Roksti Balkanūs. Roksti latgaliski. (Ūtruo dīna)

Roksti Balkanūs. Roksti latgaliski. (Ūtruo dīna)

Ūtruo seminara „Roksti!” dīna ir aizritiejuse. I mums kai vīns nu pīnuokumu ir (i byus) stuosteit par tū, kas te nūteik. Mes sovā nūcejā ticim, ka cytugod byus vēļ vīns seminārs i mes niu asam tī , kas dūd atspīgeliejumu, ka te nav švīteigys sanatorejis apmekliejums.

Piec energiskys reita rūsmis, kur tyka izvyngrynuoti vysi lūcekli i taustekli tykom par puors dalinīkim bogotuoki i varim lapnai saceit, ka ite asam nu vysvysaiduoku Latvejis vītu.

Kam īvīst skaidru īvodu latgalīšu rokstu volūdys atteisteibā, pietneica Ilze Sperga pastuosteja, ka latgalīšu literaturys i raksteibys viesturei ir viļņveideigs atteisteibys ceļš. Vysaidys ītekmis nu cytu volūdu. Nu pyrmuos latgaliskuos gruomotys 1753. godā „Evangelia toto anno” leidz 2007. godā apstyprynuotajim pareizraksteibys nūsacejumim. Kaidys izlūkšņu eipatneibys Zīmeļlatgolā i Dīnvydlatgolā. Tyka apjausme, kū latgalīšu lobā ir darejuši  Fr. Trasuns, N. Rancans, F. Kemps, O. Skrinda i cyti. Tūmār atteisteibys ceļš vēļ turpynojās. Partū ka nikas nav izabeidzs. Vyss ir viņ īsasuocs.

Baltu volūdu specialiste i filologe Muora Muortuzāne stuosteja, ka latgalīši naratai vīns ūtram vaicoj: „Deļkam juosavuica, juopylnveidoj raksteiba, ka var lītuot vacūs lykumus? Tok dorbs ar volūdu ir nabeidzams process – lītojūt volūdu, rūnās problematiskys situacejis. Volūdnīku aizdavums ir vīnuotīs par pareizraksteibys lykumim.”

Piec žurnala „Ir” žurnalistis Anitys Braunys lekcejis par tū, kai pīraksteit lobu rokstu i kas ir žurnalista aizdavums, sekuoja nūdarbeiba par fotografeju, kū vadeja Latgolys fotografu bīdreibys puorstuovi. Teksta materialam ir vajadzeigs ari ilustrativs papyldynuojums. Deļtuo, seviški pi reportažu, jī dominej i draudzejās vīns ar ūtru. Fotografeja, taipat kai i rokstu volūda, īsasuoc nu attīksmis. Na vysi, kam ir jaudeigi aparati, var byut fotografi.

Vokora cielīnī nūsadorbuojom ar teatra aktivitatem. Poši ruodejom treis skečus ci improvizacejis, a vāluokā vokora daļā sagaidejom puora epizodis nu Baļtinovys amatīrteatra „Palādas” īstudiejuma „Ontons i Anne” .

Tai mes i dzeivojom. Lai ari tev loba i jauka dīna.

Vineta & Oskars

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

May
19
Svā
all-day Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 19 all-day
Nu 9. apreļa da 19. maja Latgolys viestnīceibys “Gors” Muokslys galerejā i pyrmuo stuova seminaru telpā eksponāta foto muokslinīka Juoņa Gleizda symtgadei veļteita izstuode “GAISMĀ. punkts”, informej “Gora” puorstuove Santa Kļaviņa. Izstuode sastuov nu Juoņa[...]
all-day Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
Pīktdiņ, 22. martā, 16.00 stuņdēs Rotko muzejā nūtiks 12. Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuodis atkluošona i muokslinīku gūdynuošona.   Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs, kas itūgod nūteik nu 8. da 22. marta, jau divpadsmytū reizi[...]
all-day Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
1. martā ar četrom jaunom Latvejis muokslinīku izstuodem tiks atkluota Rotko muzeja pavasara sezona. Kai informej muzeja puorstuovi, tamā byus apsaverama izstuode “Bastions”, kuru veiduojuse vīna nu Latvejis laikmeteiguos gleznīceibys spūdruokūs muokslineicu – Frančeska Kirke, fotografa[...]
May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]