Itūgod golvonī pūdu dadzynuotuoji byus Preiļu keramiki. Vokora gaitā byus īspieja apsarunuot ar pūdnīkim, kai ari viertīs cepļa kūršonys procesu i guni. Par keramiku dorba rezultatu varēs puorsalīcynuot 15. julī, kod 12:00 byus cepļa izjimšona.

Meili gaideiti gostūs! Īejis moksa iz cepļa atdareišonys pasuokumu 1,00 Ls (muzeja īejis bilets).

Keramika Andreja Paulāna darbneicys – cepļa viesture

Laika gaitā lela daļa vacūs Latgolys keramiku cepļu i darbneicu kliust par viesturi i atmiņom, nu Andreja Paulāna cepli piec meistara nuovis mantinīki nūdeve muzejam. 1973. goda rudinī nu Andreja Paulāna dzymtuos sātys „Šembeli” ceplis tīk puorvasts iz Juosmuižu, pyrma tam īzeimojūt i sanumurejūt kotru baļči. 1975. goda 30. maja ceplis tyka atdareits apsavieršonai apmaklātuojim.

Nu laika zūbs praseja sovu i 90. godu beiguos tyka pījimts lāmums par cepļa rekonstruiešonu. 1998. goda jūlī nūteik sabīdryskuo fonda „Jasmuiža” dybynuošonys sapuļce. Par tuo pyrmajim bīdrim kliust Aizkaļnis pogosta padūme i Preiļu rajona padūme, Raiņa Literaturys i muokslys viesturis muzeja tuo laika direktors Ivars Zukulis, kinorežisors Juoņs Streičs, muokslenīks Jezups Pīgoznis, LR Saeimys deputate Anta Rugāte, keramikis Pīters Ušpeļs i Raiņa muzeja „Jasmuiža” darbinīki. Saguojušī paroksta „Svineigi svareigu apsūlejumu”, ka dareis vysu īspiejamū i naīspiejamū, kab 1999. goda Pīterūs atkluotu slavanuo pūdnīka rekonstruātū cepli. Sūlejums teik piļdeits, vys tik na eistyn Pīterdīnā, nu 1999. goda 2. julī atjuonuotajā darbneicā nūteik cepļõa kūršona, 3. julī – cepļa atdareišona i sveineiguo atkluošona. Ceplī sovys dorbus apdadzynuojuši 16 Latgolys keramiki.

Cepļa atjaunuošona tyka plaši atspīgeļuota presē. Aija Lāce rokstā „Ai, Jezus, kaida Latgola!” stuosta: „Stoba golā starku telegrafs par nūtykumu viestej: tikšūt atkluots jauns ceplis ar seneju viesturi, izcyluo Latgolys pūdnīka Andreja Paulāna (1896 – 1973) darbneica – jauns, spūdrys cierkšnis, mots motā taids, kaids reiz Paulānam bejs juo „Šembeļūs” i kaids tys gonu piec meistara nuovis puorvasts iz Juosmuižu, izstutāts bez pamatim iz plykys zemis… Itys ceplis ir godu symta leluokais nūtykums Latgolys kulturys dzeivē, – puorlīcynūši soka Pīters Ušpeļs, i tys, ka leluokī nūtykumi godu symtā byus sasakruojuši vairuoki, aplīcynuotu viņ tū, ka Latgolys keramika poša par sevi ir vīns dyžans nūtykums ar ilga laika seikstu dzeiveigumu…” („Literatura i Muoksla Latvejā”, 1999. goda 8. juļs).

Nu ituos šaļts Raiņa muzejā „Jasmuiža” kas gods nūteiks Andreja Paulāna rekonstruātuo cepļa kūršona. Itūgod ceplis tiks kūrts divejis reizis – 14. julī i 11. augustā.

Karteņuos – cepļa kūršona nu cytim godim, muzeja arhiva kartenis