Valentins Lukaševičs: “Klusums ir lela grezneiba”

Portals lakuga.lv 24. Oktobris, 2018. gods Comments Off on Valentins Lukaševičs: “Klusums ir lela grezneiba”

Intervejis autore: Sandra Ūdre

Kolegys i draugi jū raksturoj kai budiskuo mīra īmīsuojumu, bet juo saceitais reizem cīš puorsteidz, provocej padūmuot, pošam izzynuot voi daīt pi lītys nu cytys pusis. 27. oktobrī literaturzynuotnīks, žurnalists i dzejnīks VALENTINS LUKAŠEVIČS svieteis 50. dzevis jubileju. Apsveicam i publicejam sarunu ar jū.

Tu Latgolys kulturys procesūs esi īsaisteits gona seņ. Kai puorsamejuse nu Atmūdys laika Latgolys kulturtelpa? Kas myus sagaida?

Munys jauneibys godūs īsasuoce i beidzēs Atmūda, par tū asmu ari sevī gona daudz dūmuojs. Atmūdys godūs vysa Latveja, ari latgalīši na gribēja koč kur aizīt iz prīšku ci suonim, a sepinēja atsagrīzt atpakaļ draudzeigajūs, puortykušajūs Uļmana laikūs. Sapņuotuojim par atjaunuotū Latvejis vaļsti ruodejuos, ka byus kai Uļmana laikūs – bekona i svīsta eksports, vītejū vydškolu vadeis taida leimiņa personeiba kai Nikodems Rancāns školuotuoju institutu. Kod raudzeja 90. godūs tū eistynuot dzeivē, tei beja utopeja. Atsagrīzt paguotnē nikod nasaīt. Tys taids cylvāku apmuons. Var pasaklauseit 1992. gods runys, kod par jaunu atkluoja Muorys pīminekli. Izaklausa anahroniski i na vysai pareizi. Tai mes tūlaik aizguojom iz sadrumstaluotū Eiropu. Kam mes asam tyvuok – voi Apvīnuotajai Karalistei, voi Pūlejai, voi Horvatejai?

Ūtrys, itymūs laikūs mes asam puordzeivuojuši byutisku rūbežškiertni – puoreja nu literaturcentrisma, papeira gruomotys kulturys iz displeja pikseļu kulturu. Apmāram pyrma desmit godu nūtyka itei fundamentaluo līta vysa pasauļa kulturā, i Latgola nav galeigi tuols nūstyurs. Tī cunami viļneiši atīt i da myusu. Tān cylvāks ir jau pīrads pi displeja jau nu mozūtnis. Jis radz televizori pat kafejneicā, školā ir projektori, telefonā jis klausuos i verās videoklipus. Tei ir cīš parūceiga displeja kultura, kas suoc izkonkurēt i tyvuokajā laikā izkonkurēs gruomotu papeira kulturu, ar kuru asmu izaudzs i pīrads. 19. godu symts beja laiks, kod literatura beja kulturys mugurkauls, vyss grūzejuos ap romanim, dzejūlim, lugom. Itūšaļt tys jau seņ tai nav. Maņ vēļ saguoja pīdzeivuot, ka Atmūdys godūs cylvāki fanuoja par Imantu Ziedoni, Robertu Mūku, cytom tuo laika zvaigznem. Tys beja literaturcentrisma pādejais spūdruokais izpaudums kai saluts, kū pādejū reizi dabasūs izsaun, i palīk tymss… Mes jiutom, kai itys saluts pagaist.

Vyspuor pasauli vierzej tehnologejis, ni cylvāki, ni idejis. Prūtams, Augstuokī Spāki, bet pasauļa atteisteibys motors, spāks ir tehnologejis – cylvāku izgudruojumi, kuri puormaina pasauli. Jī mums paleidz, i mes jim kolpojam. Tys taids naatgrezeniski sarežgeits process. Pat cylvāka dūmuošonu, ideologejis izmaina tehnologejis. Kai tys var maineit latgalīšu kulturu? Tod es suocu dūmuot, ka latgalīšu literaturu var izgluobt kaida lela datorkompaneja, sovūs teksta redaktorūs īlīkūt latgalīšu pareizraksteibys reiku. Suoc raksteit cym.., jis tev soka prīškā cymuss, īsuoc raksteit sipis…, jis tev ruoda sipisnīks. Itaids datorkompanejis rysynuojums mums vaira izdareis kai pulks pošvaļdeibu darbinīku voi pat škola.

