Juosmuižā byus tradicionaluo Andreja Paulāna cepļa kūršona

Juosmuižā byus tradicionaluo Andreja Paulāna cepļa kūršona

14. julī Raiņa muzejā „Jasmuiža” rekonstruātajā Andreja Paulāna darbneicā – ceplī Andreja Paulāna TLMS i Preiļu keramiku kūpa ar sovim apdadzynuošonai sagatavetajim muola traukim pīpiļdeis i kūrs cepli, tai pastuostieja Raiņa i Aspazejis muzeja vadeituojis vītineica Solvita Bryuvere.

Itūgod golvonī pūdu dadzynuotuoji byus Preiļu keramiki. Vokora gaitā byus īspieja apsarunuot ar pūdnīkim, kai ari viertīs cepļa kūršonys procesu i guni. Par keramiku dorba rezultatu varēs puorsalīcynuot 15. julī, kod 12:00 byus cepļa izjimšona.

Meili gaideiti gostūs! Īejis moksa iz cepļa atdareišonys pasuokumu 1,00 Ls (muzeja īejis bilets).

Keramika Andreja Paulāna darbneicys – cepļa viesture

Laika gaitā lela daļa vacūs Latgolys keramiku cepļu i darbneicu kliust par viesturi i atmiņom, nu Andreja Paulāna cepli piec meistara nuovis mantinīki nūdeve muzejam. 1973. goda rudinī nu Andreja Paulāna dzymtuos sātys „Šembeli” ceplis tīk puorvasts iz Juosmuižu, pyrma tam īzeimojūt i sanumurejūt kotru baļči. 1975. goda 30. maja ceplis tyka atdareits apsavieršonai apmaklātuojim.

Nu laika zūbs praseja sovu i 90. godu beiguos tyka pījimts lāmums par cepļa rekonstruiešonu. 1998. goda jūlī nūteik sabīdryskuo fonda „Jasmuiža” dybynuošonys sapuļce. Par tuo pyrmajim bīdrim kliust Aizkaļnis pogosta padūme i Preiļu rajona padūme, Raiņa Literaturys i muokslys viesturis muzeja tuo laika direktors Ivars Zukulis, kinorežisors Juoņs Streičs, muokslenīks Jezups Pīgoznis, LR Saeimys deputate Anta Rugāte, keramikis Pīters Ušpeļs i Raiņa muzeja „Jasmuiža” darbinīki. Saguojušī paroksta „Svineigi svareigu apsūlejumu”, ka dareis vysu īspiejamū i naīspiejamū, kab 1999. goda Pīterūs atkluotu slavanuo pūdnīka rekonstruātū cepli. Sūlejums teik piļdeits, vys tik na eistyn Pīterdīnā, nu 1999. goda 2. julī atjuonuotajā darbneicā nūteik cepļõa kūršona, 3. julī – cepļa atdareišona i sveineiguo atkluošona. Ceplī sovys dorbus apdadzynuojuši 16 Latgolys keramiki.

Cepļa atjaunuošona tyka plaši atspīgeļuota presē. Aija Lāce rokstā „Ai, Jezus, kaida Latgola!” stuosta: „Stoba golā starku telegrafs par nūtykumu viestej: tikšūt atkluots jauns ceplis ar seneju viesturi, izcyluo Latgolys pūdnīka Andreja Paulāna (1896 – 1973) darbneica – jauns, spūdrys cierkšnis, mots motā taids, kaids reiz Paulānam bejs juo „Šembeļūs” i kaids tys gonu piec meistara nuovis puorvasts iz Juosmuižu, izstutāts bez pamatim iz plykys zemis… Itys ceplis ir godu symta leluokais nūtykums Latgolys kulturys dzeivē, – puorlīcynūši soka Pīters Ušpeļs, i tys, ka leluokī nūtykumi godu symtā byus sasakruojuši vairuoki, aplīcynuotu viņ tū, ka Latgolys keramika poša par sevi ir vīns dyžans nūtykums ar ilga laika seikstu dzeiveigumu…” („Literatura i Muoksla Latvejā”, 1999. goda 8. juļs).

Nu ituos šaļts Raiņa muzejā „Jasmuiža” kas gods nūteiks Andreja Paulāna rekonstruātuo cepļa kūršona. Itūgod ceplis tiks kūrts divejis reizis – 14. julī i 11. augustā.

Karteņuos – cepļa kūršona nu cytim godim, muzeja arhiva kartenis

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Mar
29
Tre
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Mar 29 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]
Mar
30
Cat
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]