Atguodojūt Ivaru Levī Graudiņu

Atguodojūt Ivaru Levī Graudiņu
Publicitatis karteite.

Roksta autors: portals lakuga.lv i Ilga Šuplinska

7. novembrī myužeibā aizguoja Latgolys sabīdriskais darbinīks Ivars Levī Graudiņš, jis guoja nu Fraņča Trasuna dzymtys. Ivars Levī Graudiņš dzims 1951. g. 14. februarī, Zvīdrejā, Vesterosā. Atsavadeišona nūtiks 15. novembrī 13 stuņdēs Fraņča Trasuna muzejā “Kolnasāta” Rēzeknis nūvoda Sakstagolā.

Dzintars Ansons sovā Facebook kontā par Ivaru Levī Graudiņu roksta: “Jis pyrmais Latvejā sapulcynuoja vysu konfeseju golvonūs muoceituojus pi vīna pušdīņu golda, kod atsagrīze nu ASV. Jis beja Amerikys latvīts, kurs atsagrīze iz dzymtū tāva sātu Latgolā. Sovūs eipašumūs jis veidova koč kū leidzeigu komūnai, kur aicynuoja dzeivuot, struoduot i kolpuot Dīvam.”

“Napīmiņu, kas beja par pasuokumu, bet pyrmū reizi jū satyku Latgalīšu rakstnīceibys muzejā pi Pītera Luoča, redzīs, ap 21. godu symta suokumu. Palyka pruotā juo staltais augums, syltais i vysod smaidūšais ocu skots i taida kai bijeiba – cylvāks, kura vacvactāvs ir bejs Fraņča Trasuna bruoļs! I jis pats apsazynoj, ka turpynoj F. Trasuna idejis.

Sasatykom dažaidūs pasuokumūs, patyka juo atkluoteiba i īsasaisteišona. Vīnu breidi jis aktivi pīsadaleja Latgalīšu kulturys bīdreibys saītūs. Tai roduos dūma 2016. goda janvarī tīši Ružinā, Ivara īkuortuotajuos telpuos, kas nu vīnys pusis atguodynuoja muzeju, nu ūtrys – nūmetni, školu, lelu sātu ar saimis goldu centrā, sareikuot lagalīšu bīdreibu tikšonūs ar tūlaik 12. Saeimā īvālātajim deputatim, lai apsprīstu i pavierzeitu latgaliskūs vaicuojumus. Tei beja breineiga tikšanuos, beja kluot ap 20 cylvāku, kas aktivi īsasaista latgaliskūs problemu cyluošonā. I vēļ politiki. Bet vysvaira jū īpazynu, intervejūt tymā pošā godā projektam, kas raudzeja atspūguļuot Ūtruo pasauļa kara graujūšū ītekmi iz cylvāku, tautu liktinim,” atmiņuos doluos Ilga Šuplinska.

Zamuok īprīkš napublicāts Ilgys Šuplinskys i Ivara Graudiņa sarunys fragments:

Kai tu tyki pi sova vuorda?

Divdesmit godu vacumā Dīva (caur bārnim i pravīti) nūsaukts Levī.
Parkū tev ir treis vuordi?

Aleksandrs Jānis Ivars. Es asu bogots vuordūs. Aleksandrs Lelais, tys īt nu Grīkejis, jis beja lels vadeituojs, kieneņš, maņ beja vactāvs Juoņs, i es pīdzymu zemē, Zvīdrejā, kur Ivars ir populars vuords, i latvīšim ir Ivars. Tys beja taids storptautiskys vuords Zvīdrejai, kur es pīdzymu.

Cik seņ tu dzeivoj Latgolā?

Kūpš Latvejis naatkareibys atjaunuošonys vīnu ci vairuokys reizis godā brauču iz Latveju, golvonūkuort iz bazneicom i ar humanū paleidzeibu. Latvejā pastuoveigi nu 1999. gods, Rēzeknis nūvoda Ružinā nu 2002. gods.

Parkū taišni Ružina?

