3. Pasauļa latgalīšu konfereņcis daleibnīku rezoluceja

3. Pasauļa latgalīšu konfereņcis daleibnīku rezoluceja

9. i 10. augustā Rēzekne beja vysa latgaliskuo epicentrā – Rēzeknis nūvoda dūmē nūtyka 3. Pasauļa latgalīšu konfereņce „Latvejis naatkareibys laiks — Latgolys īspieja voi izniceiba“. Konfereņcis pyrmajā dīnā kluotīnē pīsadaleja ap 250, bet ūtrajā ap 150 daleibnīku.

Konfereņcei beja īspieja sekuot leidza ari nakluotīnē ar škārsteikla tīšraidis paleidzeibu i itū īspieju, piec datim nu portalim Apollo i LaKuGa, vaira kai tyukstūša interesentu, nu tīšraide beja vārojama vēļ cytuos vītuos.

Konfereņcis atkluošonā pīsadaleja ari vairuoki Latvejis Republikys ministri – pyrmū reizi tyka pīdzeivuota ari kaida ministra uzruna latgaliski – tai konfereņcis daleibnīkus uzrunuoja Tīslītu ministrs Juoņs Bordāns, paužūt naizpratni, par kū Latgolys piļsātuos gondreiž namona, ka ite ir Latgola.

Apsveikuma vuordus syuteja ari Latvejis ministru prezidents Valdis Dombrovskis, uzsvarūt Latgolu kai eipaši spylgtu Latvejis nūvodu i nūruodūt, ka itei vaļdeiba ir pyrmuo, kas sovā deklaracejā skaidri apsajāmuse veļteit eipašu viereibu Latgolai.

Rēzeknis piļsātys dūmis vadeituojs Aleksandrs Bartaševičs konfereņcis atkluošonā publiski paude apjiemeibu rost īspiejis Rēzeknis piļsātys školuos bārnim vuiceitīs latgalīšu volūdu i Latgolys kulturviesturi.

Konfereņcis daleibnīkus uzrunuoja ari režisors i muokslenīks Juoņs Streičs, aicynojūt latgalīšus dzeivuot ar leluoku pošapziņu, bet veiskups Juoņs Buļs vielieja na viņ pījimt konfereņcis rezoluceju, nu piec īspiejis vaira tū realizēt ar dzeivē.

 

 

3. pasauļa latgalīšu konfereņcis „Latvejis naatkareibys laiks — Latgolys īspieja voi izniceiba“

daleibnīku

REZOLUCEJA

Rēzeknē, 2012. goda 10. augustā

Konfereņcē analizāta Latgolys regiona atteisteiba, jamūt vārā uzjiemiejdarbeibys, ekonomiskuos izaugsmis, kulturys i izgleiteibys īspieju, latgalīšu volūdys politikys aspektus kai Latvejis, tai Eiropys koņtekstā. Pamata sacynuojums: Latvejis naatkareibys laikā ir bejušys vairuokys Latgolys „gluobšonys“ programys, kuru realizacejai bejs eislaiceigs i nasistematisks raksturs, kas nūveds pi tuo, ka regiona ekonomiskī i latgalīšu volūdys lingvistiskuos vitalitatis ruodeituoji ir kritiski zami.

3. pasauļa latgalīšu konfereņcis „Latvejis naatkareibys laiks — Latgolys īspieja voi izniceiba“ daleibnīki, nu Latgolys regiona īvālātī 11. Saeimys deputati, Latgolys pošvaļdeibu i vaļsts organizaceju puorstuovi, uzjiemieji, zynuotnīki, pedagogi, kulturys i izgleiteibys darbinīki, navaļstiskūs organizaceju i plašsazinis leidzekļu puorstuovi, vīnojās:

1. Deļ Latgolys regiona atteisteibys atbolstoma Ministru kabineta apstyprynuotūs dokumentu: Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrejis (VARAM) sagataveitais „Latgales reģiona rīcības plāns 2012.–2013. gadam“ (29.05.2012.), kai ari Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis (tuoļuok tekstā — IZM) izstruoduotais „Rīcības plāns sabiedrības saliedētības sekmēšanai izglītības nozarē 2012.–2014. gadam“ (6. reiceibys vierzīņs — „Savdabīga un saliedēta Latgale“) realizaceja.

Lai panuoktu balansātu i sistemisku Latgolys regiona atteisteibu ilgtermiņā, „Nacionālās attīstības plānā 2014.–2020. gadam“ steidzami napīcīšams īkļaut integrātu kompleksu programu saskaņā ar izstruoduotū „Latgales attīstības stratēģiju 2030“ i „Latgales attīstības programmu 2010–2017“.

2. Par steidzami rysynojamim regiona atteisteibys nūdrūšynuošonai nūsakomi itaidi aizdavumi:

2.1. Vaļsts izpyldvarys leiminī nūdrūšynuot efektivu Latgolys regionalū puorvaļdi (vaļsts funkceju decentralizaceju), izveidojūt vīnys pīturys agenturys aktivitatis, planojūt finanšu leidzekļus i investicejis integrāti regionalā grīzumā, realizejūt regionaluos programys.

