Rakstnīka Ontona Rupaiņa dzymtuos sātys atdzymšona

Rakstnīka Ontona Rupaiņa dzymtuos sātys atdzymšona

Breineigi saulainā 1. juļa pušdīnys laikā kupls ļaužu pulks pīskandynuoja Pūrisku sādžys Rupaiņu sātys pogolmu. (Jamūt vārā pyrmuos breivvaļsts rūbežus, Rupaiņu sātys īsakļuove Bieržgaļs pogostā, nu niu tuos ir taišni iz rūbeža storp Lendžu i Bieržgaļs pogostim). Ite iz Rupaiņu sātu atdzymšonys svātkim sasapuļcieja Latvejā, Latgolā i uorzemēs zynomuo i pazeistamuo ar sovim dorbim, izcyluo Latgolys patriota Ontona Rupaiņa radinīki i juo talanta cīneituoji.

Skots, kas pasaviere gostu acim, vysūs atbraukušajūs izsauce apbreinu, ka tik puora mienešu laikā rakstnīka bruoļa Jezupa meita Genovefa Rupaine ar puora paleigim i tik sovom rūkom, i par sovim personeigim leidzeklim ir puorvārtuse sātys apleicīni i pogolmu. Vēļ napaseņ ite beja laikazūba i vandaļu sapūsteiti džungli, bet niu sataiseiti celeņu, nūvuoktys vacuos, pa pusei sabrukušī kuormi, īreikuoti akmiņa duorzi, puču dūbis, lapeneite, kur pasasliept leita laikā, nu vacajim āku pamatu akmiņim sataiseitys dekorativys myura byuvis. Vuordūs nav aprokstoms, kaidu energeju, leidzekļus i dorbu īguļdejuse itei simpatiskuo, gon pensejis vacuma, nu vys tik energiskuo i jaunekleiguo kundze, kab caltu gaismā sova slavanuo onkuļa Ontona, i sovu vacuoku – Jezupa i Vladislavys, kuri ite myužu nūdzeivuojuši, pīmiņu. Vielejam kab Genovefys kundzei i juos nadaudzajim paleigim vysu leluokuo pateiceiba i Dīva svieteiba par padareitū lelū dorbu!

Pasuokums Rupaiņu sātys pogolmā suocās ar pīminis akmiņa pasvieteišonu Rupaiņu dzi=ymtai i sātai prīstera Andra Jonāna vadeibā. Tuoļuok sātys pogolmā tyka īkūrts dzymtys guņkurs, nu kura līsmom tod tyka aizdagtys sveceitis svečturī vysim dzymtys tymā saulē aiazguojušim ļaužim, reizē ari škatynojūt Rupaiņu dzymtys zoru atmiņu rokstu komuleņš. Svātku scenareju beja taisejuse Jezupa mozmeita Elga Pokule nu Muokuļkolna, kūpā ar sovom talanteigajom meitom Zani i Kristīni. Atmiņu i dzeivis komuleņu kuplynuoja dzīsmis, gon kūpeigi dzīduotys, gon Bieržgaļs folklorys kūpys izpiļdejumā. Pasuokuma viersa beja Elgys i juos meitu pošu sacarāta i komponāta cīši melodiska dzymtys himna.

Cikom gosti mīlojuos ar Rupaiņu dzymtys saguoduotim gordumim, dzēre ols i iede tīpat captus šašlikus, tikom Rupaiņu dzymtys pīdereigi stateja dzymtys liktiņduorzu, kur kotrs nu rodim pastateja sovu kūšumkryumu. Iz pasuokumu tuolū celi nu ASV Denverys beja nūbraucs ari rakstnīka dāls– Juoņs Rupaiņs.

Pateikami tys, ka pasuokumu ar sovu kluotbyutni pagūdynuoja ari Rēzeknis nūvoda prīkšnīks M. Švarcs ar kundzi, nūvoda dūmis kulturys nūdalis vadeituoja I. Pleikšne, kinys par rakstnīku taiseituoji: Ilga Šuplinska, Voldemārs Ivdris i Māris Justs, taipat ari pogostu puorvaļžu vadeituoji A. Dunskis, V. Deksnis i L. Plavinska. Nūvoda prīšksādātuojs  Monvids Švarcs sūlejuos ari iz prīšku podturēt īceris, kas saisteitys ar Rupaiņu sātys atdzymšonu Pūriskūs, taipat ari puorvaļžu vadeituoji A. Dunskis i V. Deksnis. Cīši caram, ka sūlejumim sekuos ari reali dorbi, jo doromuo ite vēļ cīši daudzi: juoatjaunoj sāta, juosavad kuorteibā sātys pogolms i dabraucamais ceļs.

Svātki turpynuojuos Lendžu pogosta kulturys nomā, kur nūtyka kinys par rakstnīku Ontonu Rupaini i juo dorbim „Laiku i myuža roksti” prezentaceja, kab tū nūsavārtu kūpā ar rakstnīka rodim, draugim i juo dorbu cīneituojim varātu ari Lendžu pogosta īdzeivuotuoji, jo rakstnīka dzeive i literaruo darbeiba saisteita na viņ ar tādinejū Bieržgaļs pogostu, nu ari ar Lendžim i tuo īdzeivuotuojim, Pūrisku sātu sābrim 19. godu symta golā i 20. godu symta suokuos. Bieržgalē kinys prezentaceja nūtyka Ontona dīnā piec bazneicys kalendera – 13. junī, nu Rēzeknis augstškolā 1. junī.

Kina ir izcyla, jo tei aizkustynoj skateituojus da osoru. Jau pīsauktī kinys taiseituoji ir padarejuši breineigu dorbu, ar kura rezultatu vādzātu īpazeistynuot na viņ Latgolys, nu ari cytu nūvodu i vysys Latvejis skaiteituojus.

Piec kinys nūsavieršonys svātki turpynuojuos naformalā gaisūtnē ar kūpeigom dzīsmem i dančim.

Sagatavieja – Bieržgaļs folklorys kūpys vadeituoja Anna Adijāne

 

Karteņā – Genovefa i Juoņs Rupaiņi Pūrisku sātys pogolmā

Genovefa Rupaine – Jezupa meita , dzeivoj Rēzeknē.
Juoņs Rupaiņs – Ontona Rupaiņa dāls, nu 1944. goda dzeivoj emigracejā, pošu šaļti ASV Denverā.

Print Friendly, PDF & Email