Satversme niu ari latgaliski

Satversme niu ari latgaliski

Šudiņ 12 stuņdēs LR Saeimys nomā tyka attaiseits Latvejis Satversmis 90 godu jubilejis izdavums ostoņuos volūduos, kur cytu storpā ir tulkuojums ari latgalīšu rokstu volūdā. Tulkuojuma tapšonā ar tulkuošonys, korekturys i redigiešonys dorbu, konsultacejom i padūmim Ilzis Spergys vadeibā struoduojuse latgalīšu volūdnīku grupa: Dr. philol. Ilze Sperga, Dr. philol. Lideja Leikuma, Mg. philol. Muora Mortuzāne, Dr. philol. Anna Stafecka, Mg. philol. Marita Lasmane, Mg. philol. Kristīne Zute i Eta Nikolajeva.

Latvejis Republikys Satversme ir pījimta 1922. goda 15. februārī, izsludynuota 1922. goda 30. junī oficialajā laikrokstā „Valdības Vēstnesis” i stuojusēs spākā 1922. goda 7. novembrī. Piec naatkareibys atjaunuošonys Latveja apzynuoti izaškeire atjaunot i sovys vīneiguos konstitucejis darbeibu. Satversme i niu ir myusu vaļsts konstitucionaluos īkuortys pamats. 2012. godā ir Latvejis pamatlykuma 90 godu jubileja.

Itys Satversmis jubilejis izdavums īpašs ar vairuok lītom: pyrmuo – jamā publicāti tulkuojumi latgalīšu i lībīšu volūduos, ūtruo – ilustracejuos īkļauti viesturiski dokumenti i kartenis, tymā skaitā Satversmis pyrmuo izdavuma attāls, trešuo – izdavumā īkļauts plašs bibliografiskais saroksts ar rokstim par Satversmi. Izdavuma zynuotniskī redaktori Prof. Dr. iur. Romans Apseits (Romāns Apsītis), Dr. iur. Juoņs Pleps (Jānis Pleps), redaktoris Muora Keiša (Māra Keiša), Gita Kronberga, muokslinīks Jurs Petraškevičs (Juris Petraškevičs).

LR Satversme ir vīna nu vacuokūs Eiropys konstituceju, kas, nasaverūt iz ilgū juos darbeibys puortraukumu (1934-1993), ir atjaunuota i sekmeigai dorbojās. Pi tam juos volūda ir tik lakoniska i skaidra, ka ir daudz vīgļuok skaitama nakai myusu dīnu juridiskī teksti. Atjaunuotī tulkuojumi angļu, vuocu, krīvu i fraņču volūduos ļaus Satversmis tekstu daudz plašuok izmontuot tīseibu viesturis studejuos vysā pasaulī.

Kai gruomotys attaiseišonā saceja Saeimys prīšksādātuoja Solvita Uobuļteņa (Solvita Āboltiņa), mes varim byut lapni ar sovu konstituceju, jei ir myusu bagateiba leidzeigi tautys dzīsmem, Lelvuordis jūstai i cytim duorgumim, bez kuo latvīšu kultura nav īdūmojama. Deļtuo prīca i lapnums, ka niu myusu vaļsts pamatlykums i roksti par juo viesturi i pamatliciejim, tai sauktajim Satversmis tāvim, tymā skaitā Franci Trasunu, ir pīejams i latgalīšu rokstu volūdā.

Foto: Ilze Sperga

Rokstu sagatavēja Ilze Sperga

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]