Kūpumā jamūt, mani vysvaira uztrauc, ka mes par daudz izškierdejam vysaidus resursus – dobys, materialūs, intelektualūs, emocionalūs. Vysa ir puorprodukceja, ari kulturys produktu puorprodukceja. Ka jī byutu kai tomati, jī sapyutu, jūs izsvīstu uorā. A nazyn parkū cylvākim ruodīs, ka jim nikuo nav. Ar kū tys var beigtīs? Vīni soka, ka byus strupceļš i koč kaida katastrofa, cyti – ka mes nu tuo vysa izspruksim. Voi muoklinīks tū var puordzeivuot? Es vys mozuoks entuziasts asmu raksteišonā. Pazyud muokslys cylvāka dorba jāga. 80. godūs, literaturcentrisma laikā, nūtykums beja, ka izdevi dzejūļu kruojumu, beja kaudze žurnalu i laikrokstu, kur tū apsprīde, par tū diskutēja. Niule Latvejā ir ap 200 dzejnīku, kotrys koč kū roksta, tys ir jūs individualais vīdūklis. Muoksleigais intelekts var taidus tekstus radeit.

Tu bīži puorsteidz ar moz zynomim, vierteigim faktim par Latgolu. Voi Latgolys biļde tovā pruotā i turisma bukletūs tiražātī stereotipi atsaškir?

Te juorunoj, kas ir stereotipi. Jī nasarūn tukšā vītā, nav dyumu bez guņs. Stereotips taids eipašs folklorys žanrs. Kaidi ir stereotipi par Latgolu? Pūdnīki, azari, vīsmīleiba, šmakovka i tt. A kū mes cytu varim pīduovuot? Himalaju augstumus? Lasvegasys guņs? A voi eisti vajag? Ka pasaveram apleik, vyss pasauļs leidzeigi eksistej iz vīna ci diveju stereotipu. Atenys puordūd Akropoli, egiptīši vaira kai 100 godus barojās nu sovu piramidu. Cyti soka, voi jim cyta nikuo nav. Bet miļjoni brauc i brauks vēļ piec 20 godim tū vērtīs. Tys tai viņ līkās, ka stereotipiski. Kū Bavareja mums puordūt? Oktoberfestus i smukūs Alpus. Rumani peļnej nu mita par Drakulu.

Kū mums vajadzātu dareit, gryuši pasaceit. Stereotips eistineibā ir zeimyns, kurymā īguļdeits miļzeigi daudz laika, naudys i energejis. Tikai katastrofalūs gadīņūs taisa rebrendingu. Bet lobuok ir investēt jau asūšajā stereotipā, jū modificēt i nu tuo dzeivuot.

Ka runoj par zynomim voi mozzynomim faktim, kod saleidzynoju turisma ceļvežus 80 godu garumā, 50% puorraksteiti nu agruokūs tekstu. Puorroksta, puorroksta, puorroksta naatsasaucūt ci atsasaucūt. Prūtams, Latgolys viesture ir daudz boguotuoka, mozzynomuoka i cytaižuoka. Ir kaudze nūtykumu i objektu, par kurim aizmiersom, nazinim. Niule gataveju rokstu žurnalam “A12” par Adelinovys mineraliudini, kurs 19. g. s. vysūs kalendarūs guoja pyrma Boržomi, partū ka Adelinova beja ar A burtu, a Boržomi ar B. Cik daudzi tū zyna? A ka metodiski runuot par Latgolys viesturis i faktu pietnīceibu, aicynuotu pats sevi i cytus īt ceļam pa vydu, kab naībraukt divūs gruovūs. Vīni pīzeist, ka pi myusu nikuo nav, vysur cytur ir koč kas. Bet daudz asmu satics ari taidu, kas skaita, ka viņ Latgolā vyss ir unikals, vīnreiziejs. Paceļ akmini i ruoda, ka nikur cytur pasaulī taida nav. Voi teišom?

Kaida lūma ir tovim bierneibys īspaidim?

Kod es pīdzymu, vyss latgaliskais jau beja apleik. Maņ tai interesanti ir saguojs, ka nu sovys pīdzimšonys da vydškolys beigšonai dzeivuoju Rēzeknis pīvuortē – Lelajūs Garančūs nr. 21, tī niu dzeivoj muna muosa ar sovu saimi. Pyrmūs 18 sovys dzeivis godus es pavadeju sovā dzymtajā lauku sātā. Muote maņ beja latvīte nu Zemgalis. I maņ saimē beja tāva volūda i mamys volūda.

Lelī Garanči ir taida interesanta krīvu staraveru dzeraune. Lukaševiči iz tīni puorsacēle kaidūs 60. godūs. Kod es pīdzymu 1968. godā, tei sāta jau beja, puornasta nu Ūzulmuižys. Partū 30–40 metru nu myusu sātys dzeivuoja staraveri Reznovi. Ūtrys myusu duorzeņa žūgs vīnuojuos ar Borisim, kas beja vydzemnīki, taidi klasiski školuotuoji. Ar jim mes runuojom latvyski. Ar vysim puorejim es runuoju tikai latgaliski. Tai jau nu mozūtnis maņ beja treis volūdys.

