Par klaidom darbeibys vuordūs

Par klaidom darbeibys vuordūs

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Volūda atkluoj myusu pasauli. Paviertejit sovu i cytu runu, raksteitus tekstus: kas daudz lītoj darbeibys vuordus doromuos kuortys eistineibys izteiksmē, tys ari dzeivē ir aktivuoks, dora iz reizis; kam dominej lītvuordi i cyti lūkomī vuordi, kam pateik izasaceit vaira ar cīšamū kuortu, cytom izteiksmem, ir pasivuoki, iz vāruošonu orientāti. Bet, rokstūt latgaliski, var apzynuotai izavaireit nu formu, par kuru pareizu pīraksteišonu nav puorlīceibys.

2007. gods Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi nimoz tik vīgli saprūtami nav. Apsavērsim bīžuokūs klaidu gadejumus darbeibys vuordūs – atgrīzeniskums, paguotnis i tagadnis formys. Kotru izsprīsšonu, kai izavaireit nu klaidys, sadaleisim trejūs sūļūs. Viņ raksteibys nūstyprynuošonai vajadzeiga kasdīnys prakse.

Latvīšu literarajā volūdā atgrīzeniskuo morfema ir vysod vuorda beiguos, kai byut latgalīšu literarajā volūdā?

1. Nūsaceisim, voi darbeibys vuordam ir prīdieklis. Ka ir, tod atgrīzeniskajai morfemai juobyun storp jū i vuorda sakni: sasatikt, pasavērt, a grīztīs. I navajaga juos dalikt vēļ ūtru reizi golā: pareizi byus nūsagrīzt, bet napareizi nūsagrīztīs.

2. Ka vuordam prīdieklis iz- voi aiz-, tod rokstoms z: izavērt, aizagrīzt. Ka paleidz, var turēt golvā asociaceju “meitine Iza aizā”. Nazynu, kas ir autors, truopeigi izdūmuots.

3. Svareigi nasajaukt prīdiekļus: nazkū īsadūmuot i izadūmuot vysaiži (kaut ko iedomāties un izdomāties visādi).

Bīži vaicoj, kū raksteit paguotnis formuos – e, ē voi ie: raksteja voi rakstēja, guleja, gulieja voi gulēja.

1. Nūsaceisim darbeibys vuorda nanūteiksmi latvīšu literarajā volūdā: rakstīt i kavēt. Itei izskaņa nūsaceis nanūteiksmis izskaņu latgaliski (→ raksteit i kavēt);

2. -eit darbeibys vuordi vysuos formuos byus ar eisū e: raksteju, raksteji, raksteja, rakstejom, rakstejot; ari atvasynuotajā lītvuordā rakstejums i divdabī rakstejs, rakstejuse.

3. -ēt darbeibys vuordim 3. personā vysod byus garais ē: jis/jei kavēja, gulēja, turēja, a 1. i 2. personā kavieju, gulieju, turieju; kavieji, gulieji, turieji. Ari atvasynuotajā lītvuordā kaviejums, divdabī kaviejs, kaviejuse. Leidzeigi ir 1. konjugacejis darbeibys vuordūs ar nanūteiksmis saknis patskani ē: jis/jei lēme, plēse, lēce; a es liemu, pliešu, lieču; tu liemi, pliesi, lieci. Sovutīs juopīgrīž viereiba, ka atvasynuojumūs nu itūs formu nav šaurynuotuojskanis j, piec puorskanis lykuma juobyun: lāmums, plāsums, lākums; lāmuse, plāsuse, lākuse; a liems, pliess, liecs (šaurynoj izkrytušais golūtnis i).

Daudzskaitļa formys byus kaviejom, kaviejot (! ka pasavērsit J. Cybuļa i L. Leikumys gramatiku “Vasals!” (2003, 70,72), piec jūs izdavuma – kavējom, kavējot; tei ir vīneiguo atškireiba darbeibys vuorda paradigmā nu 2007. gods nūsacejumu). 1. konjugacejis formuos obeji olūti vīna pruota: mes lēmem, plēsem, lēcem; jius lēmet, plēset, lēcet.

Vēļ pi raksteišonys rūnās vaicuojums par daudzskaiļa 1. i 2. personys tagadnis formom: turam voi turim, dzīžam voi dzīdim, takam voi tecim? Saškiruosim vuordus.

1. Par muocēt, derēt, tecēt pasaceits pīmynātūs nūsacejumu 2.5.2.3.3. punktā, juobyun: muokam, muokat; daram, darat; takam, takat. Navajadzātu jaukt vuordus muocēt i muoceit (ituo vītā var lītuot vuiceit), ari latvīšu literarajā volūdā jī atsaškir – mācēt i mācīt.

2. Puorejī -ēt darbeibys vuordi byutu rokstomi ar -im/-it golūtnem: redzim, redzit; turim, turit; varim, varit.

3. Pi -ēt darbeibys vuordu puļceņa daskaita ari rauduot, dzīduot, zynuot: raudim, raudit; dzīdim, dzīdit; zinim, zinit (par itim vuordim var pasavērt „Vasals!“, 72).

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.