palīku lānuoks, ka atsajaunuošona prosa aizvīn ilguoku laiku, nazynu, voi tys maņ vairs saguoduos prīcu, tū gondariejumu, kas ir tagad.” Voi sovu turpmuokū dzeivi Andrejs Jesko ari dūmoj saisteit ar Naglim? “Nagli ir šmuka, loba, mīreiga vīta, kur dzeivuot. Grybātu sovu nuokūtni saisteit ar Nagļim. Dzeive paruodeis.”

Kartenis: nu Andreja Jesko personeiguo arhiva

Komentari slāgti.