Myusdīnu latgalīši: evoluceja nu latgaļu voi nu čangaļa da čyuļam?

Myusdīnu latgalīši: evoluceja nu latgaļu voi nu čangaļa da čyuļam?

Dažbreid dažaiduos dzeivis situacejuos i vītuos izskaņ vuordi: latgaļs, latgalīts, „čangaļs”, „čyuļs”. Seviški pādejī diveji napamat nivīnu vīnaldzeigu, bet tys jau ir ari šūs ekspresivū vuordu aizdavums – izsaukt emocejis, attīksmi. Bīži viņ na da gola saprūtūt, kū šī vuordi nūzeimoj, bet mierkis ir sasnīgts – ūtrs ir apsaukts, pazamynuots, attīksme ir paruodāta. Pyrmī div ari sovā storpā teik jaukti. Vēļ vīnu reizi grybīs atguodynuot, ka latgali (vīna nu cilšu, kas apdzeivuo Latvejis teritoreju) ir myusu senči, bet mes asam latgalīši (latgaļu piecteči). Atškireiba, prūtams, ir minimāla, taču, ja jau dūti obi  jiedzīni, tod byutu vālams izmontuot tūs atbylstūši nūzeimej.

Ja jau nazini, kū kaids vuords nūzeimuoj – patiemej vuordineicā voi škārsteiklā, kur var atrast vysu tū, kū gribi i nagribi. Pādejā malns iz bolta stuov raksteits, ka „čangaļs” ir latgalīts, kas porbiedzs nu Latgolys iz Reigu voi ari, ka tys ir latgalīša i „čyulītis” bārns. Pazaverūt vuordineicu puslopuos, rūdami jau cyti skaidruojumi. „Latvīšu slenga vuordineica” „čangali” stuoda prīškā jau kai latgalīti, aiz kuo sekoj skaidrojums, ka tai teik apzeimuots švaks cylvāks, prosta, naizgleituota persona, najāga, duraceņš. Patiemejūt itū skaidruojumu saīt, ka latgalīša personeiba nateik dīz kū augsti vārtāta. Janīnys Kurseitis „Naakademiskajā latvīšu volūdys vuordineicā”, pa munam, ir dūts vyspiļneiguokais šuo vuorda skaidruojums, apsaverūt tū nu poguotnis leidz myusu dīnom. Laika gaitā šys vuords ir pamozom zaudiejs sovu suokūtnejū nagativū nūkruosu i vītom jau teik lītuots piļneigi neitrālā nūzeimē (čangaļs=latgalīts). Tūmār šim vuordam vēļ īzaskaņ tuo nagativuo puse – ačguorna, jūceiga cylvāka nūzeimē. A kū tu gribi, jau vuorda etimologeja sevī nas kodātū „čanga” – cylvāks, kas maisa iedīni; palovys. Taitod kaut kas nanūzeimeigs, sprosts.

Nu par „čyulim” (saukti ari par kivulim) teik sacāts, ka tī ir cylvāki, kas bāg nu sovys dzimtenis, sovu sakņu, nūlīdzūt vysu, kas ar tū ir saisteits. Tī ir vīglys dzeivis maklātuoji. „Latvīšu slega vuordineicā” rūdams viņ attureigs skaidruojums, ka tī ir nalatgalīši. Nu Kurseitis „Nūvodu vuordenē” vyss izskaidruots seiki i plaši. Vuords „čyuļs” sevī ītvar vairuokys nūzeimys. „Čyuļs” ir nalela dzeivnīceņa gūrns, veirīšu bikšu prīškys škālums, sīvīšu lyndraku kārmans, naveikls, baileigs, gauss cylvāks. Taču atškireibā nu „čangaļa”, cik maņ ir nūvāruots, šuo vuorda nagativuo nūkruosa laika gaitā namazynojās.

Izrīt sekojūšs vaicuojums: nu kurīnys obi rūnās? Raudzeisim rost atbildi.

Taitod recepte kai palikt par „čangali”: nazainteresej par tū, kas nūteik pasaulī, nikuo sovā dzeivē i saimisteibā namaini, minimali kontaktejīs ar cylvākim, asi stūrgalveigs i nivīna nazaklausi. Dzeivoj piec pryncypa, lai var par tevi saceit: ” Bucā dzeivuojs, caur spundi baruots”. Recepte der tikai latvīšim, kas dzeivoj Latgolā. Īsacejumus juoīvāroj strikti i rezultats garantēts.

