Satversme niu ari latgaliski

Satversme niu ari latgaliski

Šudiņ 12 stuņdēs LR Saeimys nomā tyka attaiseits Latvejis Satversmis 90 godu jubilejis izdavums ostoņuos volūduos, kur cytu storpā ir tulkuojums ari latgalīšu rokstu volūdā. Tulkuojuma tapšonā ar tulkuošonys, korekturys i redigiešonys dorbu, konsultacejom i padūmim Ilzis Spergys vadeibā struoduojuse latgalīšu volūdnīku grupa: Dr. philol. Ilze Sperga, Dr. philol. Lideja Leikuma, Mg. philol. Muora Mortuzāne, Dr. philol. Anna Stafecka, Mg. philol. Marita Lasmane, Mg. philol. Kristīne Zute i Eta Nikolajeva.

Latvejis Republikys Satversme ir pījimta 1922. goda 15. februārī, izsludynuota 1922. goda 30. junī oficialajā laikrokstā „Valdības Vēstnesis” i stuojusēs spākā 1922. goda 7. novembrī. Piec naatkareibys atjaunuošonys Latveja apzynuoti izaškeire atjaunot i sovys vīneiguos konstitucejis darbeibu. Satversme i niu ir myusu vaļsts konstitucionaluos īkuortys pamats. 2012. godā ir Latvejis pamatlykuma 90 godu jubileja.

Itys Satversmis jubilejis izdavums īpašs ar vairuok lītom: pyrmuo – jamā publicāti tulkuojumi latgalīšu i lībīšu volūduos, ūtruo – ilustracejuos īkļauti viesturiski dokumenti i kartenis, tymā skaitā Satversmis pyrmuo izdavuma attāls, trešuo – izdavumā īkļauts plašs bibliografiskais saroksts ar rokstim par Satversmi. Izdavuma zynuotniskī redaktori Prof. Dr. iur. Romans Apseits (Romāns Apsītis), Dr. iur. Juoņs Pleps (Jānis Pleps), redaktoris Muora Keiša (Māra Keiša), Gita Kronberga, muokslinīks Jurs Petraškevičs (Juris Petraškevičs).

LR Satversme ir vīna nu vacuokūs Eiropys konstituceju, kas, nasaverūt iz ilgū juos darbeibys puortraukumu (1934-1993), ir atjaunuota i sekmeigai dorbojās. Pi tam juos volūda ir tik lakoniska i skaidra, ka ir daudz vīgļuok skaitama nakai myusu dīnu juridiskī teksti. Atjaunuotī tulkuojumi angļu, vuocu, krīvu i fraņču volūduos ļaus Satversmis tekstu daudz plašuok izmontuot tīseibu viesturis studejuos vysā pasaulī.

Kai gruomotys attaiseišonā saceja Saeimys prīšksādātuoja Solvita Uobuļteņa (Solvita Āboltiņa), mes varim byut lapni ar sovu konstituceju, jei ir myusu bagateiba leidzeigi tautys dzīsmem, Lelvuordis jūstai i cytim duorgumim, bez kuo latvīšu kultura nav īdūmojama. Deļtuo prīca i lapnums, ka niu myusu vaļsts pamatlykums i roksti par juo viesturi i pamatliciejim, tai sauktajim Satversmis tāvim, tymā skaitā Franci Trasunu, ir pīejams i latgalīšu rokstu volūdā.

Foto: Ilze Sperga

Rokstu sagatavēja Ilze Sperga

Komentari

Kalenders

Dec
4
Tre
18:00 Latgolys dīna 2024 @ tīšsaistē
Latgolys dīna 2024 @ tīšsaistē
Dec 4 @ 18:00 – 20:00
Latgolys dīna jau catūrtū godu ir izaveiduojuse par Latgolys Plānuošonys regiona (LPR) goda gola vierīneiguokū nūtikšonu, kas veļteita cylvākresursim, Latgolys regiona uzjiemiejdarbeibys aktiviziešonai i atteisteibai, Latgolys puorstuovnīceibys darbeibys populariziešonai, taipoš ari vītejūs uzjiemieju, izgleiteibys īstuožu[...]