Latgolys zylais asnis. Saruna ar Valentīnu Edmundu Klešniku

Latgolys zylais asnis. Saruna ar Valentīnu Edmundu Klešniku

Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

VALENTĪNS EDMUNDS KLEŠNIKS 53 godu vacumā beja spīsts radikali puormeit sovu dzeivisveidu. Finansists i kolnūs kuopiejs 20 godu garumā sportisku aizrauteibu atroda dzymtuos Latgolys muižu i pogostu, atsevišku dzymtu viesturis pietnīceibā. Pietnīceibai Valentīns nūsadevs cīši dzili, pietejūt arhivus i biblioteku materialus.

Kai jius par reidzuonu palykot?

Piec Ludzys tehnikuma beigšonys, mani aizsyuteja struoduot iz vīnu kolhozu Baļtinovys tyvumā par gruomatvedi. Pusūtru godu nūstruoduoju, iz dorbu beja juoīt gar Keišu kolnu. Tod aizguoju iz Jelgovu studēt par ekonomistu-gruomotvedi. Maņ patyka matematika, elektronika. Palyku struoduot akademejis Skaitļuošonys centrā, beju pi Ekonomikys fakultatis dybynuošonys. Tūlaik nu skaitļuošonys nivīns nikuo nazynuoja i napraseja, varieju radūši izapaust. Jiemūs ar optimizacejis tabulom, ar matematiskom formulom, ar tehniskū projektiešonu.

Īsastuoju aspiranturā, bet muns vadeituojs beja pavuojs, bet lobu aizmuguri, taidam padūma napapraseisi, ari tū temu najutu. Pajiemu pavysam cytu skaitļošonys vierzīni. Ūtrys vadeituojs maņ īsaceja aiz laika īt struoduotu iz lauksaimnīceibys ministreju, zynuoja, ka myusu skaitļuošonys centru puorceļs iz Reigu.

Kai suocet pieteit viesturi?

Sovā laikā maņ interesis beja cīš plašys. Ar fotografiešonu jau nu 1960. gods nūsadorboju, ar 30×40 formata biļdem stuov leluo kaste. Tys taids izstuodis formats. Nasaverūt, ka pošam vyss beja juoatteista. Partū tuo laika fotografi beja gudri. Studeju laikā aizaruovu ar buruošonu pa upi. Kod puorguoju dzeivuot iz Reigu, suocēs aktivais turisms – zīmā iz Gaizeņu sliepuot, a vosorā ar smaileitem pa upem. Tod aizruove kolnu turisms, bejom 10–15 cylvāku grupa. Bejom Pamirā, Karakuma tuksneša kolnūs gar Iranys rūbežu. Tī tai nūpītni korsts i gryuts dyžan. Mugursūma juonas leidza ar vysu puortyku div nedeļom. Vēļ iz Moldovu mes aizbraucem, kod padūmu sistema bruka. Nūlykom teļtis pi veinūgu duorza i prīcojamēs par dzeivi.

Tod apstuokli damīdze vysu puormeit, 53 godu vacumā palyku par peņsioneru. Vysus skaitļuošonys centrus likvidēja reizē ar vysu Padūmu Savīneibu, cylvākus vīnkuorši padzyna. Tūlaik suocēs datori. Bet es beju sasasprydzynuojs, cītuse rūka i redze. Nadreikstieju 8 stuņdis pīpyulēt acs, ar pyrmajim datorim vyspuor nadreikstieju struoduot. Tod maņ eisti nabeja, ar kū nūsadorbuot. Radineica, kas arhivā struoduoja, īsaceja dokumentu pietnīceibu. Mani suokumā interesēja tikai muna dzymta. Izaruodeja, ka Cyblys nūvodam beja saglobuotys vysys bazneicys gruomotys par 1772. godu. Radzūt prīškā, interesantūs materialus, gribiejuos rodu dzymtys pasavērt. Tai pajiemu tyvuokuos 12 dzymtys. Na ar ciļtskūkim, bet viesturi. Muna pavuorde ir nu leluos sādžys Klečniki. Cylvāki, prūtams, izkleida, bet vīns nu seņču vysu laiku dzeivuoja iz vītys. Pasateicūt tam, sasaglobuojs muna pavuorde. Kod salosi vysu kūpā, verīs, i par pogostu koč kas saīt. Pietieju tuoļuok sovys muižys viesturi, tod apleicejūs. Vysvaira interesēja tīsvedeiba, eipašumu streidi, tys paruoda muižu saimnīcyskū stuovūkli.

Mani 1999. godā īsaisteja puļceņā, kas struoduoja pi pyrmuos gruomotys par Cyblys viesturi, ūtrū gruomotu “Ciblas novads” pīraksteju vīns pats. Īsasaisteju Latgolys Pietnīceibys instituta aktivitatēs, pīsadaleju konfereņcēs, pādejūs godūs muni roksti publicāti “Tāvu zemes kalendarā”.

