Aglyunys pusē atdzymst ceļamolu krysti

Aglyunys pusē atdzymst ceļamolu krysti
Dzilis katolicisma tradicejis Latgolā pastuov jau vaira godu symtu. Cik pat seneja ir cylvāku gryba maja mienešūs sasapuļcēt pi ceļamolu krystim, kab ar dzīduojumim gūdynuotu Dīvu i Dīvmuoti.

Nasaverūt iz tū, ka Latgolā īdzeivuotuoju skaits sasamazynoj, itī krysti nateik pamasti. Aglyunys nūvodā saglobuot itū tradiceju rauga ari nūvoda izjiemieji.Pārnejā godā ar vītejūs īdzeivuotuoju Valentinys Grancovskys, Bronislavys Sprūgis iniciativu, izjiemieja Artura Gražuļa i juo dūmubīdru atbolstu atdzyma Tūļu i Kundzinišku krysti.

Napaseņ, sovā dzymtajā pusē Gūteņūs, iz poša iniciativys kūkā taiseitu krystu atjaunuojs izjiemiejs, Z/S “Līču mala” eipašnīks Roberts Joksts. Atjaunuotuo krysta Pesteituoja tāls ir puormontuots nu īprīškejuo krysta, kurū ar bijeibu cauri padūmju varom pagluobuse syrmuos Gūteņu sādžys muomuļa Anna Vonoga. Roberta aizaraušona ir kūktielnīceiba. Juo taiseituos kūka skulpturys greznoj na viņ juo dzymtū nūvodu, nu ari prīcej ļauds aiz Latvejis rūbežim. Naseņ izjiemieja R. Joksta kūka skulpturys pastateitys ari Dagdys nūvodā.

Roberts Joksts ir breineigs pīmārs tam, ka na vysod finanšu leidzekli ir svareiguokais – golvonuo ir spieja īraudzeit sabīdreibai vajadzeiguokū. Kaiduos bērēs Roberts īraudzeja, ka bieru golds izlikts iz mašynys prīškejuo puorsaga – myusu dīnuos na vysod tyvinīki var atsaļaut goldu apmoksuot kopejneicuos. Gūteņu kopūs aizguojušūs tyvinīkim ar itaidom naierteibom nav juosasaskar – piec Roberta iniciativys sataiseita nūjumeite i sūleni, kū kopusvātkūs jau nūviertieja kopu pīdereigī, taipat daudzi spāka jis veļtej kopu apleicīnis sakūpšonai i niu ari lobīkuortuojs oltora golds pi golvonuo krysta. Cīši prīcej, ka izjiemiejs sovā dorbā pruoteigi izmontoj asūšūs resursus, ar piec īspiejis mozuokom izmoksom apvīnoj taidus byuvnīceibys materialus, kas garantej lobu paskotu i kvalitati.

Roberta Joksta pīmārs breineigi ruoda, ka na vysod ideju realizacejom ir vādzeigi leli leidzekli. Golvonais ir cylvāka gribiešona nasavteigi struoduot, kab nūvods kliutu šmukuoks i sakūptuoks.

Sagatavieja Arturs Gražulis i Elizabete Viļuma

Karteņuos – Roberta Joksta padareitais – Gūteņu krysts i kopu nūjume. Foto nu Aglyunys nūvoda publicitatis materialim

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
16
Svā
all-day Izstuode “Juoņs nu Dzeņagola” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Juoņs nu Dzeņagola” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
all-day Jevgenija Bondarenko izstuode “D... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jevgenija Bondarenko izstuode “D... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Muokslinīks Jevgenijs Bondarenko ir riezeknīts i ar gleznīceibu nūsadorboj nu Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis absolviešonys 2011. godā. Gleznuotuojs aktivi īsakļaun muokslys dzeivē, pīsadolūt kūpejuos Latgolys muokslinīku izstuodēs i plenerūs. Sovu pyrmū personalizstuodi “Maiguma ārprāts”[...]
all-day Karīnys Ludbuoržys izstuode “Zie... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Karīnys Ludbuoržys izstuode “Zie... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Riezeknīte Karīna Ludbuorža piec garuoka laika pūsma, kod turpynuoja muokslys studejis Vuocejā doktoranturys programā, otkon pīduovoj sovu dorbu izstuodi Latgolys Kulturviesturis muzejā. Muokslineicys jaunuokī dorbi aplīcynoj juos interesi par viesturi i vysaidu pasauļa tautu mitologeju.[...]