Latgolys latvīši i jūs volūda skaitļūs – tūlaik i niu

Latgolys latvīši i jūs volūda skaitļūs – tūlaik i niu

LR Centraluo statistikys puorvaļde (CSP) napaseņ publicieja skaitļus par pādejuos (2011. goda) tautys skaiteišonys datim, kurī raksturoj Latgolys latvīšu* (latgalīšu) volūdys stuovūklī šudiņ – volūdys lītuotuoju kūpejū skaitu Latvejā i tūs eipatsvoru dažaidūs vaļsts regionūs, kai ari dažaiduos īdzeivuotuoju vacuma grupuos.

Atzeistūt, ka taišni itaida veida i kvalitatis informaceja ir lobuokais pamats diskusejai (i tai obligati vajadzeigajom sekojūšom praktiskom darbeibom) par Latgolys latvīšu volūdu i regionu plašuokā apsavieršonā, izmontuosim CSP škārsteikla sātys lopys pīduovuotuos īspiejis i saleidzynuosim pārnuo godu symta 30-tūs godu i ituos dīnys Latgolu. Golvonūkuort attīceibā iz regiona pamatvierteibom – cylvākim i volūdu.

Īdzeivuotuoju skaits

1930. godā Latgolā dzeivuoja drupeit vaira kai 540 000 īdzeivuotuoju, nu kurim gon ap 40 000 tuo laika Jaunlatgolys apriņča pogostūs (vītuos, kuruos mes pazeistom kai Abrini), kas niu atsarūn Krīvejis Federacejis sastuovā. Taitod, saleidzynojūt situaceju ar myusdīnom, pareizuok byutu saceit, ka tādinejuos Latgolys teritorejā 1930. goda dzeivuoja ap 500 000 īdzeivuotuoju. Saleidzynuojumam – piec pādejuos (2011. goda) tautys skaiteišonys datim Latgolys regionā niu dzeivoj vaira tik 304 000 īdzeivuotuoju.

Taisneiba – jau pārnuo godu symta 20-tajūs i 30-tajūs godūs varieja redzēt tendeņci Latgolys īdzeivuotuojim izceļuot (pa lelam) iz Reigu i puorejim Latvejis regionim (laika periodā storp 1925. i 1930. godu nu Latgolys izceļuoja ap 40 000 īdzeivuotuoju), nu tod Latgola itaidu izceļuošonu varieja „atsaļaut“, jo tymā pot laika periodā Latgolā beja radzams aptuveni tik pot lels īdzeivuotuoju skaita dabeigais pīaugums (augstuos dzimsteibys deļ). Na par veļti ari niu CSP dati paruoda, ka Latvejā nav nivīnys (!) pošvaļdeibys, kurā nabyutu koč vīna Latgolys latvīšu volūdys lītuotuoja – vysu mozuok ir Vaiņuodis nūvodā – 8 cylvāki.

Īvarojamu ītekmi – eipaši iz regiona nacionalū sastuovu – ir pamets ari 2. Pasauļa kars, tam sekojūšuo Padūmu Savīneibys okupaceja i tuos laikā realizātuo regiona industrializacejis politika, kuruo nūzeimuoja naizbāgamu gostu struodnīku īsarašonu ar tai leidza eimūšū regiona krīvyskuošonu, kas leluma ziņā nav saleidzynojama pot ar tim vairuokim īprīškejim godu symtim, kurūs laikā Latgola atsaroda cariskuos Krīvejis sastuovā.

Vēļ 1989. godā Latgolys regionā dzeivuoja 442 000 īdzeivuotuoju. Nu tim vaira tik 166 000 beja latvīši, saleidzynojūt ar 308 000 latvīšu 1930. godā. Procentuali tys nūzeimoj, ka latvīšu skaits Latgolā sasamazynuojs nu 60 % (1930. godā) iz 39 % (1989. godā).

Volūda

Saisteibā ar Latgolys latvīšu volūdys vaicuojumu ir izdolami vairuoki interesni fakti gon attīceibā iz 1930. goda, gon pādejuos tautys skaiteišonys laikā izdareitajim nūvarojumim i izmontuotajom metodem.

