Sorkonu rūzis zīdu iz tovu rūku nūlīku, muot…

Sorkonu rūzis zīdu iz tovu rūku nūlīku, muot…

16. martā Upeitē tyka atkluota izstuode i nūtyka pīminis pasuocīņs „Tovs sirds syltums myužam paliks atmiņā…” par gūdu Ontona Slišāna muotis Annys 90 godu jubilejam.

 

„Sorkonu rūzis zīdu

Iz tovu rūku nūlīku, muot…

Lai jei kai guņslīsme dag.

Lai navāg ar vuordīm maņ saceit:

– As Tevi meiļoju, muot! – „ …

(O.Slišāns 1977.gods)

Pyrma 90 godu 16.martā 1922. godā Sviļpovys cīmā pīdzyma Anna Jermacāne. Jei pīdzyma Jezupa i Jūlejis saimē kai septeitais bārns, piec juos beja vēļ vīna muosine, bet tai kai mozuo muosine agri aizguoja tymā saulī, tod Anna palyka jaunuokais bārns saimē, vysu meilule, kai tāvs jū sauce – myusu karalīne. Nui, i Anna auga karalīne- meiļa, struodeiga, čakla, lela dzīduotuoja, lela rūkdarbneica. I tei vārstuo saimis lūcekļu mīlesteiba puorauga Annā pošā, kuru tuoļuok jei duovuoja sovim meiļajim – veiram, bārnim, mozbārnim.

Anna nūdzeivuoja tikai 55 godus, bet itī godi ir divtik vārti, ka na treiskuort, jū juos dzīduotuos dzīsmis – gon tautasdzīsmis, gon gareiguos, dzeivoj vēļ šudiņ, jū tuos Ontonam ir pīrakstātys i īskaņuotys. Tuos dzīž Upeitis etnografiskuo ansambļa sīvys, Upeitis jaunīši, bārni. Tuos nūdar muzikaluos folklorys i gareigūs dzīšmu izpietis dorbam. Annys i cytu sīvu dzīduotuos tautysdzīsmis pieteitys Andys Beitānis monografejā “Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā”(2009), kai ari saļmu dzīduošona izpieteita Aigara Lielbārža i Mārtiņa Boiko kruojumā “Psalmu dziedāšana Latgalē” (2012) Annys rūkdorbi – sagys, goldauti, kleitys, capuris, lokati, bārnu apgierbi vēļ tagad prīcej myusus. Ar sovim dorbim, dzīsmem i mīlesteibu Anna sev pīminekli ir uzcāluse. Anna ir myužeigā pīmiņā globuojama ar tū viņ, ka izaudzynuojuse taidu dālu, kai ONTONS SLIŠANS.

2012.goda 16 martā Annys dzimšonas dīnā jov septeņūs nu reita Tilžys katuoļu bazneicā nūtyka dīvkolpojums par gūdu Annai, tod Brieksīnis kopsātā sveceišu aizdegšona i zīdu nūlikšona pi Annys, juos veira i dāla Ontona kopenim. Pulkstiņ 11:00 Upeitis bibliotekā par gūdu Ontona Slišana muotei – Annai Slišānei (Jermacānei) pasuocīņs „Tovs sirds syltums myužam paliks atmiņā…” i izstuodis atkluošona, kur kūpā ar Upeitis etnografiskuo ansambļa sīvom i cytim apmaklātojim pīminiejom i gūduojom itū SVĀTŪ (kai Ontons saciejs par sovu muoti) sīvīti. Pasuocīni īsuokam ar dzīsmis atskaņuošonu, kuru īdzīduojuse bārnu grupa „Pumpuriņi” nu Daugovpiļs Jeļenys Švilpis vadeibā, dzīsme ar Ontona Slišana dzeju, kas veļteita muotei:

(drupeit nu dzīsmis)

„Muote, māmeņa, muomuleite…

Saule, sauleite, syrdsyltumeņs…

Navaru, es bez pyupūlu zareņa,

Navaru, māmeņa,

Navaru, sauleite.

Pyupūlu zareņs ērbova,

Pyupūlu zareņs i kūde.

Nu Muotes dīnā pyupūlu zareņs

Dvēseles baļsteņā īsarunova”…

Pasuocīņa gaitā īpazeistynuoju ar Annys biografejis nūzeimīguokajim datim, dāla veļteitū dzeju muotei, vieramīs biļdis nu Annys dzeivis, dalejamīs atmiņuos, sīvys dzīduoja skaistys tautysdzīsmis i gareiguos dzīsmis. Pasuocīņs izavierte emoceju i atmiņu pīpyldāts, kas siļdieja myusu sirsnenis.

Atmiņā myužam juogloboj taidi cylvāki, jū tei ari ir tei myužeiba, tei ir tei dzeivuošona piec nuovis!

Izstuode apsaverama vysu martu Upeitis bibliotekā, izstuodē nalels īskots Annys darbeņūs, Annys dzīduotajuos dzīsmēs i Ontona veļteitajā dzejā muotei.

Paļdis vysim, kas īsaroda iz pasuocīni.

 

 Upeitis bibliotekys vadeitoja Mārīte Slišāne

Kartenis nu pasuocīņa – Upeitis bibliotekys publicitatis materiali

 

Krampis – Nūlīku muot (2011. goda Upeitis Uobeļduorzs, dzīsme ar Ontona Slišāna vuordim, kas veļteiti juo muotei)

.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.
19:00 Čajs ar stuostu @ Tīšsaistē
Čajs ar stuostu @ Tīšsaistē
May 23 @ 19:00
Čajs ar stuostu @ Tīšsaistē
23. majī 19.00 stuņdēs byus muzykals video stuostu vokors, kurā varēs dzierdēt četrus čaja stuostus par dažaidom Latgolys sīvītem.  “Juos īlaiss Tevi sovā dvorā! Voi Tu īdzersi ar juom čaju?” “Čajs ar stuostu” – syltai,[...]