2.2. Rūsynojūt školuotuoju iņteresi par latgalīšu volūdys, literaturys i viesturis vuiceišonu, IZM finaņsiejuma mierkdotaceju vierzeit atbylstūša vuiceibu prīkšmata apgivei. Puorsavērt vuiceibu saturu, vīnu stuņdi nedeļā dūdūt nūvodmuoceibai Latvejis školuos, lai styprynuotu lokaluos i nacionaluos identitatis veiduošonūs.

2.3. IZM iniciēt dorba grupys izveidi, kas izstruoduotu i īsnāgtu prīšklykumus standartu satura papyldynuošonai ar Latgolys viesturis, kulturys, literaturys i latgalīšu rokstu volūdys komponentu itaidūs vuiceibu prīkšmatūs: „Literatūra“ (pamata i vyspuorejuos videjuos izgleiteibys standarts), „Latviešu valoda“ (vyspuorejuos videjuos izgleiteibys standarts), „Kulturoloģija“, „Vēsture“, „Latviešu valoda mazākumtautību izglītības programmā“.

2.4. Latvejis Republikys olimpiažu grafikā īkļaut Latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiadi, juos rezultatus atzeistūt vaļsts mārūgā (2012./2013. m. g.).

2.5. Īvīšūt dzeivē Vaļsts volūdys lykuma 3. p. 4. apakšp., panuokt vaļsts pasyutejumu napīcīšamūs vuiceibu leidzekļu izstruodei latgalīšu rokstu volūdys, literaturys, kulturologejis sekmeigai apgivei školā i augstškolā.

2.6. Atjaunuot Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu volūdys ekspertu apakškomisejis (bejušuos — ortografejis apakškomisejis) statusu i darbeibu (likvidāta 2009. g. XII), pīškirūt tam finaņsiejumu (2012. g. IX).

2.7. Pīškirūt leidzekļus nu sabīdriskuo pasyutejuma Latgolys elektroniskajim plašsazinis leidzeklim, nūdrūšynuot raidlaiku LTV 1 kanalā Latgolys Regionaluos televizejis ziņom latgalīšu volūdā (suokumā — vysmoz vīnu reizi nedeļā), kai ari atjaunuot nedelis kulturys raidejumu latgalīšu volūdā (LTV 1 voi LTV 7). Nūdrūšynuot raidlaiku Latvijas Radio kanalā LR 1 raidejumam latgalīšu volūdā.

2.8. Sakarā ar jaunajim Ministru kabineta nūteikumim „Vietvārdu informācijas noteikumi“ (10.01.2012) organizāti sakuortuot Latgolys apdzeivuotūs vītu i dobys objektu nūsaukumus publiskajā telpā — iz ceļazeimu, informativūs pluokšņu, taipat dažaidu instituceju sarokstūs, kas lītojami plašsazinis leidzekļūs, eipaši uzziņu i turisma informativajūs teiklūs: 1) maineit klaidainūs nūsaukumus, atjaunojūt viesturiski precizuokūs; 2) Latgolys planošonys regionā īvīst paralelu (latvīšu i latgalīšu rokstu volūdā) vītvuordu, organizaceju i c. publisku nūsaukumu raksteibu.

2.9. Atteistūt turisma i kulturys sakarus, paredzēt finaņsiejumu latgalīšu diasporu atbolstam uorpus Latgolys i Latvejis rūbežim.

2.10. Veicynuot Latgolys regiona obeju augstškolu kai regiona izgleiteibys, kulturys, zynuotnis i inovaceju centru atteisteibu ES austrumu pīrūbežā, sekmejūt augstškolu studeju i zynuotniskuos infrastrukturys pylnveiduošonu, paradzūt vaļsts finaņsiejumu nu Latgolys regiona atteisteibys programys, kai ari ES fondu finaņsiejumu 2014.2020. g. planuošonys periodā.

2.11. Snēgt atbolstu i garaņtejis pošvaļdeibom i uzjiemiejim, vaļstiski styprynojūt sadarbeibu ar augstuokuos izgleiteibys īstuodem i veicynojūt jaunīšu pīsaisteišonu regionam.

2.12. Lai mazynuotu īdzeivuotuoju izceļuošonu nu Latgolys regiona, veicynuot videjuos profesionaluos i augstuokuos izgleiteibys pīejameibu regionā, saglobuot asūšuos i pakuopiniski palelynuot jaunu vaļsts finansātu budžeta vītu skaitu regiona profesionalajuos školuos i augstškoluos.

2.13. Kulturys ministreju aicynuot izstruoduot programu nu 2013. goda profesionaluos muokslys pīejameibys nūdrūšynuošonai Latgolā, mazynojūt socialuos i regionaluos dzeivis kvalitatis atškireibys regionūs i golvyspiļsātā.

2.14. Sadarbeibā ar vaļsts institucejom i ministrejom organizēt 4. pasauļa latgalīšu saītu i konfereņci 2017. godā, atzeimejūt 100 godu nu Rēzeknis Apreļa kongresa, i izstruodojūt i pastotūt pīminis zeimi par gūdu itam viesturiski nūzeimeigajam Latvejis vaļsts nūdybynuošonu sagatavejūšajam nūtykumam.

 

 

Print Friendly, PDF & Email

Komentari