Pīteram Apšinīkam 125

Pīteram Apšinīkam 125

Šudiņ, 29. junī, pyrma 125 godim dzims katūļu goreidznīks i rakstnīks Pīters Apšinīks. Jis beja na tikai prīsters, bet kotrā nu sovom kolpuošonys vītom padareja daudz sabīdriski svareigus dorbus – atjaunuoja bazneicys, cēle tautys nomus, dorbuojās školuos i aktivi pīzadaleja kulturys dzeivē.

Pīters Apšinīks (ari Apse Pīters) dzims 1877. goda 29. junī Domopolis pogosta (tādiņ Gaigalovys) Apšinīku cīmā zemnīku saimē. Vuicējīs Domopolis pogosta školā, piečuok Rēzeknis piļsātys školā, vuiceibys turpynuojs Pleskovys Aptekaru školā i Pīterpiļs 5.Vaļsts gimnazejā. P. Apšenīks izavielēja prīstereibys ceļu i nu 1911. da 1915. godam studieja Pīterpiļs Goreigajā seminārā. 1915. godā jis tyka īsvēteits par prīsteri.

Pyrmuo P. Apšenīka dorba vīta ir Preiļu draudze, nu jau pavysam dreiž jis tīk aicynuots atpakaļ iz Pīterpili, kur jam teik iztycāti katūļu biegļu kapelana pīnuokumi. Taipat jis dorbuojās kai redaktors i leidzstruodnīks latgalīšu presis izdavumūs, nūorganizieja latgalīšu školu jaunotnis organizaceju “Tāvaine”, kas 1917. godā izdeve žurnalu rūkrokstā “Strauteņš”.

Pīters Apšenīks 1917. godā pīsadalieja ari Latgolys kongresā, kurā atbaļstieja ideju par Latgolys apsavīnuošonu ar cytim Latvejis nūvodim.

Nu 1918. da 1920. godam struoduoja par Bieržgaļa draudzis pravestu, bet nu 1920. da 1925. godam par Vileks draudzis pravestu i dekanu. Itymā laikā aktivi nūzadeve rakstnīceibai, pats par sovym leidzeklim izdeve žurnalu “Kristus karūgs”. Prīsters atjaunuoja kara laikā izpūsteitū Vileks bazneicu, izveiduoja Škilbanu draudzi i izcēle tī bazneicu. Kod 1925. godā jis teik puorcalts iz Pušys bazneicu, ari tī prīsters atjaunoj draudzis āku, ar juo iniciativu teik izcalts tautys noms, nūdybynuota Latvejis katūļu jaunotnis bīdreibas Pušys nūdaļa.

1930. godā prīsters atsagrīž struoduot sovā pyrmajā kolpuošonys vītā – Preiļūs. Ite jis atjaunoj bazneicu i suok ceļt jaunu tautys nomu. Preiļūs P. Apšinīks arī saroksta  i izdūd vairuokys goreiga satura gruomotys, pīmāram, “Maja meeness. Jumprovai Marijai par gūdu” (1931), “Kristus bazneicas vēsture” (1935) i. c. Augstu vārtātys teik juo dzīsmis ar nūtem “Goreigas dzīsmes lītošonai bazneicā un sātā” (1936). P. Apšinīks rakstiejs ari lugys, kurys bejušys tautai tyvys i bīži izruodeitys. Stuosti bīži viņ ir boguoti ar etnografiskom detaļom, realistiski, ar intrigu, breižim vārtāti dīzgon skorbi, bet atzeistami par tuo laika literaturys nūzeimeigu daļu. Prīstera dorbi atrūnomi ar pseidonimim Apse, Džams i Strucis.

Iz nailgu breidi jis kolpoj ari Leiksnys bazneicā, bet par pādejū juo dorba vītu kliust Baļtinova. Tei ir ari vīta, kur 1941. goda 11. junī prīsters teik apcītynuots, apsyudzeiba ir itaida: “agitaceja pret komunistiskū kusteibu, negativu attīksmi pret pioneru i komjaunīšu organizacejom”. P. Apšinīks teik izsyuteits iz Sibiri, kur jis mierst 1942. goda 10. februarī Sverdlovys apgobola Severlagā. Juo kopa vīta nav zynoma.1991. goda 14. novembrī jis teik reabilitēts. 1995. godā Baļtinovys bazneicā prīstera pīmiņai teik pastateita pīminis plāksne. Ityuo goda pavasarī nu 10. februara da 30. martam Preiļu Viesturis i muokslys muzejā beja apsaverama ceļojūšuo izstuode prīstera pīmiņai.

 

Literatura i olūti:
Balvu reģiona kultūras datu bāze
I.Salceviča. Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904-2004. R.: Zinātne, 2005, 31.—32.lpp.
J.Svilāns, A.Budže. Latvijas Romas katoļu priesteri, I.daļa. Rēzekne: LKC, 2008, 24.—25.lpp.
J.Paukšte. Latgales kultūras darbinieki, 1.daļa. R.: Jumava, 2008, 59.—61.lpp.

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]