Kūrs „Austra” – stabila vierteiba

Kūrs „Austra” – stabila vierteiba

Sīvīšu kūrs „Austra” turpynoj godu desmitūs kūptū dzīduošonys tradiceju Mērdzinis pusē. Ratai kurs nu lauku cīmu Latgolā i vysā Latvejā var lepuotīs ar sovu kūri vairuok nakai 40 godu garumā.

Dzīduošonys tradiceju suokums Mērdzinē datiejams ar 20. godu symta 20. godim, kod tyka pījimts lāmums izveiduot jauktū kūri. Leidz pat paguojušuo godu symta 60. godim jauktais kūrs veiksmeigi dorbuojās, sajimdams atzineibu i augstys vītys skatēs na viņ Kuorsovys pusē, bet ari vysys Latgolys mārūgā. Veirīšu mozuo aktivitate ar laiku nūvede pi jauktuo kūra pajukšonys, tūmār ilgi Mērdzine navarēja iztikt bez sova kūra.

1970. godā, piec diveju godu puortraukuma, Mērdzinē atsasuoce kūra dzīduošona – itymā reizē tyka sasauktys kūpā tikai Mērdzinis pusis mārgys. Nu tuo laika juos napuorstuoj „vaļdeit” Mērdzinē! Godi īt, īkuortys i vaļdeibys mainuos, bet sīvīšu kūrs spiejs izdzeivuot i saglobuot sovu dzirksteli, nasaverūt ni iz kū. Itūs godu laikā kūrs ir pīdzeivuojs 4 dirigentus: Dzidru i Pīteru Andreju Baižys (dybynuotuojus), Reginu Rivču i niulinejū vadeituoju Ināru Dovgiallo, kurei jau 17 godu veidoj „Austrys” skaniejumu.

„Austra” ir kai vīna lela saime. Cytaiž jau navar byut, ka kūrī dzīd muosys, muotis ar meitom, babenis ar sovom unučkom… Leluokais vairums dzīduotuoju kūrī ir sasadzīduojušs jau vairuokus godu desmitus. Iz kūra mieginuojumim juos dūdās kai uz atpyutu… kai iz atpyutu nu ikdīnys dorbu i steigys. Kūrs jom ir vīta, kur veļteit laiku sev, kai arī snīgt prīcu nu sova dzīduojuma apleicejim.

Godu laikā dzīduotuoju skaits nav stypri mainejīs, tys stabili turīs 25 mārgu skaitlī. Kūristis, kurys dažaidu īmesļu deļ beja pamatušs dzīduošonu, bīži viņ piec dažim godim atsagrīž atpakaļ. Laukūs nav tik daudz īspieju, kur var pošapsalīcynuot, nasaverūt iz tū, cik tev spāka kaulūs. Kūrs ir vīna nu tom vītom…

Eipaši grybātūs izceļt Aneli Silkāni i Austru Golubevu – ituos divejis mārgys kūrī jau dzīd nu tuo dybynuošonys laika, tys nūzeimoj jau 42 godus. Var tikai breinuotīs, kur jom rūnās tys spāks i pacīteiba, izdzīduot itūs godu desmitus.

Kūristis atzeist, ka reizem rūkys nūsalaiž, īraugūt dažys nu dzīsmem, kurys ar kotru godu palīk gryutuokys i gryutuokys. Juopīmiņ tys, ka ar muzykalū izgleiteibu kūrī ir viņ daži cylvāki, puorejuos, kai pošys smejās, ryuc leidza. Smogs dorbs, naskaiteitys stuņdis mieginuojumūs i ļūbesteiba pret dzīsmi i apleicejim – vīneigi tys spiej kūrim nu moza, moza cīmateņa Latgolys pīrūbežā sasnīgt īspieju pīsadaleit vysūs nu Dzīšmu i deju svātkim Reigā, kuri nūsarysynuojušs itūs 42 godu laikā. Arī niule nūteik dorbs pi nuokušūs svātku programmys vuiceišonuos. Sīvīšu kūrs „Austra” nadūmoj i itymā reizē palikt sātā…

Ar dzīsmi nu Mērdzinis,

Čyganu Santa

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
10:00 Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
May 8 @ 10:00 – 14:00
Diskuseju cikls "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu radūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu ciklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]