Anita Mileika

Nu Osyunys īt na tikai Osyunys evangelejs, pyrmais da myusu dīnu sasaglobuojušais latgalīšu rokstu pīmineklis. Nu Osyunys īt i jauna latgalīšu ailineica Anita Mileika (1987), kas sevi jau pīsacejuse literaturā cytu jaunūs storpā i Lakugai atsyutejuse itūs tekstus. Osus i sīviškeigus. Osnus nazkam vēļ vaira.

#^#

viestule. kam nibejs kur nibejs.

muns vuocu suņs vaira nastruodoj iz rūbežas
a veirīts kuru ļūbieju mani nūdeve
jiusim tī maņ līkās navā zīmu, da?

vokor atbrauču nu reigas
i vysu nakti kuknī kurevuoju.
nu reita zam poša mīga drupeit rauduoju.

kotrai pīktai upei veirīts taisa laivu.

a puorejuos bolti putyni paceļ dabasūs.

suni kas struodoj iz rūbežas redz
kai puorvad lelus grobus.

#^#

muns sapyns irā struoduot picerejā.
da.
i navāga

breinuotīs.

#^#

siežu kolna pošā golā
treis dīnas kuopu
tān siežu i ar rūku pīturu kairū suonu
strāšnai dūrstej prosta sirdi
i ausīs stučinej ašnis

gar acim kai vysa dzeive puorskrīn ryža lopsa –

taitod laiks pīsaceļt
i īt medeibuos –

navaru izlemt da kuruos –

da tuos kurai sataniski korsta mīsa
voi da tuos kurai dvēsele

#^#

munai sīvītei pateik i rudiņs i pavasars
maņ – toļka pavasars
a jei otkon soka – a maņ rudiņs i pavasars.

piec pusgoda sapratu
ka jei biseksualka.

#^#

vīnreiz rudinī
saule izšpļuove sorkonu muolu.

vāluok tys palyka maņ cīši duorgs.
nūsauču jū par eistyna Drauga placu.

a tuoļuok tod kai i puorsokā –
gods aiz goda
gods aiz goda
dzeivuoju dzeivi ni tai kai gribieju

#^#

ka tu itai turpynuosi dzert
es tev soku –
mes izaškiersim

da. navā vīglai
es tože grybu kab myusim byutu bārns

bet navā

Foto: Kristīne Pokratnīce, 2011