Laurys Bicānis dzīšmu koncerts/ Foto i video

Laurys Bicānis dzīšmu koncerts/ Foto i video

 Vakar, 23. majā, Reigā, Latvejis 1. Rokkopejneicys “Reiterna noms” pogroba soltumu ar sovu skaneigū bolsu raudzeja pīsiļdeit dzīsmineica Laura Bicāne.

Laura dzīduoja dzīsmis vasaluos sešuos volūduos – latgalīšu, latvīšu, angļu, krīvu, franču i vuocu, kai ari prīcieja saguojušūs ar sovim literarim gobolim, kurūs vydā varieja dzierdēt ari koč kū nu LaKuGys skaiteituojim zynomajim “Dūmu pylnim pogolmim”, kas ir Laurys raksteita rubrika Latgalīšu kulturys gazetā. Koncerta ūtrā daļā Laurai tolkā guoja grupys “Dabasu Durovys” dalinīks Romāns Sladzis i skateituoji pīdzeivuoja eipašu pyrma pyrmizruodis atskaņuojumu dzīsmem – treispukstim, kū Laura sarakstiejuse ar gazetys “Latgales Laiks” žurnalistis Egitys Terēzis Jonānins haikom.

Piec koncerta aicynuojom Lauru iz puora vuordim. Kai ari LaKuGys skaiteituojim pīduovojom īsavērt koncertā caur karteņom i video fragmentenim.

LaKuGa: Kai Tu ite – bardu i dzīsminīku vidē – nūklivi?
Laura: Nu paļdis juosoka Inesei Sērdienei, kas ir Austrys bīdreibys puļceņā, kas dorbojās ar vysim dzīsminīkim, i jei mani jau godu mokšoruoja, tik es beju vysaidūs Erasmusūs, Vuocejuos i nikai navarieja dabuot. Jei atroda mani kai dzīsmineicu i tod, kod beja pavasarī bardu festivals, kur pīsadalieju ar puora dzīsmeitem, jei pīduovuoja sataiseit maņ atsevišku dzīšmu vokoru.

Kur jei Tevi īraudzieja pyrmū reizi?
Internetā, draugūs – niu vyss īt caur modernajom tehnologejom.

Tāņ vēļ aktuala Eirovizeja i Tu ari šudiņ dzīduoji sovu Eirovizejis dzīsmi. Voi Tev ir kai dzeive pasamainiejuse piec daleibys konkursā?
Saceisim tai, ka es eipaši tuo najiutu. Atpazeistamu varbyut i vaira jiut – arviņ bīžuok skaņ vaicuojums „Es Tevi nazkur asu redziejs!” Kotrā ziņā tys kai muokslenīkam, muzikim ir tikai pluss. Tāņ ir ari leluoka puorlīceiba, CV var īraksteit, bet lelūs viļcīnūs nikas nav mainiejīs. Bet nu tei beja cīši loba pīredze.

Iz cytu godu otkon pīsadaleisi?
Da tam vāga dadzeivuot, nu jūka piec – parkū i nā?! Es tāņ zynu, kaidi tī nūsacejumim, kas tī šiverejās – parkū i nā!

Cikom par tū dūmoj, kas tyvuokā laikā nu Laurys gaidoms?
Pošā tyvuokajā laikā – 29. majā Raiņa sātā „Berķenele” byus koncerts ar nu Egitys Terēzys Jonānis haikom radeitom dzīsmem, kurys dažys pyrma pyrmizruodis dzierdiejot ari šudiņ. Tod vēļ ir maņ taids paralelais projekts „Hello, Daugavpils!”, kur maņ ari pateik šū tū dalikt nu sevs. Taipat ari Daugovpiļs piļsātys svātkūs kūpā ar Romānu izastuosim i vēļ koncertiešu Līpuojā, bet tī franču vokors.

Kai Tu suoki sadarbeibu ar Romānu?
Caur draugim, caur Arni (Slobožaņinu), caur „Dabasu Durovom”. „Dabasu Durovys” myusus savede kūpā. Labi saskanieja. Bet dalieji vyss beja kai najaušeiba – rakstiejom Eirovizejis dzīsmi, jis dzīduoja bekvokalu i tod tys tai suocās – saprotom, ka varbyut mes varam dzīduot na viņ itū Eirovizejis dzīsmi, nu ari cytu repertuaru. I cikom ļauds soka, ka vyss kuorteibā…

Cik daudzi Tu klausi tam, kū soka nu molys?
Saceišu, ka vāga izklauseit vysu – gon švakys, gon lobys lītys. Nu iz skatuvis vāga byut puorlīcynuotam par sevi, natāluot, byut vīnkuoršam i patīsam, kai ir, tai ir. Ka kaids gryb teiru, navainojamu muzyku, lai slādz vydā radeju, nu ite dzievejā iz skatuvis cylvāks ir taids, kaids ir. Bet nu es raugu izklauseit kritiku nu molys.

Tu šudiņ dzīduoji vasaluos sešuos volūduos.  Kurā volūdā iz itū šaļti Tev pošai vysu lobuok pateik dzīduot?
Iz itū šaļti… Zynu skaidri, ka vysu laiku maņ pateik dzīduot latgaliski. Nu koč kas ir ari tymā franču volūdā. Vys tik tei ir dzīdama volūda!

Tu poša esi jauna, pamozom suokuse, nu jau esi vyskočkur pīsadaliejuse, dzīduojuse  i niu pošai sovs dzīšmu vokors – varbyut Tev ir kaidi īsacejumi tym, kas niu dūmoj par muziciešonu i vēļ tik verās iz cytim?
Nasabeistit! Vāga byut puorlīcynuotim i dareit, dareit, dareit! Vāga īt i dareit. Ka siediesi rūkys kliepī salics, nikas nanūtiks. Viertīs iz vysu optimistiski, pozitivi. Cīši daudz ītekmej dūma nu molys „ai, taipat nivīnam navāga, nav vārts, nivīns naatīs, nadabuosi atolgojumu”, nu kotrā gadejumā – tys ir tuo vārts!

Kartenis i video – LaKuGa, foto Edeite Husare, Kristīne Pokratnīce

.

.

.

Komentari