Mikeļam Bukšam – 100

Mikeļam Bukšam – 100

Šudiņ paīt 100 godu nu latgalīšu literaturys i kulturys viesturnīka, volūdnīka i publicista Miķeļa Bukša dzimšonys. Par gūdu Bukša pīmiņai, šudiņ teik reikuoti jam veļteiti pasuokumi Vileks nūvodā.

Mikeļs Bukšs dzims 1912. goda 1. junī Škilbanu pogosta Plešovys cīmā zemnīku Oduma i Madalis Bukšu saimē. 1913. godā saime puorsaciele iz Baļtinovys pogostu, kur Mikeļs pabeidze Surikovys četrklaseigū pamatškolu. 1927. godā beidze vuiceibys Baļtinovys sešklaseigajā pamatškolā, nu 1931. godā Rēzeknis Vaļsts gimnazeju. Gimnazejis godūs publiciejis rokstus, jaunuokūs viests apskotus i cytus informativus materialus dažaidūs presis izdavumūs, nu pa lelam bez paroksta, pīsapeļniejs ar privatstuņžu pasnīgšonu. Gimnazejis godūs īsapazyns ar latgalīšu sabīdryskajim darbinīkim Nikodemu Rancānu, Franci Kempu, Ontonu Rupaini.

Piec gimnazejis beigšonys struoduojs par leidzstruodīnku gazetā “Latgolys Vords” i īsastuojs Latvejis Universitatis Filologejis i filozofejis fakultatis Klasiskuos filologejis nūdaļā. Pyrmūs godus variejs studēt pasasokū B.Spūļa vadeituo Latgolys studentu fonda atbolstam. 1938. godā Bukšs universitati pabeidzs i īgive filologejis magistra gradu par disertaceju “Antikuos pasauļs motivi latvīšu tautys puosokuos”.

1936. – 1937. godā struoduojis par latīņu i latvīšu volūdys školuotuoju Aglyunys gimnazejā, 1938. godā – Daugovpiļs, 1939. – 1942. godā – Rēzeknis gimnazejā. Nu 1942. – 1944. godam bejis Rēzeknis Vaļsts gimnazejis direktors. Vuocu okupacejis laikā īsasaistiejs demokratiskajā pretesteibys kusteibā – Latvejis Centralajā padūmē.

1944. godā kūpā ar saimi nūbraucs biegļu gaituos iz Zvīdreju. Struoduojs Stokholmys statistikys puorvaļdē, Vermlandis muzejā, bibliotekā, arhivā i breivajā laikā pietiejs Latgolys kulturviesturi. Zvīdrejā aktivi īsasaistiejs i dorbuojīs trimdys latgalīšu politiskajuos i sabīdryskajuos organizacejuos. Vadiejs Zvīdrejis Latvīšu katuoļu bīdreibu, dorbuojīs “Andriva Jūrdža fondā”, “Latgaļu izdevnīceibā”, “Latgolys demokratu savīneibā”, “Latgaļu pietnīceibys institutā” i cytur.

Mikeļs Bukšs nu 1948. goda vadiejs trimdys latgalīšu žurnalu “Dzeive”, bejs izdeviejs i redaktors rokstu kruojumam “Acta Latgalica”. Daudzi rakstiejs trimdys latgalīša presis izdavumūs.

Mirs 1977. goda 8. junī Stokholmā i apbedeits Hāgys katuoļu kopūs, kur 1982. godā jam izstuodeits pīmineklis “Latgolas dvēseles tulks”.

1991. goda 1. septembrī Mikeļam Bukšam veļteits pīmineklis “Klusejūšuo kūkle” izstuodeits Rēzeknē pi Školuotuoju instituta i gimanzejis (niu Rēzeknis Augstškolys), pīminekļa autors B. Buļs.

1992. godā atkluota pīminis plāksne juo dzymtajā Plešovā i šudiņ tīpat Plešovys cīmā tiks atkluota Mikeļam Bukšam veļteita skulptura.

Koč ari pots sabīdryskais darbinīks vaira napīdzeivuoja Latvejis naatkareibys atjaunuošonu, tū vys tik pīdzeivuoja juo dzeivisbīdre Janīna Bukša, kas lelu daļu nu Bukša literaruo montuojuma nūdavuse Latgolys Kulturviesturis muzejam Rēzeknē, Bolvu centralajai bibliotekai, Baļtinovys, Upeitis i Škilbanu pogostu bibliotekom. Nu sovu pamatarhivu Mikeļs Bukšs pots sovulaik nūdeve Stokholmys karaliskajam arhivam globuošonai iz septeņdesmit pīcu godu.

Mikeļa Bukša plašū zynuotniskū pietnīceibu pījam īdaleit treis leluos grupuos – par volūdys vaicuojumim, par folklorys, literaturys i sabīdryskim vaicuojumim i viesturis i kulturviesturis vaicuojumim.

Latgolys kulturviesturē nūzeimeiguokī Mikeļa Bukša dorbi:

“Monsiņjors Nikodems Rancāns” (1939; 1943 ; 1971),
“Pīzeimes par senejū latgaļu resp. latvīšu volūdu”(1948),
“Drukas aizlīgums latgalim”(1949),
“Senču pasaule”(1950),
“Vacōkī rakstnīceibas pīminekli”(1952),
“Skices un dokumenti nu Latvijas topšonas laikim” (1954),
“Latgaļu literatūras vēsture”(1957),
“Latgaļu volūdas un tautas izplateibas problemas”(1961),
“Atmiņas un atziņas” (1964),
“Francis Kemps – ceineitōjs par tautas tīseibom” (1969),
“Latgaļu – vōcu un vōcu – latgaļu vōrdneica”(1969),
“Pret straumi” (1971),
“Latgaļu gramatika” (1973),
“Latgaļu atmūda”(1976),
“Die Russifizierung in den Baltischen Landern”(“Rusifikācija Baltijā”) (1969).

Atkuortuotai izdūšonai Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā ir sagataveita Bukša monografeja “Latgaļu atmūda”.

Sagatavieja Dagnija Romanovska, Daugovpiļs Universitatis studente

Izmontuotī olūti:

Virtualuo enciklopedeja „Latvejis ļauds”
Bolvu regiona kulturviesturis datu baze
Rokstu kruojums kulturai i breivai dūmai “Jaunuo Gaita”

Print Friendly, PDF & Email

Komentari