Voi Latvejis vaļsts himnu dreikst dzīduot latgaliski?

Voi Latvejis vaļsts himnu dreikst dzīduot latgaliski?

Roksta autore: Vineta Vilcāne

Latvejis vaļsts himna ir vīns nu vaļsts simbolu, 1998. godā pījimts lykums “Par Latvejis vaļsts himnu”, kurs nūsoka, ka tautys svineiguo lyugšona izpyldoma latvīšu volūdā. Itymā i cytūs normativajūs aktūs nikas nav mynāts par himnys dzīduošonu latgaliski – viesturiskā latvīšu volūdys paveidā. Līceibys par “Dīvs, svietej Latveju” dzīduošonu latgaliski sasaglobuojušys jau nu 20. godu symta suoku, vaļsts himna latgaliski publiskūs pasuokumūs teik izpiļdeita ari myusu dīnuos. Portals lakuga.lv rauga dazynuot, voi Latvejis vaļsts himnu dreikst dzīduot latgaliski.

Himna latgaliski dzīduota jau 1908. godā

Latgalīšu gazetys “Drywa” 1908. gods 14. juņa numerī var skaiteit par nuokamuos Latvejis vaļsts himnys dzīduošonu latgaliski. Tys nūtics Vosorys svātku pasuokumā Rēzeknis piļskolnā, kurā “meili sveicynuoja latvīšu gostus, kuri sabrauce nu vysom Latvejis molom”*. Pasuokuma laikā tics izruodeits teatris, piec kura sekuojušys deklamacejis, vokors nūsasliedzs ar dzīsmem, storp tom bejuse ari dzīsme “Dīvs, svietej Latveju”. Par tuos izpiļdeišonu gazetā skaitoms, ka “ar “Dīvs, svietej Latveju”, kuru dzīduoja treiskuort, beidzēs dzīduošona un vokors. Šū dzīsmi vysi klausejuos stuovādami kuojuos”.

“Dīvs, svietej Latveju” par oficialu Latvejis Republikys vaļsts himnu palyka 1920. gods 7. junī. Himna latgaliski tykuse dzīduota 20. godu symta 20. godūs. Par tū līcynoj 1922. godā latgaliski izdūtais koru dzīšmu kruojums Jāzepa Vītola redakcejā, kurā īkļauta ari vaļsts himna. Ari dažaidūs rokstūs latgalīšu gazetuos var skaiteit, ka svineigūs pasuokumūs dzīduota tautys lyugšona: “Pyrms sapuļcis bīdri un bīdrines nūdzīduoja Latvejis vaļsts himnu “Dīvs, svetej Latviju”,” par kaidu publisku pasuokumu Feimaņūs 1929. godā roksta žurnals “Sauleite”.

1922. godā izdūtais dzīšmu kruojums J. Vītola redakcejā. RMM kruojums.

2015. godā latgaliski himnu dirigenta Juoņa Mežinska vadeibā izpiļdeja Rēzeknis veiru kors “Graidi”, tei tyka īskaņuota i vāluok īvītuota vītnē Youtube.com. Iniciativa par vaļsts himnys dzīduošonu latgaliski guojuse nu tūreizejuo Saeimys deputata i kora dalinīka Jura Viļuma, atkluoj dirigents Juoņs Mežinskis. Latgaliski himna izskanēja ari 2017. gods majā Latgolys symtgadis kongresa plenarsēdis atkluošonā Latgolys viestnīceibā GORS, pīsadolūt vaļsts augstuokajom amatpersonom. Tū izpiļdeja J. Mežinska vadeitais Rēzeknis Tehnologeju akademejis jauktais kors “Sonitum”. “Dzīdūt himnu latgaliski, gribiejom izruodeit gūdu i cīnu latgalīšim, kuri pīsadaleja 1917. gods Latgolys kongresā, uzsvērt ari Latgolys cytaidū latviskumu,” par motivaceju izpiļdeit tautys lyugšonu latgaliski stuosta J. Mežinskis.

Sabīdreibys reakceja iz himnys dzīduošonu latgaliski nabeja vīnnūzeimeiga. Vīnpruoteibys nav ari pošu latgalīšu vydā – vīni atbolsta itaidu iniciativu, cytim tei ir napījamama. “Itys nūtykums pakužynuoja sabīdreibu i beja puordūmys i sarunys raisūšs,” soka J. Mežinskis.

Kū par himnys dzīduošonu latgaliski soka lykums?