Cyta recepte kai palikt par „čiuli” ir universala i der vysim latvīšim. Pyrmais, kas juoizdora, ir juobeidz runuot sovā izlūksnē, juorunoj latvīšu literarajā volūdā. Jo škeibuok, jo tu esi tyvuok mierķam. Obligati īkļaun sovā runā vuordus „moš”, „tārags”, „daskrien”, „vuškiņa” i tml. Ar bārnim i mozbārnim runoj šymā hibridvolūdā, na sovā skaistajā izlūksnē, vuici jim škeibū runu. Smejīs par tim, kas turpynoj runuot latgaliski – tu tak tāņ esi glaunuoks, narunoj vairs „babu volūdā”. Cyts sūļs ir sovys sātys, pogosta, nūvoda nūlīgšona, izskateišona, ka esi kaut kaidā ziņā puoruoks par tū – vaira napīderi pi tim, kas smogi struodoj i nikuo par tū nasajam, pi tim, kam nav augstuokuos izgleiteibys. Tai kai teņuok tev palīk par sprostu, brauc uorā Latgolys, īteicams iz Reigu voi ari vyspuor iz uorzemem i izsveitroj nu sovys dzeivis itū paguotnis „kauna traipu” – bierneibu i jauneibu Latgolā. Nikod i nikaidūs apstuokļūs naatsazeisti, ka taids periods ir bejs. Vēļ pylnai laimei īteicams apprecēt latvīti, kas naīt nu Latgolys, i stuosteit jai par Latgolu nagativys lītys voi ari izsludynuot tū par jiusu saimis „tabu” temu. Vysā vaicoj tikai sovu lobumu, ja nikaids lobums naatlac, tod vyspuor nasmierej rūkys īzasaistūt. Skaud vysus, kam īt lobuok. Beistīs nu „varenuokim” i treisādams muoj ar golvu leidza kotram jūs vuordam. Jo nūdūdūt sovus idealus i vierteibys, ja taidi vēļ ir palykušs, īspiejams tikt pi leluokys naudys. I taitod izpiļdūt vysus nūruodejumus seceigi voi vīnlaiceigi tu transformiesīs par čyuli.

Kaidu breidi grybātuoji iz itū lītu beja sazavairuojuši kuplā skaitā, nu, paļdis Dīvam, uzvarēja vasalais sapruots i roduos jauna tendence. Daudzi saprotuši, ka „čyuļa” vuordu gryuši nest, gryb atrast recepti, kai palikt par latgalīšim, izzynoj latgalīšu eipašeibys, paradumus. Bet voi ta vajadzeiga i nūdereiga taida recepte – tī ir tys vaicuojums. Ka naesi tu pīdzims par latgalīti, tod i tev nav nikaidu cereibu par taidu kočkod kliut.

Leluokuo daļa tai saucamū „čyuļu” tendencis īspaidā pieški palīk par kaismeigim voi mozuok kaismeigim „latgalīšim”. Reizi pa reizei kaids atguodoj, ka jam baba dzeivoj Latgolā. Brauc pi juos voi vysmoz pīzvona jai – par tū nateik runuots. Tai sokūt, atsagrīž pi sovom saknem, jo tys tāņ ir moderni.

Tymā poša laikā vairums latgalīšu nūstyprynoj sovys pozycejis – pamozom suok justīs porlīcynuotuok i drūsuok, apzazynoj, ka latgalīši ir spāks. Spāks, kas paliedz uzvarēt. Tam par radzamuokim pīmārim kolpoj vairuokys saimu, grupu, koru uzvarys i panuokumi. Latgalīšu spāks, kas īt nu paguotnis – nūvodnīka Mikeļa Bukša gruomotys, kas ļaun par Latgolu, latgalīšim i latgalīšu volūdu sprīst jau akadēmiskā leimenī.

Grybātūs nūjimt capuri tūs prīškā, kas ir īkustynuojuši vysu šū Latgolys atdzimšonys procesu i pamūdynuojuši kotrā juo „snaudūšū latgalīti”. Tūs, kas paceļ sauleitē latgaliskuos vierteibys. Poša ari grybu pīderēt pi taidim cylvākim, kab muni senči – latgali – varētu ar mani lepuotīs. Nagrybu nikod dzeivē kaunētīs par sovu byuteibu i meklēt receptis, lai izataiseitu par tū, kas naasu. I aicynoju cytus ari pīzaturēt pi šaidys porlīceibys.

Sarmeite Vorza

Roksts sagataveits projekta “Latgalīšu rokstu volūdys vosorys seminars “Roksti!”” laikā ar Vaļsts Kulturkapitala fonda Latgolys Kulturys programys i Kulturys ministrejis atbolstu.

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Nūtikšonu kalendars

Jun
8
Cat
19:00 Izruode “Mantojums” @ Dirty Deal teatro
Izruode “Mantojums” @ Dirty Deal teatro
Jun 8 @ 19:00 – 20:30
“Mantojums” baļsteits dzejneicys i dramaturgis Annys Belkovskys personeigajā stuostā par jū i juos tāvu, partū muokslineica gryb skateituojus iz izruodi aicynuot ar itaidu viesti: “Kod pyrma diveju godu kūpā ar Jāni i Viesturu suocem dorbu[...]
Jun
9
Pīk
all-day Sarunu festivals LAMPA @ Ciesis
Sarunu festivals LAMPA @ Ciesis
Jun 9 – Jun 10 all-day
Itymā nedeļgolā, 9. i 10. junī, Ciesīs nūtiks sarunu festivals LAMPA, kurā sarunu, diskuseju i cytu nūtikšonu vydā 10. junī Regionu skotivē nu 17.30 da 19.00 iz pasuokumu “Šudiņ vakareņuos “Latgolys zylūņs”!” aicynoj ari Latvejis[...]
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Jun 9 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]