Izstuodē par Baumaņu Kārļa fligeli himnu varēs dzīduot latgaliski

Izstuodē par Baumaņu Kārļa fligeli himnu varēs dzīduot latgaliski

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

18. oktobrī Latgolys viestnīceibā GORS tiks atkluota Rakstnīceibys i muzykys muzeja (RMM) izstuode “Vaļsts pyrmuo filgeļa stuosts”. Izstuodē varēs taišni Latvejis symtgadis svātku laikā apsavērt i pīdzeivuot sasatikšonu ar unikalu, latvīšu vaļstiskajai ideņtitatei dyžan svareigu muzykys instrumentu – komponista Baumaņu Kārļa (1835–1905) fligeli, pi kuruo komponāta ari myusu vaļsts himna, viestej izstuodis puorstuovu dūtuo informaceja.

Izstuodē grybātuoji byus aicynuoti izsekuot leidza fligeļa naparostajam ceļuojumam, kas aizasuoce 19. godu symta 50. godūs Pīterpilī, kur instruments nu klavīru fabrikys “Diederich” tyka Baumaņu Kārļa eipašumā, pie tuo tū vede iz Limbažim, komponistam atsagrīžūt dzymtajā zemē, bet piečuok piec ūtrupis i vairuoku puorsaceļšonys reižu fligeļa ceļš nūsaslēdze Rakstnīceibys i muzykys muzejā. Izstuode Rēzeknē turpynoj instrumenta ceļuojumu, īzeimojūt nūstuošonu ari Latgolā. Izzynojūt fligeļa viesturi, viereiba tyka dagrīzta ari tuo izbyuvis sovpateibom i atškireibai nu myusu dīnu klavīru, bet tuo skaniejumu īmyužynuojuse izcyluo pianiste Vilma Cīrule.

“Vaļsts pyrmuo fligeļa suosta” ūtrys viestejums saisteits ar Latvejis himnys, tautys lyugšonys “Dīvs, svietej Latveju!” topšonu i liktinim. Izstuodē aicynojam nūsaklauseit dažaiduos godu desmitēs i viesturyskajūs apstuokļūs īraksteitus himnys atskaņuojumus. Bet Jēkaba Nīmaņa sataiseituo aplikaceja-spēle ir īspieja kotram personiski pīdzeivuot vaļsts himnu, reizē puorbaudūt sovu dzīduošonys prasšonu i sajemūt viertejumu par tū. Īsapazeit ar izstuodis stuostu i dzīduot himnu varēs latviski, krīviski, angliski i latgaliski.

Ekspoziceja Latgolys viestnīceibā GORS byus apsaverama da 10. decembra – bez moksys stuņdi pyrma pasuokumu i storpbreižūs, bet cytā laikā ar īprīškeju dasaceišonu i īejis moksu 0,50 € (ka grupys lelums ir vysmoz 10 ļaužu). Seikuoka informaceja par apsavieršonys īspiejom byus atrūnoma Latgolys viestnīceibys GORS informacejis olūtūs. Izstuodis atkluošona – 18. oktobrī 13.00, aicynuots kotrys grybātuojs.

Izstuodi “Vaļsts pyrmuo fligeļa stuosts” izstuodi veidoj Rakstnīceibys i muzykys muzejs, bet atbolsta Latgolys viestnīceiba GORS, vaļsts pyrmuo fligeļa oficialais puorvoduotuojs, syutejumu pīguodis uzjāmums “DPD Latvija” i apdrūsynuošonys kompaneja “BALTA”.

Karteitē – himnys notys nu V. Lōča Latgalīšu rakstnīceibys muzeja kruojuma.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]