Sīvīšu kūrs „Austra” turpynoj godu desmitūs kūptū dzīduošonys tradiceju Mērdzinis pusē. Ratai kurs nu lauku cīmu Latgolā i vysā Latvejā var lepuotīs ar sovu kūri vairuok nakai 40 godu garumā.

Dzīduošonys tradiceju suokums Mērdzinē datiejams ar 20. godu symta 20. godim, kod tyka pījimts lāmums izveiduot jauktū kūri. Leidz pat paguojušuo godu symta 60. godim jauktais kūrs veiksmeigi dorbuojās, sajimdams atzineibu i augstys vītys skatēs na viņ Kuorsovys pusē, bet ari vysys Latgolys mārūgā. Veirīšu mozuo aktivitate ar laiku nūvede pi jauktuo kūra pajukšonys, tūmār ilgi Mērdzine navarēja iztikt bez sova kūra.

1970. godā, piec diveju godu puortraukuma, Mērdzinē atsasuoce kūra dzīduošona – itymā reizē tyka sasauktys kūpā tikai Mērdzinis pusis mārgys. Nu tuo laika juos napuorstuoj „vaļdeit” Mērdzinē! Godi īt, īkuortys i vaļdeibys mainuos, bet sīvīšu kūrs spiejs izdzeivuot i saglobuot sovu dzirksteli, nasaverūt ni iz kū. Itūs godu laikā kūrs ir pīdzeivuojs 4 dirigentus: Dzidru i Pīteru Andreju Baižys (dybynuotuojus), Reginu Rivču i niulinejū vadeituoju Ināru Dovgiallo, kurei jau 17 godu veidoj „Austrys” skaniejumu.

„Austra” ir kai vīna lela saime. Cytaiž jau navar byut, ka kūrī dzīd muosys, muotis ar meitom, babenis ar sovom unučkom… Leluokais vairums dzīduotuoju kūrī ir sasadzīduojušs jau vairuokus godu desmitus. Iz kūra mieginuojumim juos dūdās kai uz atpyutu… kai iz atpyutu nu ikdīnys dorbu i steigys. Kūrs jom ir vīta, kur veļteit laiku sev, kai arī snīgt prīcu nu sova dzīduojuma apleicejim.

Godu laikā dzīduotuoju skaits nav stypri mainejīs, tys stabili turīs 25 mārgu skaitlī. Kūristis, kurys dažaidu īmesļu deļ beja pamatušs dzīduošonu, bīži viņ piec dažim godim atsagrīž atpakaļ. Laukūs nav tik daudz īspieju, kur var pošapsalīcynuot, nasaverūt iz tū, cik tev spāka kaulūs. Kūrs ir vīna nu tom vītom…

Eipaši grybātūs izceļt Aneli Silkāni i Austru Golubevu – ituos divejis mārgys kūrī jau dzīd nu tuo dybynuošonys laika, tys nūzeimoj jau 42 godus. Var tikai breinuotīs, kur jom rūnās tys spāks i pacīteiba, izdzīduot itūs godu desmitus.

Kūristis atzeist, ka reizem rūkys nūsalaiž, īraugūt dažys nu dzīsmem, kurys ar kotru godu palīk gryutuokys i gryutuokys. Juopīmiņ tys, ka ar muzykalū izgleiteibu kūrī ir viņ daži cylvāki, puorejuos, kai pošys smejās, ryuc leidza. Smogs dorbs, naskaiteitys stuņdis mieginuojumūs i ļūbesteiba pret dzīsmi i apleicejim – vīneigi tys spiej kūrim nu moza, moza cīmateņa Latgolys pīrūbežā sasnīgt īspieju pīsadaleit vysūs nu Dzīšmu i deju svātkim Reigā, kuri nūsarysynuojušs itūs 42 godu laikā. Arī niule nūteik dorbs pi nuokušūs svātku programmys vuiceišonuos. Sīvīšu kūrs „Austra” nadūmoj i itymā reizē palikt sātā…

Ar dzīsmi nu Mērdzinis,

Čyganu Santa