1998. godā pījimtuo lykuma “Par Latvejis vaļsts himnu” 3. panta pyrmajā daļā saceits, ka himna izpyldoma latvīšu volūdā. Tok tys pots lykums tuoļuok (3. panta ūtrajā daļā) pasoka, ka, izpyldūt vaļsts himnu, tuos tekstam i muzykai juoatbylst tekstam i muzykai, kas apstyprynuota itymā lykumā. Tautys svineiguos lyugšonys teksts lykumā ir apstyprynuots vīnā latvīšu volūdys paveidā, t. s. latvīšu literarajā volūdā. Sovukuort latgalīšu rokstu volūda ir viesturiskys latvīšu volūdys paveids, t. i., daļa nu latvīšu volūdys, kai tys pasaceits Vaļsts volūdys lykumā (3. panta catūrtajā daļā), i atzeimi par himnys izpiļdeišonu latvīšu volūdā varātu ari interpretēt, kai akceptu Latvejis vaļsts himnys izpiļdeišonai latgaliski.

Zvārynuots advokats i Latvejis Universitatis Juridiskuos fakultatis lektors Agris Bitāns stuosta, ka laikā, kod pījēme lykumu “Par Latvejis vaļsts himnu”, vaicuojums par latgalīšu rokstu volūdu kai latvīšu volūdys paveidu normativā leiminī nabeja vēļ atrysynuots. Vaļsts volūdys lykums, kur pasaceja, ka latgalīšu rokstu volūda ir viesturiskys latvīšu volūdys paveids, tika pījimts gondreiž pusūtru godu piec lykuma par himnu. “Piec Vaļsts volūdys lykuma saīt, ka latgaliski dzīduota himna teik izpiļdeita latvīšu volūdā. Itūšaļt nav skaidreibys, voi, pījamūt lykumu par himnu, lykumdeviejs beja skaidri paredziejs, ka tei dzīdama tikai vīnā nu latvīšu volūdys paveidu, t. i., latvīšu literarajā volūdā. Cik maņ ir bejuse īspieja apsavērt Saeimys stenogramys, tī nikas nav saceits par volūdu. Lai atbiļdātu uz itū vaicuojumu, buytu juosaver divu komiseju protokolus. Vāļ vaira itū vaicuojumu apgryutynoj tys, ka lykumu “Par Latvejis vaļsts himnu” pījēme 6. Saeima, bet Vaļsts volūdys lykumu – jau 7. Saeima,” soka jurists A. Bitāns.

Iz vaicuojumu, voi dreikst Latvejis vaļsts himnu dzīduot latgaliski, Latvejis Nacionaluo kulturys centra direktore Signe Pujāte atsoka: “Latvejis himna, pa munam, ir vīna nu šmukuokūs pasauļa vaļstu himnu, kas ir sova laika muokslys dorbs ar dziļu simbolisku nūzeimi Latvejis kulturā. Tū izpyldom vaļsts volūdā, taidā veidā aplīcynojūt pīdereibu vaļstei i nacejai. Ciļvieceigi saprūtama ir gribiešona himnu dzīduot kaidā nu latvīšu volūdys dialektu, tūmār skaitu, ka himnai publiskā izpiļdejumā juoskaņ latvīšu literarajā volūdā.”

Pat ka atsakluotu, ka Saeimai kai lykumdeviejam beja skaidra dūma, ka vaļsts himna oficialajūs pasuokumūs byutu izpyldoma tikai vīnā latvīšu volūdys paveidā, t. s. latvīšu literarajā volūdā (LVS), tod šudiņ itei poziceja byutu juopuorskota. Agris Bitāns valk paralelis storp lykumā saceitū par Latvejis vaļsts himnys izpiļdeišonu i Saeimys deputata svineiguo sūlejuma dūšonu. Saeimys Kuorteibys ruļļs paredz, ka Saeimys deputatim svineigais sūlejums juodūd latvīšu volūdā, tuo teksts lykumā apstyprynuots latvīšu literarajā volūdā, tok prakse skaidri aplīcynoj, ka deputatu dūtais zvārasts latgalīšu rokstu volūdā teik akceptāts kai latvīšu volūdā dūts. Niupat tys nūtyka ari attīceibā iz 13. Saeimys deputatu svineiguo sūlejuma dūšonu. Sevkurā gadīnī himnys dzīduošona latgaliski juodora cīneigi.

Vaicojūt, voi pasuokumūs Latgolā vaļsts himna iz prīkšu byutu juodzīd latgaliski, dirigents J. Mežinskis nūruoda, ka himnys dzīduošona latgaliski varātu vaira byut kai akceja atsevišķūs pasuokumūs, pamatā tei byutu dzīžama latvīšu literarajā volūdā.

*Ite i turpmuok citati atveiduoti saskaņā ar 2007. godā apstyprynuotajim Latgalīšu raksteibys nūsacejumim.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Nūtikšonu kalendars

Dec
11
Ūtr
14:00 Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Dec 11 @ 14:00
Viesturis šaļteņu pīturā pīminēs vyspuseigū Latgolys personeibu Ontonu Slišānu, atguoduos kūpā muzejā pavadeituos šaļts, byus sasatikšona ar O. Slišāna tyvinīkim.Drukavuot
Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]