1930. godā gonreiž vysi 100 % Latgolys latvīšu runuoja taišni latgaliski, kū aplīcynoj ari 2011. goda dati, kod vaira kai 80 % nu Latgolys latvīšim kasdīnā lītoj itū latvīšu volūdys paveidu. Pi tuo Latgolā šudiņ varam naratai satikt kaidu krīvu, bolkrīvu, ukraini ci puoli, kas puorvaļdej taišni Latgolys latvīšu, na t.s. oficialū latvīšu literarū volūdu. Natīši leidzeigu situaceju īspiejameiba ir mināta 1930. goda tautys skaiteišonys datu apkūpojumā, sadaļā „Tauteiba. VIII. Puorskots par puorgrūzeibom īdzeivuotuoju nacionalajā sastuovā“ . Tymā, runojūt par austrumu pīrūbeža apleicīnem, nūruodeits, ka tymuos dzeivojūšī tauteibu naizskota par cik svareigu i sauc sevi par „vītejim“ ci katuolim. Runoj vysleidza labi 2 ci 3 volūduos, īrosts (Latgolys) latvīšu, puoļu, krīvu ci boltkrīvu i vysleidza labi var sevi izdūt par pīdereigim attīceigajom tauteibom. Itaidi paguotnis i tagadnis Latgolys pīmāri pīruoda apgolvuojumu, ka cyttautīšus Latgolā ar latgalīšu volūdys paleigu var integrēt vīnaiž labi i pot vēļ lobuok nakai izmontojūt oficialū latvīšu literarū volūdu.

Juoatzeimoj, ka leidz Padūmu varys okupacejai ari cytu tauteibu puorstuovi Latgolys latvīšu volūdu izmontuoja par pamatu sovstarpejā saziņā, taitod faktiskais volūdys lītuotuoju skaits Latvejā sasamazynuojs nu 28 % iz 8 % nu kūpejuo īdzeivuotuoju skaita.

Par speiti dramatiskajom puormaiņom Latgolys regiona īdzeivuotuoju sastuovā i Latgolys latvīšu volūdai pūstūšu laiku, kas, dīvamžāļ, aizasuoka jau 1934. godā i leluokā ci mozuokā mārā vēļ nav beidzīs šudiņ, vysā Latvejā itū volūdu kasdīnā lītojūšūs cylvāku skaits puorsnīdz Latgolā dzeivojūšūs latvīšu skaitu – 164,5 tyukstūšys pret 136 tyukstūšom. Vys tik, nikuo namainūt, ari itys skaitlis turpynuos mazynuotīs, eipaši, ja mes pasaveram iz Latgolys latvīšu volūdys lītuotuoju skaita sadalejumu pa vacuma grupom. Vaira var papieteit ITE.

Iz gola

Vairuoku godu garumā daudzi varieja spekulēt ar pījāmim, cik tod eisti ir taidu cylvāku, kas vēļ lītoj Latgolys latvīšu volūdu? Vaira ci mozuok objektivi, atkareibā nu tuo, kai teik izdūts i izprasts 2011. goda tautys skaiteišonys attīceigais vaicuojums, pošureiz mums ir pyrmī statistikys dati, kas reizē paruoda ituos dīnys naglaimojūšū situaceju.

Ir juosaprūt, ari Latgolys latvīši izturieja vairuoku godu symtu intensivū dažaidu varu spīdīni, kulturys, religiskuos, drukys i dažaidus cytus socialūs īrūbežuojumus, vīnlaiceigi nu pošu soku atteistejūt sev raksturegū i nu puorejim latvīšu apdzeivuotajim nūvodim atškireigū latvīšu volūda i kulturā. Ka ni Latgolys latvīši, tod šudiņ Latgola vaira nabyutu Latveja. Latvejis nadalomeibys pamatā ir Latgolys latvīšu kulturys (caur tū – regionaluos pošapazinis) styprynuošona, kas sovulaik gona veiksmeigi ir pīruodejuse sovu spieju pastuovēt, salīdēt i pretuotīs vyskaidam latvīšim nadraudzeigam spīdīņam.

Navajag izskateit, ka Latgolā dzeivojūši latvīši ir „napareizi“, nu juoveicynoj sovstarpejuo vysu latvīšu sapratne par tū, ka latvīšu volūda i latvyskums var byut dažaids. Ka latvīšam (naatkareigi nu tuo, ci dzeivoj Līpuojā ci Rēzeknē) tyukst izpratnis par Latgolys latvīšim, tod jim faktiski tryukst izpratnis par sevi – kai latvīti. Byutu labi, ka puorejūs kulturviesturiskūs nūvodu latvīši par Latgolys latvīšim zynuotu koč ci catūrtū daļu nu tuo, kū mes zynom par puorejuos Latvejis viesturi, literaturu… nui, ari pareizraksteibys nūsacejumim attīceigajā ūtrajā latvīšu volūdys paveidā.

