Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Muzejs “Ondrupinis lauku sāta” 25. oktobrī prezentēja sovu jaunuokū izdavumu, kurā apkūpuota informaceja par pošu muzeju, tuo idejis atteisteibu, taipoš ari desmit receptis, kurys muzejs pīduovoj tuo gostim nūdegustēt. Kai soka muzeja vadeituoja Skaidreite Pauliņa, jai cīši napateikūt nūsaukums brošura, deļtuo lobuok sauksim jaunū izdavumu “Kai pi babys” par mozu gruomateņu.

Muzejs “Ondrupinis lauku sāta” ir kai klasiska Latgolys babeņa, pi kurys var pasagasteit i vysod dazynuot nazkū jaunu par tradicejom, īsavuiceit kaidu vierteigu prasmi i sajust vīsmīleibu caur gordu i suoteigu Latgolys kulinarū montuojumu.

Muzejs tyka atkluots 2000. godā, tuo izveide i darbeiba ir davuse nanūviertiejamu pīnasumu Latgolys kulturys montuojuma populariziešonai. Muzejs ir palics par tradiceju pyura skreini, kas ir dzeiva, teik namiteigi puorcyluota kai pasuokumu, tai rodūšūs aktivitašu laikā, naļaunūt tam aizputēt aizmiersteibā.

“Pārņ, kod muzejam beja 25 godi, es apkūpuoju vysu informaceju par tuo tapšonu. Gribiejuos, lai itei informaceja palīk ari īspīstā veidā ar fotografejom. Izdavums ir kai taids vyspuoreigs tvārums iz 25 godu atskotu, tok ari aicynūšu sajiutu braukt gostūs i sasajust kai pi babys,” doluos muzeja “Ondrupinis lauku sāta” nūvodpietneica Evija Maļkeviča-Grundele, kura ari darunoj, ka itūšaļt ir sadrukuots 100 eksemplaru, tok apkūpuotais materials dreiži byus daīmams ari muzeja sātyslopā.

Izdavumu informaceju apkūpuoja Evija Maļkeviča-Grundele, dizainu veiduoja Ilze Pauliņa-Saltā, izdeviejs – Kruoslovys nūvoda muzeja strukturvīneiba “Ondrupinis lauku sāta”.

Pīduovojam sātā paraudzeit sagataveit vīnu nu izdavumā īkļautūs recepšu. Evija Maļkeviča-Grundele pastreipoj, ka muzejs vysod ir atvārts komunikacejai – ka ir kaidi vaicuojumi ari par receptem, drūsai dreikst grīztīs pi jūs.

Ondrupinis kakorka ci latgalīšu pica

Seņuok maizi cepe apmāram reizi nedeļā, cytu reizi gadejuos, ka maize pagaisa jau pyrma tuo, kai eistais klaips tyka izcapts. Tys deļtuo, ka napacīteiguokī jēme vēļ naizryugušū maizis meikli i lyka cept maizis kruosnī, cikom tū vēļ tikai kurynuoja deļ leluo kukuļa cepšonys. Kakorka bejuse eipašā cīnā iz vosorys beigu, kod īprīškejuos sezonys myltu kruojumi jau gondreiž beigušīs, sovpus jaunī rudzi vēļ nav nūkulti. Itaiduos reizēs tyka izvālāti vysdzaltonuokī i nūbrīdušuokī rudzi, izkulti, samolti i lītuoti kakorkys cepšonai.

Myusu dīnu kontekstā itys iedīņs atguodynoj picu, kam seņuok tyka gataveits opolā ponnā (pataļņā). Deļtuo, kab jaunīšim rostūs prīškstots par iedīni, Ondrupinē tam dūta īsauka – latgalīša spāka pica.

Sastuovdalis pamatnei:
Dzeivais īraugs (var dabuot muzejā)
Rudzu i kvīšu mylti (proporcejis 2:1)
Kvīšu klijis
Suoļs
Cukrys
Iudiņs

Pagataveišona
Īraugam pamozam davīnoj rudzu i kvīšu myltus, kvīšu klijis, suoli, cukru, pa drupeitei dalej iudiņa. Vysu maisa, cikom izaveidoj vīndabeiga maizis meikle. Pamat meikli raudzētīs iz aptyvai 12 stuņžu.  

Sastuovdalis viersam
100 g špeka ci žuovātys galis. Špeka vītā var izmontuot ari svīkstu.

Pagataveišona
Iz opoluos ponnys izkluoj rudzu meiklis pyku i ar rūkom tū izspaida apmāram 2–3 centimetru bīzā kuortā. Kū pluonuoks byus pluociņs, tū dreižuok izaceps. Meiklis viersā kuortoj pluonuos škēleitēs sagrīztu špeku ci žuovātu gaļu (piec izvielis var špeka vītā meikli var puorzīst ar svīkstu). Pluocini līk sakarsātā kruosnī i cap 15–20 minotu. Gotovais pluociņs ir meiksts, ar kraukškeigim špeka gabalenim ci suleigu svīkstainu kuortu. Tū vysulobuok baudeit syltu.