Dzimtinē /Vacūs gazetu viests

Dzimtinē /Vacūs gazetu viests

Itūreiz puora viests nu juņa nūtykumim Latgolā 1922. godā. 

Rēzeknē. Svātdiņ, 25. junijā š.g. te nūtyka bejušūs Rēzeknis Tierdzeibys školys darbnīku un audziekņu pyrmais sazatikšonys vokors. Beja sabraukuši vairuoki šuos školys bejušī audziekni, kai ari bejušuos Tierdzeibys školys ilggadeigais vadeituojs Fr. Obšteina k-gs, kurs sasapuļcejušim deve plašu puorskotu par školys darbeibu; aizruodeidams, ka šei beja pyrmuo škola Latgolā, kurā tyka pasnāgta latgalīšu izlūksne. Sovu runu beidzūt, Obšteina k-gs aicynoj vysus bejušūs školys audziekņus iz kūpdarbeibu myusu dzimtinis lobā. Latgolys zemnīku partejis vuordā bejuš. Tierdzeibys školys audziekņus apsveica J. Pabērzs. B-gs prof. Rancāns apsveikdams aizruoda, ka šei škola ir davuse deļ Latgolys daudzi apzineigu tautys darbinīku, kai ari dažus bazneickungus. Piec apsveikuma runu, tyka nūlaseitys apsveikšonys telegramys nu bejušim školys školuotuojim i nu pyrmuo školys organizatora pabaļsteituoja b-ga N. Rancāna. Piec tam sekuoja koncerts, kurā pīsadaleja lobuokī latvīšu nacionaluos operys solisti: A. Kaktiņš, V. Lambert un Suhovs.

Jurs Stopons

Rozentovys pogosta padūme 18. junijā nūsprīde grīztīs iz Satv. Sapulci un latgalīšu frakcijom, lai atceļ civilaktu registriešonu pogostā, jo vysi ļauds tam ir pretīgi. Par pījemšonu bolsuoja tik vīns padūmnīks.

Feimaņūs 25. junijā beja sasalasiejs kupls skaits cylvāku kai feimanīšu tai ari apkuortejūs draudžu īdzeivuotuoju, nu kurim daži tikai īsaroduši steidzēs iz Bazneicu. Par nalaimi pi bazneicys duorza stuovieja kaids ībrauciejs nu Rēzeknis ar boltu capuri un dicejom lelom kastem vaļsts dagveina, puordūdams pa 150 rbļ. buteli. Daži cylvāki, īdami iz bazneicu i īraudzejuši šuos kastis, apstuoja un suoka runuot „o, bruoļ, breiveiba, īsim izdzersim pa kaidai pusbutelitei”; kai parosti nūpierkuši pusbuteli – izdzer, bet moz, vajaga vēļ vīnu un tai tuoļuok, koleidz suoka tys tam pakaušus luopeit un dažs lobs dzīduodams staiguoja prīcuodamīs: „ot šudiņ tod dīna!”. Breinums, ka šituo naredz policija. Par kaidu atļuovei te i runys navar byut.

Nūvāruotuojs

Kolupa pogosta padūme, īvārojūt tū, ka civilaktu (lauleibys, mieršonys un dzimšonys) registriešonys pogostūs ļauds pavysam nagrib, sovā sēdē 30. junijā vībalseigi nūsprīde taidu lykumu pogostā naīvest un lyugt Satversmis Sapuļci un Latgalīšu frakcejis šū lykumu atceļt, voi tai maineit, ka pogostūs varātu registrietīs tī, kuri tuo gryb un iz sova riekina.

Ružinovā. Te naseņ vīns dorba partejis veirs St. Broks atkluoja „monogresu”, grib veicynuot kulturu ar monopolkom i krūdzenim. Jaunai pogosta padūmei vajadzātu grīzt pīnuoceigu viereibu iz taidim „kulturalim”centrim.

Nūvāruotuojs

Aulijis draudzē ar vīnu plaukst kaušonuos kultura. Tai 4. junijā š.g. Dregu cīmā iz kuozom pi butelis samagonkus siedieja divi svajaki Edvards Stepens i Jezups Stepens kūpā ar cytim visim; vysa kompaneja jautri pavadeja laiku, i dūmuotim, ka prīcai nabyus i gola. Ar vysu paguoja nagars laiks i suoka svajaki raudzeit pi kura leluoks spāks. Ed. dreiži izgryuda uorā, nabeja jau aiz durovu. Izgryusteis veirs ar itū napalyka mīrā, tiuleņ suoka gatavietīs atrību, muorcenis „svincovku” rūkā turūt, ar spāku īleida ustobā i bruka viersā svajakam, bet tys ari jau beja gotovs iz kauju i īsmierieja svajakam treis reizis ar ciervi pa golvu. I ūtru reizi nuūmīļuotu vysu pavadeja nu ustobys; tys par dusmem izdaudzeja lūgu. Sītuo beja vēļ moz; sitīņus vysaidā ziņā vajaga atleidzēt. Saticis kaimini Mateisu Stagi, kryta vērsum i nūpiera leidz steivumam. Nu apgierba palyka tik lupotys, vādars saplāsts, golvā treis caurumi. Taidu varūņu Aulijis draudzē natryukst, bet iz kū šim i cytuos gaismys vītuos viņu nav.

Aulīts

Vyški. Iz Vyškim 23. junijā beja atbraucis pats golvonais vīnpadsmytuo numera deputats, Jurs Pabierzs ar sovu nazkaidu draugu. Jī gribieja ļaudim īrunuot, ka šī ļūti labi asūt aizstuoviejuši latgalīšu vajadzeibys, ka pogostā lauleibys i krystobys ir loba līta, ka pogosta padūmis ir dorbā spiejeigys, taidys kai Sakstagola pogosta padūme, kur pīkrita īvest pogostā lauleibys i vyspuoreigi īvarojūt tū, ak tyvynuojās vieliešonys iz parlamentu, gribieja tymā pat vītā, kur aizpārn zam vielēšonom iz Satversmis Sapuļci sūleja ļaudim vysaidus lobomus tagad vēļ vairuok jū pīsūleit. Bet šū reizi ļauds sūlejumu napījieme. Pošus sūleituojus apbiere ar vaicuojumim i nadabuojušim iz tim pamateigys atbiļdis, galeigi jūs, kas pa latvyski i kas pa krīvyski stypri sabuore nūsaukdami par nūdeviejim, čapukim, antakristim i tuo tuoļuok. Sūleituoji nūbāga. Pabierža kungam nu bailis, ka nadabuot par koklu stypri, treisieja lyupys, rūkys i lydkys.

Klauseituojis

Olūts: Latgolas Words. – Rēzekne, 1922. g. 5. julī. – Nr. 27. – 4. pl. 

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
7
Sai
16:00 Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Nov 7 @ 16:00
Catūrtais pasauļa diktats latgalīšu rokstu volūdā @ Vyss pasauļs
Diktats skanēs 7. novembrī 16 stuņdēs jaunīšu raidejumā “Pīci breinumi” vysuos Latvejis Radejis 5 frekveņcēs, tū varēs klauseitīs ari škārsteikla platformuos pieci.lv i lsm.lv, kai ari Latvejis Radejis Latgolys studejis i portala lakuga.lv kontūs socialajūs[...]