Mums beja cīš solida sābru byušona. Vīns pi ūtra līki nastaiguoja, nikaidys līkys praseišonys. Bet vysod varēja zynuot, kod ir cīš lela vajadzeiba, aizīsi pi kaida dzeraunis cylvāka, jis tev īdūs voi kaidu instrumentu, voi aizdūs šifera gobolu.

Nu suokuma es vuicejūs Ūzulainis ostoņgadeigajā školā, mes vysi tī puorsvorā latgaliski runuojom. Latgaliskais taidā mežūneigā formā ir pat dabiskuoks, kai tod, kod suoc dūmuot par gramatiku, sakuortuoteibu. Varbyut tei ir vīnkuorši nostaļgeja. Bet ar miļzeigu simpateju es atcerūs bierneibu, jauneibu, kod es beju vīnkuorši cylvāks, spieļuojūs, runuojūs ar cytim bārnim latgaliski. Eistineibā mums nikuo cyta navajadzēja.

Kai tev roduos dziļuoka interese par latgalīšu kulturu?

Es izaugu absoluti vīnkuoršā zemnīku saimē. Muna baba, dzymuse Cīlova, vysu myužu kolhozā struoduojuse pošus prostuokūs dorbus, dzeds parosts struodnīks. Kai es tamā kulturā īlieču? Mums beja mozuo sāta i leluo sāta. Lels pīdzeivuojums beja izleist iz čardakim. I tod mozuos ustabenis čardakā es vīnreiz atrodu lelu kasti ar latgalīšu gruomotom, vēļ 8. klasi nabeju pabeidzs. Tī beja “Olūti” ar izplāstom pyrmajom lopom. Maņ beja lels izbreins – latgaliski ir pat gruomotys! Drukuotys Daugovpilī. Maņ palyka pruotā vīna dzejūļa autors – Danieļs Grečs. Tod es ilgi fantazeju, voi ar grečku tam saisteiba, voi jū var saukt par Daņu. Nikai es vēļ nadūmuoju, ka es kai zivs varātu tymā kulturys “akvarejā” īlēkt. Tys nūsatyka, kod es atguoju nu armejis.

27. oktobris ir Aleksandra Čaka dzimšonys dīna. Voi tu izjiuti kaidu kūpeibu ar jū?

Formali var vysaidys kūpeibys meklēt. Es vysod vaira īsaklausu sevī. Es piec izjiutom, piec dorbim asmu subjektivists.

Iz mane vaira īspaidu ir atstuojuši dzeivi cylvāki. Dzjadzka Ontons, kurs beja šofers. Puori ceļam dzeivuoja taids Vabaļs, nu cītuma atguojušais. Maņ cīš svareigi, kab byutu dzeivs cylvāks, dzeiva tradiceja. Tys, kū maņ dzeivs cylvāks stuosta ir svareiguoks, koč i nav Gēte, Šekspirs voi Šillers. Jūs laiks paguojs, mes nazinim, kai jī sapuškuoti. A Pīteri, kas dzeivoj aiz sīnys, es radzu i dzieržu pa eistam.

Daži literarū procesu saleidzynoj ar galis mašynu – lic īškā romanus i izīt tovs romans. Maņ nav tai, ka nu literaturys da literaturys, a nu dzeivis da dzeivis. Prūtams, es asmu sovā dzeivē daudz lasejs, nu 4. klasis da 8. klasei i studeju godūs – vīnkuorši miļzeigi. Es sevi varātu nūsaukt par laseišonys mašynu. Koč kas ir palics mugorys smedziņūs. Pasaceit, ka kaids autors maņ cīš patics voi ka nu kaida asmu vuiciejīs, navaru. Te vēļ cyts paradokss, ka nu lobu autoru vuiceitīs nav kuo, jūs var viņ atdarynuot, bet voi vajag. Vuiceitīs lobuok nu švaku autoru. Kod losi švaku autoru, dūmoji, parkū jis tai roksta, parkū jis tai napareizi dora. Taida analize ir loba deļ poša raksteišonys, tu suoc dūmuot, kai tū lobuok iztaiseit.

Muns tāvs beja muzykants, akordeonu spēlēja, maņ gribēja īvuiceit. Korī dzīduoju, doncuot mieginuoju, bet maņ nikas nu ituo nasaguoja, koč i gribieju. Maņ muzykā nav ritma sajiutys. Vydškolys godūs suoču just cyta veida ritmus – volūdys ritmu, vieja ritmu, jiurys ritmu, kūka zoru ritmu, cylvāka kermiņa rytmu. Tys mani pagryude iz tū, ka piec vysaidu studeju, piec tehniski fizikalom interesem es aizguoju iz filologeju.

Nūslāgumā pasaceišu, ka es grybātu sev paduovynuot taidu lobu klusumu. Apleicejā sabīdreibā cīši daudz trūkšņa i taisnā nūzeimē, i puornastā. Myusu dīnuos klusums ir baiguo grezneiba.

Karteite: V. Lukaševiča personeigais arhivs.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Komentari slāgti.