Juoņa Streiča gleznu izstuode ari Rēzeknē

Decembra beiguos kinorežisora Juoņa Streiča gleznu cykla “…kur bosom kuojom” (…kura basam kājām) izstuodis atkluošona nūtyka Daugpilī, bet niu izstuode vysus interesentus prīcēs ari Rēzeknē.

Kinorežisora Juoņa Streiča pasteļu izstuodis atkluošona paradzāta šudiņ, 8. februarī 15 stuņdēs Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) i izstuode byus apsaverama leidz 3. martam. Cytuos vītuos izstuodis atkluošona pīsadalieja ari pots muokslinīks, nu Rēzeknē sasatikšona ar Juoni Streiču apradzāta izstuodis nūslāgumā, kod klius drupeit syltuoks.

.
Jau bierneibā Streičs gribiejs kliut par muokslenīku. Rēzeknis pedagogiskuos školys zeimuošonys prīškmata metodikys pasnīdziejs Jakovs Beketovs jam atkluojis pyrmūs orūda nūslāpumus i mudynuojs vuiceitīs tuoļuok, nu aizaraušona ar teatri beja stypruoka i aizvede muokslenīku iz kino. Prasme zeimēt, Streičam atvīgluoja dīnastu armejā. Studenta godūs jis ar tū peļneja iztyku, gatavejūt dekoracejis amatīrteatrūs, taisūt plakatus klubim i izjāmumim. Ari kino muokslā tys cīši nūdereja i Streiča kinu vizualais ītārps ir puorsvorā juo diktāts i vadeits. 1970. godā kinostudejis muokslinīka asistents Juoņs Anmaņs, īraudzejs Streiča aizaraušonu, vasalus 30 godus nalyka mīrā, leidz Juoņs atsuoka gleznuošonu i nu jau desmit godus Streičs pīsadola izstuodēs i plenerūs kūpā ar nūpītnim muokslinīkim, sovim draugim.

.
Sovys gleznys Streičs komentej ar dzejis vuordim:

.
To vietu vairs nav
Tikai vietu vārdi vēl skan,
Bet aiz vārdiem ainas,
Kas svešas man.
To vietu vairs nav,
Kur bizoju basām kājām,

Un ļaužu vairs nav,
Tie deportēti uz debesu mājām.
To vietu vairs nav,
Šad tad tik iztēlē rodu,
Kad noglāstu vārdu
Ar spalvu vai otu.

.
Juoņs Streičs – kinorežisors, scenarists, aktīrs, rakstnīks, muokslenīks, publicits i sabīdriskais darbinīks – dzims 1936. goda 26. septembrī Preiļu pogosta Anspakūs. Pamatizgleiteibu īgivs Rušonys pogosta Gaileišu pamatškolā, pabeidzs Rēzeknis Pedagogiskū školu (1955), struoduojis par školuotuoju i dorbuojīs amatierteatrī – 1962.g. Rēzeknis Tautys teatrī īstudiejs Gunara Prīdis lugu „Jaunuokuo bruoļa vosora”. Piec dīnasta aizbraucs iz Reigu i 1959. goda vālā rudinī, jau piec eksamenim, izjimts Latvejis Vaļsts konservatorejis Teatra fakultatis režejis nūdaļā.
Vaira par Juoņa Streiča dzeivis guojumu i kinom.

 

Izstuode atvārta leidz 3. martam:
Ūtrdiņ, trešdiņ, catūrtdiņ, pīktdiņ – 10:00-17:00
Sastdiņ – 10:00-16:00
Svātdiņ, pyrmudiņ – slāgta
.
Īejis moksa: školānim i studentim Ls 0,20; pīaugušajim Ls 0,40; pyrma školys vacuma bārnim – breiva

.
Kartenis: J.Streiča pasteli nu izstuodis „…kur bosom kuojom” publicitatis materiali

.

Latgolys Regionaluos televizejis sižets par Streiča izstuodi Daugpilī

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]