Kaidys ir Latgolys muižys?

Leidzeigys, piec godu symtim atsaškir. Pamatā jau te beja pūļu muižnīki, nadaudz krīvu, puorpūļuotī vuocīši pat ar Kūrzemis vuocīšim na vysai satyka, kod vajadzēja laistīs paceli, jī iz Pūleju devēs. Muižnīkim beja vīns stils. Kūrzemis baroni naudu kruoja, kab piec tam koč kū byuvātu.

Latgolā pūlim, kai jau slavu tautai, koč ar krīvim nasatyka, patyka uzdzeivuot, partū jī nabeja cīš boguoti. Beja daudz gadejumu, kod muižu kartuos nūspieļoj. Kū viņ dzārumā nadareja! Īsadzeivuošona tureibā nūtyka iz cyta nalaimis riekina.

Ir daudz ari gadejumu, kod tīsojās par īkeiluotu muižu, kuru naudys aizdeviejs naatdūd atpakaļ. Tys otkon daruoda, ka pa tim 10 godim muižā īlics lelu naudu i nav taisneigi atdūt muižu atpakaļ. Mozuos muižys pamozom tyka apvīnuotys zam vīna kunga. Poši tureiguokī Latgolys muižnīki beja Borhi, nu pieteitūs Karnicki, Hilzeni praktizēja naudys aizdūšonu i muižu pīsasovynuošonu, itamā ziņā bejuši nažieleigi. Kaunatu Hilzeni nagūdeigi dabuoja. Lykumi beja taidi, ka tū dreikstēja dareit. Vīnā tīsys lītā beja tai, ka muižnīks tyka aizvasts giustā, laimeigi atsagrīze, bet juo muižys zemi pa tū laiku apsaimnīkuoja cyts i pajēme sev. Tīsa eipašnīku padzyna.

Tymā laikā meitom muižnīki pyurā deve lobu muižu prestiža deļ, bet puorvaļdeja muižys veirīši. Tai Martins Karnickis Škauni dabuoja – appracūt Sofiju Borhu, tei muiža jai guoja pyurā.

Vaļsts muižys iz dorba attīceibu pamata puorvaļdeja apriņča prīšknīki. Parosti izvērse saimnīcyskū darbeibu, dabuoja sovā eipašumā i puordeve. Itai Rēzeknis golva Korfs Nautrānus dabuoja, tod puordeve.

Soka, ka muižnīku dzymtu liktiņūs eipaši radzams tys, ka par seņču grākim juosamoksoj.

Tymūs laikūs zemnīku kuozuos muižnīkam beja pyrmuos nakts tīseibys. Par tū muižnīkus nūluodēja, i na reizi. Vysi jau tai nadarēja, laikam atkareibā nu audzynuošonys. Maņ par tū atkluoti pastuosteja Sofija Koniševska, dzymuse Karnicka. Jūs dzymtys veirīši par tū moksuoja vēļ myusu dīnuos. Par itū var laseit ari Annys Rancānis publikacejuos.

Slovonuos muižnīku dzymtys izneika vīna piec ūtrys. Ir legenda, ka Hilzenim, nasaverūt iz tū, kū jī lobu atstuojuši, bejs luosts. Nav zynoms, voi deļ pyrmuos nakts tīseibu, voi tuos eipašumu pīsasovynuošonys deļ. Pādejais Hilzens nabejs pi pylna pruota, nūsasits ar zyrgu nu tylta muižys parkā. Tai Dagdys muižu nūpierka Kazimira Buinicka tāvs.

Kaida nūzeime tūlaik beja titulim?

Muižnīkus regulari registrēja, var vērtīs muižnīku sarokstūs pa godim. Bīži viņ pyrma nūpierk muižu, tod piec godim pasaruoda ari tituls, taitod nūpierkts. Tī senejuoku laiku muižnīki eipašumus beja dabuojuši par izaceļšonu karā. Taidi beja Sokolovski, Goliševski.

Tituls beja cīš svareigs, lai pījimtu cyti. Vuocīšam Manteifeļam beja barona tituls, jis cielīs nu Kazdangys, jū pījēme ari pūļu grafi. Bez titulim tai naguoja. Vuocu uorsts Brants veice arheologiskūs izrokumus Cyblā. Juo dorbus pūli napublicēja, jis sasadorbuoja ar Augustu Bīlenšteinu, Viesturis i senatnis pieteituoju bīdreibu Reigā, atroda kontaktus ar muižnīkim Kūrzemē, publicēja sovus dorbus Tārbatā. Tim Rozenšildim-Paulinim, kuri nūpierka Nautrānus, Mežvidus, Eversmuižu i vēļ dažys mozuokys muiženis, tituls pasaruoda kaidā 1835. godā piec vysa nūpierkšonys. Jī nabeja katuoli, bet leceigi vuocīši. Īspiejams, vītejī muižnīki ļuove Pīteram Miglinīkam jū tūreiz īveikt, lai jam kaitātu.

