Padūmu laika gūdu iedīni Latgolā

Padūmu laika gūdu iedīni Latgolā
Lilita Urža. Karteite: Māris Justs.

Roksta autore: Sandra Ūdre

Gūdu saimineica LILITA URŽA Lūznovā taisejuse ēst 38 kuozuos, 67 bērēs, naskaitūt mozuokys baļleitis. Daudz bejs vysaidu naparadzātu situaceju – meicejuse buļbis ar molkys pagali, meklejuse nu rogovu izkrytušūs galis ruletus. Kasdīnā struoduojuse par pavuori tehnikuma iedneicā. Itūvosor Lūznovys folklorys ekspedicejis daleibnīkim jei pastuosteja par iedīņu mūdi Latgolā padūmu godūs.

Kas vysod bejs iz gūdu golda Latgolā?

Nu galis studiņs pyrmom kuortom, tod apcapts cyukys gūrns. Maņ ar tū pat beja taids gadejums. Es vēļ muocejūs par saimineicu, tikkū Vecbebru tehnikumu beiguse. Gūdu sātā nūkauta lela cyuka, atbrauc vacuo saimineica i pasoka, ka apcepsim vysu cyukys gūrnu. A gūrns 12–13 kg. Es izbreineita prosu: “Kai vysu gūrnu?” Rudzu myltu meikli vajadzēja sataiseit, tū vysu lelū gūrnu apzīst i īlikt krīvu ceplī. Kluot viņ kaida lauru lopa, suoļs, casnāgs. Tod prosu, kod tū gūrnu izviļkt uorā. “Meit, navajaga juo viļkt uorā. Atīšu reitā i izviļkšu.” Lels zīmys soltums, ceplis pīkurynuots rikteigai. Gūrns vysu nakti ceplī atstuov. Reitā vacuo saimineica ar sovu zyrgu atbrauc, nu vajag beidzūt pasavērt, kas tymā ceplī nūteik. Iz maizis luopstys pavalk paplati uorā. Līkās, vyss gūrns kai iudiņs kustīs. Ai, Jezus, Jezus! Gūrnam pat kauli izkusuši, vysi 12 kg! Mes tū vysu iznasam uorā, lobā soltumā pi grādu 20 sasaļ da vokora. Tū gorūzeņu nūjamam nūst, kai eists rulets vydā, sagrīžam smukūs gabaleņūs i izlīkam iz golda.

Bērēs vysod deve myltu kļockys, parostu meikli sagrīž gabalenim i ceplī vydā. Tod pūdā aplej ar kriejumu, dalīk svīsta i cukra. Par asuškom pi myusu nasauce.

Kai ar salatim? Voi, pīmāram, galis salatus seņ pazeist Latgolā?

Agruokūs laikūs tikai vinegretu dzeraunī zynuoja. Bīte sareivāta voi sagrīzta gabalenim, kluot ogūrcs voi sagraizeiti skuobi kuopusti, ar eļļu, na ar kū cytu aizdareja. Taidi kuozuos, taidi bērēs iz golda.

Iz tehnikumu atguoju taišni pyrma 50 godu – 1968. godā. Tod svinēja vīnā kolhoza škiunī Leigū, teišom tī beja galis salati, na ar majonezi, bet ar kriejumu aizdareiti. Tehnikuma iedneicā laiceigi vysu sagrīzem, bet nasajaucem, lai syltumā nasamaitoj. Nu muižys ākys iz škiuni produktus nūvede. Tī nabeja ni kaidys puorneicys, nikuo. Anneņa maņ soka: “Tev tok rūka teira, pajam i sajauc.” Ar rūku cīš labi samaisieju i ar rūku bļūduos salyku. A bāda, kur rūku nūmozguot. Atnese maņ ola, ar tū palēja, rūku nūmozguoju. Nūslauceit beja kimā, a nūmozguot iudiņa nabeja. Pi golda tūlaik iudini nadzēre, viņ olu. Morsus jau kuozuos suoce taiseit. Kaidus kompotus vuorēja, sulys spīde ari.

Kū parosti cepe?

Kuozuos nu soldonumu beja rūzeitis i capumi, kū laide caur galis maļamū mašynu. 60. godu beiguos, 70. godu suokumā jau suoce cept soldonūs ruletus. Meiklei pret vīnu ūlu karūte cukra i karūte myltu. Var likt mozuok myltu, a jūs vītā buļbu cīti, tod ruletu sateit vīgļuok. Reizem nūformēja kai bārzu – apber boltu ar pudrys cukri, tymsajom vītom izber kakao.

Reiz vajadzēja bēris taiseit. Saimineicu praseja kazyn cik – div saimineicys dora vīnā laikā, tod juos brauc paceli, cytys īsastuoj jūs vītā. Kod atbraucem, jom jau sasystys ūlys, varbyut kaidu 50. Mikseru gon tūlaik nabeja. Ar rūku boltumu atseviški, dzaltonumu atseviški putuoja. Ceplis izakuriejs, mums pasaceja cept ruletus. Nu i cepsim, napaprasejom par myltim. A jūs tī ūluos nabeja. Salējom, īlykom ceplī. Dalypa, i nikas tī nasaguoja. A kauns nu sātys saimineicys. Tei soka, lai nasakaunejam, vēļ ūlys atness. Taisejom vysu par jaunu.

Voi ir bejuši mūdis iedīni?

Bērēs cylvāki vysod kū naviņ nese, tymā laikā – konservus. Niule buteli, torti, bet na jau konservus. Tūlaik tī beja vysbīžuok konservi tomatu mērcē, šprotis cīš ratai gadejuos. Apgrīž vysapleik, iz škeiveiša izlīk. Tai i kuozuos, i bērēs.

Kur boguotuok beja, pi sutynuotim kuopustim i buļbem taiseja irbeitis. Tei ir sateita klapeita galeite. Vīnu laiku 70. godūs beja taidi leli makaroni. Tūs makaronus piļdeja ar moltu gaļu, syltajā vysod padeve. Tehnikumā reiz nu Moskovys atbrauce cīmeni. Muižā tūlaik beja kantors, pa kolidori sakluoti goldi, i mes, saimineicys, strāpuojom iedīni. Taišni tūlaik tī makaroni beja mūdē. Vajadzēja nest padūt, mums vysom rūkys treicēja. Vīns veirīts najauši pasagrīze, muna kolege jam tū makaronu bļūdu ar vysim taukim izlēja viersā iz uzvalka. Jai palyka nalabi, gondreiž tī nūgeiba. Bet cīmeņš beja pīkluojeigs, pats atsavainuoja, nūvylka nateirū žaketi, pasaceja, ka tys seikums, i nūmīrynuoja saimineicys.

Kas nu bierneibys palics kai eipašs iedīņs?

Poša asmu dzymuse Leņdžūs. Es jau nu taidys paboguotuokys saimis – mama cīma padūmē struoduoja, tāvs – veikalā. Kasdīnai vysod beja pīskuobāts kubuls kuopustu, ogūrču, čajam pīkaļteitys uobuļu myzys. Sastdīnē piec pierts dzērem ūzula zeiļu kopeju ar boltū maizi, bīzpīnu i svīsteņu. Kopejam salosa zeilis, izteirej, tūreiz ceplī kūpā ar kvīšu gryudim sagrauzdej. Tod pīsteņā saberž, iz plitys iudisneņā aizvuorej. Kod pasavuorej, dalej pīna, pavuorej drupeit ar pīnu. Gords!

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”. Ekspedicejis nūtikšonu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonds.

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]