Dīva atkluosme. Vīnureiz meditieju kartē i īraudzeju iz Tiskādu azara divus krystus. Divys bazneicys. Dīvs soka, aizbrauc apsaver. Niu es zynu, ka Fraņča tāvs i muote pīdzyma Sylmolys pogostā, Svikšūs i Putnūs. Munys babys muosa ir paglobuota Štikānu kopūs. Meža Jurūs jei dzeivuoja. Tod es suoču tī braukt i lyugtīs, suoču taiseit pasuokumus. Smogs cīms, partū ka ite ir internatškola, daudz problematisku bārnu, vairuoki probacejā. Drusku raugu staraverim izpatikt. Dūmoju, ka vītejī mani skaita par cytplanetīti.

Amerikā es nasajutu kai sātā. Es dzeivuoju pilī, sāta beja nalela, bet mums beja kapara iudiņa nūtakys, matātys ūzulkūka greidys. Munā dzeivūklī, viers muotis, beja pīci jumta lūgi i lelajā ustobā gaiša kļova kūka greida. Bet tys komforts, kū vairums Latvejā meklej, – jī dzeivoj iluzejā, ka atvalinuojums, komforts i loba penseja ir dzeivis mierkis, ci šmuka sāta ci mašyna. Tys ir skumeigi, ka taidi ir tī it kai lelī mierki. Partū tī latvīši, kas skandēja “Latveja, Latveja, Latveja”, tik moz brauc atpakaļ. Jī ir miļzeigi boguotnīki tī. Es atbrauču ar daudz naudys, partū ka Amerikā tuos peļneišonys vareiba ir daudz leluoka. Tī ir vīgļuok dzeivuot.

Juomaina lītys, tys nav vīgli. Bet tei krize, kas īt, tei pīspīss tū dareit. Dīva aicynuojuma apziņa līk dzeivuot vītā, kur cylvāki – pat 90% – pamatā runoj krīvu volūdā, kū pats moz saprūtu, bet vuicūs runuot.

Kas ir tovi vacuoki?

Pīdzymu divu sportistu saimē, divu fizkulturys školuotuoju saimē, kuri apsaprecēja piec kara. Muote beja Latgolys lobuokuo sportiste 1936. godā. Stanislava Sprūženiece. Mama dzyma Šļakatās pusceļā nu Kaunatys i Lipuškim, tyvu Muokūņkolnam, iz pogostu rūbeža. I tāvs, latvīts, Arturs, pīdzyma Sanktpīterburgā, Krīvejā, kur vacuoki struoduoja. Tāvam tāvs nūmyra divu godu vacumā, jis beja tik labi audzynuots, ceru, ka es ari asu. Jis beja vīneigais dāls Annai Būmanei nu Valmīrys pusis.

Pastuosti, kai tu esi saisteits ar Trasunu dzymtu!

Nazynu, voi kaids slovans Būmanis bejs. Es par Trasunim vaira zynu. Donats Trasuns ir muns vacvactāvs, juo meita beja Eleonora, muna baba, Eleonora, īsaprecēja Sprūženīkūs. Muote vosorys pavadeja Kolnasātā. I tod jī puorsavuoce iz Laucesu. I tāvs beja Latvejis rekordists 110 m augstajuos barjeruos. Muote, koč ari eiseņa, vīnu godu beja Latvejis meistare augstliekšonā.

Kas tu esi piec profesejis i kū dori niu?

Asu pylntīseigs školuotuojs i asu struoduojs kai školuotuojs vydsškoluos, pamatškoluos i kai pasnīdziejs koledžā i augstškolā.

Itūšaļt vodu švaku lyugšonu nomu, nūsadorboju ar lobdareibu, t. i., paleidzu tryuceigajim, turpynoju Trasunu dzymtys aizdavumu vīnuot kristeiguos konfesejis, organizejūt mīlastus i sadraudzeibys pasuokumus arhiveiskupim, veiskupim i vodūšim gareidznīkim. Raugu mazynuot sprīdzi storp tauteibom. Ar lyugšonys nomu raugu vīnuot Dabasus i Zemi!

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Nūtikšonu kalendars

Dec
11
Ūtr
14:00 Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Dec 11 @ 14:00
Viesturis šaļteņu pīturā pīminēs vyspuseigū Latgolys personeibu Ontonu Slišānu, atguoduos kūpā muzejā pavadeituos šaļts, byus sasatikšona ar O. Slišāna tyvinīkim.Drukavuot
Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]