Apsveicama ir Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis izstruoduotuo Salīdīteibys programa, kurā atseviška sadaļa veļteita ari Latgolai – tys ir koč ci nalelys, nu vys tik suokys realai vaļsts darbeibai atbylstūši Volūdys lykuma nūsaceitajam, Kulturys ministreja vosorys suokuos sareikuoja konfereņci Vuorkovā, iz kuru aicynuoja specialistus dažaiduos sferuos, kab apsprīstu vaicuojumus, kas saisteiti ar Latgolys latvīšu volūdys juridyskū statusu, lītojumu plašsazinis leidzekļūs, volūdys i kulturys populariziešonu i izgleiteibys sferu. Izgleiteibys i zynuotnis ministrejā apstiprynuošonai īsnīgts Latgolys školuotuoju navalstiskuos organizacejis izstruoduotais Latgolys latvīšu volūdys vuiceišonys standarts. Jau 2013. godā gaidom regularus raidejumus Latgolys latvīšu volūdā gon vaļsts televizejā, gon radejā.

Juopadūmoj, voi leidzekli (vysmoz tūs daļa), kas da itai tārāti dažaidu naefektivu cyttautīšu integracejis pasuokumu nūdrūsynuošonai, byutu lītdereiguok izlītojami Latgolys i puorejuos Latvejis latvīšu sovstarpejai integracejai?

Plašuoki secynuojumi i konkretuoki prīšklykumi nūteikti tiks izstruoduoti 3. Pasauļa latgalīšu saītā i jonfereņcē Rēzeknē ituo goda augusta suokuos.

LR 11. Saeimys deputats Jurs Viļums, juris.vilums@saeima.lv

____

* Kab izavaireitu nu navajadzeigim puorpratumim, vysu pyrma ir vēļreiz skaidri juodefinej pamatjiedzīni. Ar kū atsaškir latvīši nu latgalīšim? Ar kū atsaškir latvīšu i latgalīšu volūdys? Termins „latgalīši“ aktivi teik lītuots tik nu 20. godu symta suoku, kor tū popularizēt suoce Fraņcs Kemps, aicynojūt ar itū vuordu aizvītuot da itam taišni Reigā vaira lītuotū „inflantīši“. 1917. godā Latgolys kongresa lāmumā ir skaidri raksteits: „„Mes Latgolas latwiši, apsawinodami ar Wydzemes un Kurzemes latwišim, paturam sowu pašwaldibu, pylnu tisibu pošim nusacit par sewi woludas (..) waicojuma ziniā“ („Drywa”, 1.05.1917.).“ Taitod latgalīši ir Latgolys latvīši i latgalīšu volūda ir latvīšu volūda. Ka veramīs nu Vaļsts volūdys lykuma pusis, tod Latgolys latvīšu volūda ir latvīšu volūdys paveids, taidā gadejumā juopaskaidroj, ka ari ituo roksta taiseišonā izmontuotuo, t.s. oficioaluo „latvīšu literaruo volūda“ (roksts originalā tyka īsnīgs latvyski – LaKuGa) ir latvīšu volūdys paveids i nu lykumdūšonys skotu punkta nav izskotama par vīneigū pareizū vaļsts volūdu.

Na vysi latgalīši dzeivoj Latgolā i na vysi, kas dzeivoj Latgolā, ir latgalīši. Streidi naizbāgami, ka jiedzīņu skaidruojumi atsaškir, nareši terminu „latgalīši“  attīcynoj iz piļneigi vysim Latgolys īdzeivuotuojim (naatkareigi nu tauteibys i lītuotuos volūdys), tai vaira paruodūt, ka vyss latgaliskais ir naatjamama latvīšu nācejis vierteiba. Latgolys latvīšu i puorejūs kulturviesturiskūs nūvodu latvīšu izpratne par latvīšu volūdu, latvīšu literaturu, latvīšu kulturu ir drupeit atškireiga, taipat kai atškireibys ir viesturiskajā pīredzē, demokratejis pryncypu atteisteibā i pot lykumā nūsaceitūs tīseibu izpratnē. Atškireibys ir ari volūdys apvuiceibā – ka vīna daļa latvīšu dzymtū volūdu apgiust školā, tod ūtrai latvīšu daļai tei juoapgiust viņ pošvuiceibys ceļā.