Breineigūs seikšaļteņu nūstuošonys Rogovkā

Breineigūs seikšaļteņu  nūstuošonys Rogovkā
Laikam jau tūmār vysai daudz iudiņu aizteciejs nu tūs breisneņu, kod mes ar niulinejū LU profesori Lideju atsarodom tuos pošys universitatis auditorejuos i kod cīteikuok, kod mozuok cīteigai sekuojom vuiceibu procesam vīnā akademiskajā kursā – viņ jei, kai mes saucem – teirajūs filologūs, es – Filologejis fakultatis Žurnalistikys nūdaļā.

Bet ituos vosorys atjaunuotuo „Vosoruošona” Rogovkā tū aizskriejušūs godu barjeru (jo niu jau mes „meitinis” ar labi viņ siermom golvom) nūjauce kai nabejušu i duovynuoja sajiutu, ka eistyn asam sovejūs vydā.

Rogovkā beja taida latgaliskuos vitalitatis puorpylna gaisūtne, ka vīnkuorši vuordūs tū naizsaceit. Lela prīca, ka Rogovkā ir taidys trejmeitinis kai školys direktore Anita, školuotuoja Veronika i pošvaļdeibu guru Līveja, kurom nivīns kolns nav par augšu, nikaidi iudini par dziļu.

Šustruo Nautrānu v-šk. jaunūs cylvāku dorba grupa „kurbulēja” i uzpasēja, lai vyss nūtyktu kai īcarāts. Saprūtama līta, ka beja ari daudz improvizacejis, bet tei jau kotram latgalīšam ir naatjamama pīdava pi juo mentalitatis kai suoļs i kropi pi iedīņa.

Nu sajiemu es Rogovkā taidu cīši stypru puorlīceibu, ka školuotuojis Valentinys Celeitānis vuordim sokūt: myusu volūda ir izdzeivuojuse ni ar kaidim lykumim naaizsorguota. Par kū gon nuokūtnē tai nadzeivuot?!

Juo-dzei-voj!!! Dzīduot muokam, doncuot muokam, runuot muokam – viņ ar tom raksteišonys lītom latgalīšu rokstu volūdā gon esim vysai bolta lopa, gondreiž analfabeti. A raksteitais vuords – tys, poši labi saprūtit, īdūd cylvākam pamatu zam kuoju, stabilitati, jo tod varēsim gon dzīsmei vuordus pīraksteit, gon sovu kulturviesturi radzamā veidā pasnēgt i motivēt.

Viuceitīs, saprūtama līta, vajadzēs daudz, bet itei Rogovkys atmosfera gon školuotuoju nu Špogu, Ludzys, Makašānu, Nautrānu, Kuorsovys, Tiļžys, Bolvu, Sveņtis, Daugavpiļs, Rykovys, Neretys, Rēznys, Viļakys, Cyblys, Baļtinovys, Brīžcīma, Upeitis, Ruguoju, Rekovys, Krišānu vydā, gon jaunajūs rogovkīšūs beja taida, ka „kuoss lyupā” ir, i niu patīši  vyss myusu pošu rūkuos, jo it kai tī naījamamī Reigys cītūkšni sovus vuortus ir pataisejuši vaļā, viņ juovar pa tim ar saprateibu i naatlaideibu īīt.

Kursu nūslāgumā atskanēja breineiga ziņa nu Makašānu Omotu v-šk., ka školuotuojai Lidejai Polukejevai ir īdaleita vuiceibu stuņde deļ latgaliskūs gora montu. Sirsneigs paļdis vadeibai par sapratni i lobu pīmāru ari cytu školu direktorim!!!

Jiusu Maruta Latkovska, Viļānūs

Karteņuos – Vosoruošona 2012, foto Maruta Latkovska

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

May
19
Svā
all-day Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 19 all-day
Nu 9. apreļa da 19. maja Latgolys viestnīceibys “Gors” Muokslys galerejā i pyrmuo stuova seminaru telpā eksponāta foto muokslinīka Juoņa Gleizda symtgadei veļteita izstuode “GAISMĀ. punkts”, informej “Gora” puorstuove Santa Kļaviņa. Izstuode sastuov nu Juoņa[...]
all-day Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
Pīktdiņ, 22. martā, 16.00 stuņdēs Rotko muzejā nūtiks 12. Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuodis atkluošona i muokslinīku gūdynuošona.   Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs, kas itūgod nūteik nu 8. da 22. marta, jau divpadsmytū reizi[...]
all-day Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
1. martā ar četrom jaunom Latvejis muokslinīku izstuodem tiks atkluota Rotko muzeja pavasara sezona. Kai informej muzeja puorstuovi, tamā byus apsaverama izstuode “Bastions”, kuru veiduojuse vīna nu Latvejis laikmeteiguos gleznīceibys spūdruokūs muokslineicu – Frančeska Kirke, fotografa[...]