Maja dzīduojumu ekspedicejis Vileks nūvodā

Maja dzīduojumu ekspedicejis Vileks nūvodā

Maja mieness ir unikals, jo Latgolā i ari Vileks nūvodā var redzēt gondreiž 200 godu senejū katuoļu tradiceju – maja dzīduojumus. Maja mieness teik veļteits Dīvmuotis gūdam, cylvāki puļciejās pi krystim, kas atsarūn ceļamoluos, ceļu krystūs, kopūs i pi senejom lauku sātom, kab dzīduotu dzīsmis Dīvmuotis gūdam, skaiteitu Rožancu, izdzīduotu Litaneju Jaunovai Marejai, lyugtu Dīva i Dīvmuotis svieteibys, giutu gareigu styprynuojumu.

Var puorskaiteit daudzi gruomotu i daudzi reižu saceit, ka itei tradiceja ir seneja i nūzemeiga, nu nivīns nasajuss tuos spāka, ka pots napīsadaleis maja dzīduojumūs. Kas ir tys spāks, kurs cylvākim līk saglobuot itū tradiceju? Voi tys ir pīnuokums? Voi tei ir īspieja pasadižuot cytu prīškā? Voi tei ir sevis discipliniešona? Voi tys ir Svātuo goda pamudynuojums?

Vileks nūvodā maja dzīduojumi itymā godā nūtyka Medņevys, Škilbanu, Susuoju, Vacumu pogostūs i Vileks piļsātā. Susuoju pogostā golvonuos organizatoris beja Sviļpovā – Anna Strupka, Pokšovā – Lucija Korneja, Susuojūs – Leontine Bukovska, Egļevā – Muora Nizinska. Lels paļdis Medņevys Tautys noma vadeituojai Skaidrītei Šaicānei, kurei jau vaira godus organizej maja dzīduojums pi Medņevys pogosta krystim. Skaidrīte na tik organizej, nu ari popularizej dzīduojumu laikus vītejā gazetā, tai dūdūt īspieji ari vīnkuoršim ziņkuoreigajim nūīt iz kaidu dzīduojumu vītu. Lodumys dzeraunē krysts ir klivs par centralū krystu, kur maja dzīduojumi nūteik kotru svātdīni. Kab dzīduojumi nūtyktu pi tuoluokim dzerauņu krystim, voi dzeraunem, kur palics moz īdzeivuotuoju, teik organizāta dzīduotuoju nūvesšana. Čakluos Medņevys pogosta babenis i sīvys ir lobys dzīduotuojis. Vacuokuos sīvys īsuoc dzīsmi, tai paruodūt, kaids ir dzīsmis meldejs i dūdūt īspieju meldeju īsavuiceit ari tim, kurī tuo nazyna. Izdzīduotys teik vysys dzīsmis, kurys viņ ļauds, kas ir sasapuļciejuši, gryb. Nav ari bāda, ka vīnā svātdīnē dzīduojumi nūteik pi vaira krystim, puora dalinīki pīsadola vysūs dzīduojumūs, nu cyti dzīž tik pi vīna krysta. Taipat moza bāda, ka teik dzīduota vīna i tei poša dzīsme, jo vaira tiks dzīduots, jo lobuok i pareizuok īsavuiceis dzīduot, jo vaira ļaužu kūpā dzīž, jo lobuok skaņ dzīsme. Medņevys pogosta sīvys atzyna, ka vajadzātu tai kai vaira sasapuļcēt vacuoka godu guojuma sīvom. „Ka naīmam mes pošys, voi tod var gribēt, kab ītu jaunuokuo paaudze”, tai saceja kaida senejūs katuoļu dzīduojumu pratieja.

Škilbanu pogostā daudzi krysti atsarūn pi sātom. Tī klusi i namonūt dzīž vītejuos dzeraunis ļauds. Cyti dzīž kotru dīnu, cyti puordīnys, citi svātdīnuos, nu, kab izzynuotu dzīduojumu vītys, ir juoīsadraudzej ar vītejim, juoizvaicoj i juoīt pīsadaleit. Upeitis etnografiskuo ansambļa dalineica Valentina Keiša dzīduot Dīva dzīsmis vuica sovim unukim i sābru unukim. „Mes dzīžam kotru vokoru. Bārni atīt i pīsadola, nivīns jūs ar varu nadzan. Bārnus vuicu, ka vāga izturēt i dzīduot kotru vokoru Dīvmuotei i Dīveņam par gūdu”, tai pazemeigi saceja V. Keiša. Cik eistyni skaņ bārnu skaiteituos lyugšonys i rožanca, cik skaisti dzierdēt kai dzīž bārni. Lela prīta par tū, ka jī tik dreiži īsavuica dzīšmu vuordus i kotram ir sovys meiluokuos dzīsmis. Tuos naizdzīduot vīnā vokorā, deļtuo labi, ka maja mieness ir cik gars i vysi var izdzīduot īmeiļuotys dzīsmis i īsavuiceit kaidys jaunys. Tik pot svareigi bārnim ir značku – zeimeišu, iz kurom pīraksteits kaids aizdavums dīnai, nedeļai voi mienešam, lyugšona, kura juoskaita, lobdareibys dorbs voi aizdavums, kurs juopadora, vilkšona. Vysi itī dorbi i lyugšonys teik veļteitys Dīvmuotis gūdam. Bārni, kurī dzīž pi Škilbanu pogosta Pakašovys dzeraunis krysta, cīši izcīteigi īvāroj i dora značkuos saceitūs aizdavumus voi lyugšonys. Nu vysu vaira bārnus interesej, kas byus juoīvāroj voi juodora puorejim.

Ituo goda maja mieness paskriejs namonūt, nu dreiži, kod otkon dobā vyss plauks, smorduos i zīdēs, byus īspieja braukt jaunuos ekspedicejuos iz Susuoju, Vacumu pogostim i Vileks piļsātu, kab izzynuotu, īpazeitu i arviņ vaira īmeiļuotu maja dzīduojumu tradiceju.

Vineta Zeltkalne, Vileks nūvods

Karteņuos – maja dzīduojumi Vileks nūvodā, foto Vineta Zeltkalne i Aldis Pušpurs (maja dzīduojumi Susuoju pogostā)

Print Friendly, PDF & Email