Kasdīnys skrīšonā, īgrymuši dorbūs, mes naratai aizmierstom veļtiet laiku tīm cylvākim, kas ir pa eistam nūzeimeigi myusu dzeivēs – saimei. Bet tod, kod atguodojam, kod sasateikom, vairuok voi mozouk sarunys grūzuos ap tom pošom lītom, kas myusu pruotūs maisās kotru dīnu, taidā veidā nu tīm dorbim un skrīšony nicik tuoli vys nateikūt. Bet par tū, kaida beja myusu vacuoku un kur nu vēļ vacvacouku bierneiba, jauneiba, kai jī sasatika, i kaids beja pats laiks, kurā jī auga i lyka pamatus sovom dzeivem, mes raitai īsadūmojam pavaicuot. I tai mes pazaudejam sovys dzymtys stuostus i leidz ar tū ari daleņu sevis.

Vīnam nu kinys „Latgolys laikadečs” varūnim Intaram interese par sovys dzymtys viesturi rodās piekšni – kopusvātkūs sarunā ar mamu jis najauši uzzyna par sovys babys Veronikys i školuotuoja Benedikta tragiskū meilysstuostu. Kinyys gaitā mes uzzynojam, kas 20.godusymta suokumā nūtyka Intara dzymtā, kaids beja Veronikys, Benedikta i Jezupa stuosts. I tys vyss nūteik iz viesturiskūs nūtykumu fona, tai sajiutys teik īkruosuotys vēļ spylgtuokūs tūņūs.

„Latgolys laikadeča” idejys autors ir tuos režisors Edgars Blinovs. I ceļš nu idejys leidz gotovai viesturiskajai melodramai, lelā mārā tyka eistynuots taišni pasasokūt juo apjiemeibai, grybysspākam, naatlaideibai. I kinys tapšonā nabeja īspiejams iztikt bez komandys, kurys sastuovā beja scenariste Anna Rancāne, operators Māris Justs, filmys montažu nūdrūšinuoja Artis Vītols, Vitālijs Dudarenoks, Sergejs Čakāns, skaņu operators Jānis Litavnieks, par muzyku atbiļdeja Gunārs Igaunis, sovu rūku kinys radiešonā pīlyka muokslineice Inese Rimšāne, kostimmuokslineica Ieva Zepa, grimātuoja Daina Šadurska. Kina nu nikai nabyutu īspiejama bez tuos akterim, golvonojuos lūmuos īsajiuta deju kūpys „Dziga” doncuotuoja Leila Rasima, didžejs i muzykants Ainārs Svelpe i latgalīšu rokmuzikants Ingars Gusāns – Sovvaļnīks.

Kotrai kinā radzamajai epizodei pamatā ir pamateigs dorbs, tyka pieteitys viesturis gruomotys i fotografejis, veikta akteru atlase, maklāti vajadzeigī rekviziti i drēbis. Skaidrys, ka vysā procesā naiztyka arī bez gryuteibom, puorfilmātom epizodem. Bet golu golā kūpejim spākim un pasasokūt atbaļsteituojim dorbs pi kinys guoja iz prīšku i beidzūt ir sasnīgsts ari gola rezuļtats – pabeigta viesturiskuo melodrama „Latgolys laikadečs”.

Videokinys „Latgolys laikadečs” pyrmizruode nūtiks 2011.goda 14.majā ostoņūs vokorā Rēzeknis pilsātys kulturys nomā. Itimā pošā dīnā, tikai puors stundis ogruok – četruos stuņdēs – Sakstagola pogostā Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta” kinu pyrmū reizi apsavērs ari akteri i filmiešonys grupa. 14.majā Muzeju nakts ītvorā plkst.19.15 Latgolys Kultūrviesturis muzejā nūtiks arī satikšona ar akterim, filmiešonys grupu, kai ari nūtiks Edgara Pavlovska ekpresizstuodis „Latgolys laikadečs” atkluošona.

Viestu latgaliski puorlyka: Anna Zahare