Fraņča Kempa monografeja “Latgalieši”

Lakugys skaiteituojim Zīmyssvātku duovona – unikala īspieja īsapazeit ar latgalīšu atmūdys darbinīka Franča Kempa 1910. godā Cēsīs izdūtū monografeju “Latgalieši”. Gruomota ite īlykta PDF formatā ar laipnu autora dāla Leopolda Kempa atļuovi.

Taišni itymā viesturiskajā dorbā teik nūstyprynuots i īsaceits lītuošonai termini “Latgale” i “latgalieši”, lai izavaireitu nu svešuo i pūliskuo nūsaukuma Inflanteja i inflantīši. Pamatuojumu autors atrūn hronikuos, kur mināti vuordi Letigola i letigali, letgali.

Publicists i inžiners, vīns nu Pīterburgys latvīšu muzykaluos bīdreibys dybynuotuojim, avīzis “Gaisma”, žurnala “Austra”, kalendera “Daugava” i c. izdeviejs Fraņcs Kemps ir dzims 1876. goda 24. decembrī, pyrms 135 godu. Latgolys kongresā 1917. godā īsastuojs par atsadaleišonu nu Vitebskys gubernis i tikai tod pīsavīnuošonu Baltejis latvīšim. Bejs Latvejis Republikys Satversmis sapuļcis i 1. Saeimys deputats, Rēzeknis dūmis prīšksādātuojs, struoduojs Satiksmis ministrejā. Piec 1934. goda maja vairuokys reizis apcītynuots. Kara laikā nav emigriejs nu Latvejis, 1949. godā izsyuteits iz Sibiri i tī mirs 1952. godā.

Īdvasmai puorskaiteit itū interesnū vaira kai 100 godus vacū gruomotu – īskots juos nūbeigumā. Atguodynuošu, ka tymā laikā Baltejis latvīši drukoj ar gotu burtim, jim nav garumzeimu i cytu myusu dīnuos tik īrostūs zeimu.

“Cerības uz latgaliešu dialekta varmācīgu nomākšanu ar Baltijas literatūras valodu acumirklī jāatstāj malā. Latgaliešu izloksne pārāk savāda, īpatnēja; pat skolas, prese un literatūra to nespēs izskaust no Latgales novadiem. Lielākais, ko latgalieši varēs izdarīt priekš tuvošanās pie Baltijas latviešiem, būs baltiešu valodas iemācīšanās un viņu bagātās literatūras izmantošana. Baltiešiem tāpēc jācenšas uz to, ka turpmākie literatūras ražojumi iznāktu latīņu burtos, un abām pusēm jāpūlas nodibināt ortogrāfiju, kura apmierinātu i vienu, i otru dialektu.

Pārmetumi par latgaliešu atšķiršanos no Latvijas, par viņu separātismu nedrīkst būt pieminēti ne presē, nedz arī personiskā satiksmē. Kādu separātismu var redzēt tur, kur divas tautas nozares gadu simteņiem nodzīvojušas savrūp, bez vismazākās satiksmes? Latgalieši nav parādā baltiešiem ne graša. Ja viņi tagad pamostas, pastāvīgi cenšas uz priekšu, ar kādām tiesībām baltieši viņus grib apmētāt ar separātisma pārmetumiem?” [93.-94. pl.]

Īskeneitais gruomotys ejsemplars na mozuok interesnys – jis sovā laikā duovynuota Viļānu bibliotekai, par kū līcynoj autora autografs. Īspiejams, leidz bibliotekai nimoz nav tykuse – zeimūgu i nikaidu atzeimu jimā nav. Īspiejams, tei ir Franča Kempa laikabīdra Jezupa Spiergys naizdareiba – pamest gruomotu sovā sātā i nanūnest iz biblioteku. Kur tei tycamuok agri voi vieli tyktu iznycynuota. Apmāram 2009. godā gruomota liedz ar cytim rūkrokstim i gruomotom tyka atrosta Viļānu pogosta Spiergu sātys bejušajā cyuku klieveņā kūka kastē iz zemis. Breinumi nūteik!

Paļdis Ilmāram Poikānam, LU Matematikys i informatikys instituta Muoksleiguo intelekta laboratorejis pietnīkam, par gruomotys digitaliziešonu i sagataviešonu publiciešonai.

Paļdis Leopoldam Kempam par laipnū atļuovi publiskuot Franča Kempa dorbus “Lakugā”. Juo vuordi telepona sarunā: “Drukojit vysu, kū tik gribit! Lai naīt zudumā, lai palīk informaceja.” Tys lai Jaunā godā vysus skaiteituojus i autorus  īdvasmoj jaunim dorbim i publikacejom par Latgolys viesturi!

Rokstu publiciešonai sagatavēja Ilze Sperga.

latgalieshi

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
10:00 Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
May 8 @ 10:00 – 14:00
Diskuseju cikls "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu radūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu ciklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]