Kam grafa tituls, tī jau beja cīš īdūmeigi. Kruoslovā ir pīmineklis Karnickam, kurs cielīs nu Cyblys. Lai tī kai ar legendu, bet fakts taids, ka grafam Plāteram par znūtu naderēja parostuoks muižnīks. Bet Buinickus divainā kuortā jī pījēme par sovejim, laikam ciļvieciskuos attīceibys.

Latvejis agraruos reformys laika tīsvedeibā daudz lītu, kod ceņtēs dabuot atpakaļ tūs muižys 50 ha vysvysaidi maņtinīku maņtinīki. Cīš interesantus papeirus tod vylka uorā.

Ozupinis muiža maņ gruomotā par Cyblu eipaši izdaleita, tī eipaši daudz dvieseļu revizeju nūtyka – seikys i gona bīži, pyrma Napoleona guojīņa i piec. Vysi beja katuoli, bet jī tī vīneigī protestanti, puorejī muižnīki ar jim nasadraudzeja. Tys paruoda attīksmi pret cytaidū. Zemnīkim izvēlis nabeja, jī vysod beja muižnīka ticeibā. Kod muižu likvidēja, tod jūs vysus pīvīnuoja Eversmuižys katuoļu draudzei. Revizejuos saraksteiti vysi aizbāgušī, vysaidi natycami breinumi par Napoleona karaspāku. Interesants fakts ir puoragruos lauleibys – puišam 15 godi, jū apprecynoj ar vacuoku, pruoteiguoku meitu. Taidam jau vēļ vajaga muoti. Tys dorbaspāka vaicuojums. Kū leluoka saime, tū vīgļuok piļdeit klaušys. Vadakla loba struodneica i jai nav juomoksoj olga. Vīns jauneklis appracynuots ar sešdesmitgadeigu kuņdzi. Izaver, jim vajadzēja viņ saimineicu.

Voi storp muižnīkim ir interesantys personeibys bez plašuok zynomūs?

Pa munam, Prezmys muižnīks Soltans beja interesants. Jis kolekcionēja gleznys, jam beja lela biblioteka. Laikam iz Pūleju izvasta. Tikai Hilzenim vēļ taida beja, kura jau Buinicku eipašumā 1863. godā aizguoja būjā. Tī “muni” Karnicki gon nikuo nav kruojuši, nikuo sabīdryski dereiga nav darejuši, bet jūs uzvuords daudz kur pasaruoda.

Voi nivīns latgalīts pi muižys nav tics?

Mani parosti eisti nainteresej, kur i kai muižnīki paglobuoti. Muižnīku tradiceja beja taida, vīnuolga, kaidā draudzē jis beja dzeivuojs, tuos draudzis prāvests vede paglobuot iz tīni, kur jam dzymtys kops. Ar taidu gūdu Bieržgaļa draudzis pravests vede iz Nautrānu pogosta Sārņu kopim latgalīti Andreju Platpīru. Rozenšilds-Paulins jū īcēle par tīsnesi sovā Eversmuižā (Cyblā). Jis nūsaturēja sovā vītā 16 godus, kur septeņūs godūs beja nūsamainejuši septeni tīsneši. Tod Andrejs jau reņtēja nu Rozenšilda-Paulina muižu. Piec 1863. gods tei beja populara nūdarbe. Tod jis reņtēja i dzeivuoja daudzuos vītuos. Rūceiba ļuove izškoluot bārnus, atbaļsteit latgalīšu atmūdys darbinīkus. 1886. godā pīsapiļdeja juo leluokais sapyns par sovu saimisteibu – jis nūpierka Ūdrinīku foļvarku. Vāluokūs planūs jei saukta par Ūdrinīku muižu. Tei vyspuor ir interesanta apleicīne, tī nav azaru. Bet teika stuosta, ka jī ir zam zemis, partū ka daudz olūtu. 1859. godā, kod rokuši oku Padolē, atkluojuši dzīdnīcysku sāra olūtu. Jis devs daudz iudiņa, boguota mineralvīlom, ar namaineigu temperaturu +5°C. 20. g. s. 30. godūs bejuse pat dūma Padolē ceļt sanatoreju.
Sārņu kopūs vajadzātu byut A. Platpīra čuguna pīminekļam ar uzrokstu. Ar sovu dzeivi jis ir paruodejs, ka zemnīks var tikt pi tureibys i cīnejama statusa sabīdreibā. Juo kops byutu rogovkīšim juosakūp i jis juopīmiņ kai Jūrdžs voi Miglinīks.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.