Troks voi nu Rogovkys

Troks voi nu Rogovkys

Roksta autore: Sandra Ūdre

Rogovkīšu zeimyns saistuos ar legendarū Pīteri Miglinīku (1850–1883) – pyrmū ceinātuoju par latgalīšu tīseibom. Tok trokuma i napruota tema vyspuor populara pilatgalīšu. Situacejuos, kod ekspresivi vajag nūviertēt originalu, drūsu,nastandarta reiceibu, parosti „nūviertej“ intelektualuos spiejis voi goreigūveseleibu.

Rogovkīšu zeimyns

“Troks voi Rogovky” ir vīns nu tūs ratūs teicīņu, kam burtiska ekvivalenta cytuos volūduos nav, ir tikai taidys pošys strukturys (ar škeiruma saikli voi (ci) saisteitidivi komponenti, nu kuru vysmoz pyrmajam soveiga trokuma, glupeibys, napruota nūzeime),pīmāram: Traks vai uz miršanu? lītuvīšuTu kvailys ar nevisprotis? (‘Tuduraks voi bez pruota?’), Tu durnas arką? ( ‘Tu glups voi kū?’); krīvu Тыдурак или родом так? (‘Tu duraks voi nu dzimšonys tai?’), Ты мыло ел или так сдурел? (‘Tu zīpuieds voi taipat par duraku palics?’), Совсемдурной или прикидываешься? (‘Pavysam glups voi izalīc?’).

Pyrmais ar troks voi Rogovkys apsauktais P. Miglinīks apbreinu izapeļneja i nu aizstuovātūs zemnīku, i barona M. Rozenšilda-Paulinai varys atbaļsteituoju pusis. Poša dūma īsyudzēt tīsā i juridiskim argumentimuzvarēt muižkungu 19. g. s. Latgolā beja naradzāta uzadrūsynuošona. Par izdareitūjam vajadzēja cīst nu barona atrībeibys, piec nūmūceišonys nūmyra 33 goduvacumā (kai Kristus!). Rogovkīši cīš prīcojās i lapnojās par apsaukšonu ar itūteicīni.

Rakstnīks Ontons Rupaiņs par P. Miglinīku sarakstejs apjūmeigu trilogeju “Māra mostas”, lugu “Kod pirmī gaiļi dzīdōja”, biografisku apceriejumu “Pīters Miglinīks”. Popularuokais rogovkīts Ontons Kūkuojs slovonuo nūvodnīka P. Miglinīka varūņdorbam veļtejs eseju “Miglā pamodies vējš”, lugu “Traks vai no Rogovkas”, kurys fragments publicāts 1980. gods 12. numera žurnalā “Karūgs”, dzejnīka rūkrokstūs varātu byut lugys latgaliskais variants.

Troks kas troks

Par teicīņa troks voi Rogovkys izceļsmistuosta ari cytu verseju: Daugovpiļs psihoneirologiskuos slimineicys (atkluota1924. g. 26. X) pyrmais pacients asūt atvasts nu Rogovkys. Vuorda troks pamatnūzeimete skaidruojama mediciniski precizi – ‘1) ar trokumsārgu; 2) psihiski slyms’.

Bet pats vuords troks i juo atlasynuojumu semaņtika volūdā apsaverama plašuok. Etimologejis studejis paruoda, ka ide saknis *ter- ‘grīzt(īs)’ nūzeimis puornasumi ide vol. > ‘ālēties’ > ‘būt kā uzburtam’; ‘tāds, kas ātri griežas’ > ‘ātrs, straujš, steidzīgs’ > ‘jocīgs, uzjautrinošs’ > ‘nelga, nerrs’ ītver dinamiku i kusteibu.

Saskare ar trokū i cytom trokuma izpausmem vysod patur kaidu apdraudiejumu, itys attīceigi īzeimuots ari volūdā. Vysu skaidruok itū demonstrej trokais buļvs aba trakiņa ‘dzeloņainais velnābols’ (Datura stramonium), kas roda halucinacejis i pat smierti. Nūzeimēs patuolajim vīnys saknis verbim soveiga kūpeja dreizys kusteibys nūzeimis niaņse, kas satur apdraudiejumu nūsavierzeit nu trajektorejis ci kaidam objektam tikt nūtikšonys zonā: trakalēt ‘šyut lelim dyurīnim’; traknēt ‘stypri īsist’; trokuot ‘1) draiskuotīs, 2) strauji skrīt, lēkt, spert (par dzeivinīkim)’; traukt ‘1) traukt, 2) energiski struoduot’; trauktīs; traustīs.

Latgalīšu trokuma maksimalisms

Cytim vuordim tracs, trokuļs, trokums, pustroks izteiktuoka ir inteņsitatis nūzeimis daļa. Apstuokļa vuorda trokai ‘1) cīši; 2) varoni, labi; 3) daudz’ inteņsitatis nūzeime palīk par pamatnūzeimi. Ontonam Slišānam ir pat dzejūļs “Troks”, kur maksimali piļneiga seve puormeišonys, jauneibys, mīlesteibys izdzeivuošona: Taišni pogolmā vydā…/ Varoni troks!/ Nadūd Dīvs, jo jys kod to tyktu pi sīvas!;13 Soku – troks,/ Soku – troks,/ Soku – troks,/ Beja muns myužs – / I vyss ar tū cauri… (“Tītupats”, 2007)

21. g. s. suokuos vysbīžuok Latgolā publisku pasuocīņu apzeimiešonai suoce lītuot damierstu vuordu trikmīņs ‘1) trūksnis, 2) trauksme, 3) satrycynuojums’. Tys paruodeja latgalīšu pasuocīņu golvonuos kvalitatis: pīticeigs materialais nūdrūsynuojums, a maksimals “trūksnis“ reklamā, nūtikšonys aktivitatēs i emocejuos, vysu paaudžu leidzdaleiba, sovejūs atmosfera.

Intelektualūs spieju “nūviertiešona”

Latgalīšim pateik pasasmīt i paviļkt cytus iz tū. Kaida napījamama, napareiza reiceiba parosti teik “nūvārtāta” kai napīteikamys intelektualuos spiejis. Dialogūs tys bīži teik pasaceits vaicuojuma formā, kas roda papyldu komismu: Zam vacuma galeigi pruotu izkiukuojs? Voi tu dridžiņu apsaāduse? Tu žurku zuoļu apsaieds? Voi teve nav kaida Madaļa ar drigdžinem padzirdiejuse? i tml. Vaicuojuma forma it kai “meikstynoj“ ūtra nūviertiejumu. It kai atbiļdis īspieja paredz “cytu” atbiļdi.

Vysaidā gadejumā itū pajiemīni i ar trokumu saisteitūs teicīņus īmīļuojuši latgalīšu lugu raksteituoji i bīži jūs varim dzierdēt nu Latgolys amaterteatru skotuvem.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Komentari

Atbiļdēt

Lai komentātu īsalūgojīs

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]