Latgolā suocas Baroka muzykys dīnys

Latgolā suocas Baroka muzykys dīnys
Ar sarunu Latgolys Kulturviesturis muzejā i koncertim Latgolys bazneicuos šudiņ suoksīs 8. Baroka muzykys dīnys, kas ir kasgoda septembra tradiceja Latgolā. Itymā godā muzykys dīnys veļteitys senejai pūļu muzykai.

17. godusymtā – baroka laikā – Latgola beja Pūļu Inflantejis sastuovā. Lela daļa Latgolys dīvnomu caltys ar pūļu muižnīku guodeibu. Pyrmī Latgolys viesturis i kulturys pietnīki ir pūli – J.A. Hilzens, K. Buiņickis, M. Borhs, G. Manteifeļs. Pūļu baroks ir tei vīnojūšuo daļa, kas 17. godusymtā Latgolu saisteja ar vysys Eiropys kulturu.

8. Baroka muzykys festivalau „Polkse swiatlo” (Pūļu gaisma) atkluos Bāzelis vydslaiku muzykys grupa „Ensemble Peregina”, pīduovojūt eipaši interesnu programu: Pūlejis sīvīšu klūsteru muzyku. Grupa uzastuoj golvonajūs senejuos muzykys festivalūs, ir īrakstejuse vairuokus albumus. Latvejā grupa „Ensemble Peregina”, kurys vadeituoja ir Pūlejā dzymušuo Agņeška Budzińska-Bennett, uzastuos pyrmū reizi. Koncertūs Rēzeknē i Viļānūs skanēs programa Filia preaeclera, kurā byus dzīduojumi nu Pūlejis Sv. Klarys klūsteru biblioteku manuskriptim. Dzīduojumi ir cīši seneji, cieški viņ manuskripti ir švaki sasaglobuojuši, i ansambļa muzikem tod ir juosadorboj kai muzykys zinuotneicom, kab restaurātu notys. Pavadejumam teik izmontuota rota lira – senejs vydslaiku instruments, kas, varbyut, seņuok skaniejs ari Latgolā. Piec koncerta muokslineicys ar prīcu apsarunuos ar klauseituojim i atbiļdēs iz vaicuojumim.

Baroka muzykys festivala tradiceja ir īsavuiceit kaidu jaunu skonu dorbu, kuru īstudiešonā pīsadola gosti i Rēzeknis muzykys vydsškolys audziekni. Itūgod festivala nedelis laikā tiks īstudāts Marcina Meļčevska (ap 1600. – 1651. g.) „Vesperae Dominicales” (Svātdīnis vesperis). Itū dorbu varēs dzierdēt Posyunē i Rēzeknis muzykys vydsškolā. Festivala orkestra koncertmeistare byus pūļu baroka vijoļneica Judita Tupčiņska. Jei vadeis meistarklasi baroka vijolis spēlē, kurys laikā studenti struoduos taišni ar pūļu komponistu skonu dorbim.

Muzykys vydsškolā byus ari meistardarbneica „Īvoda kurss gregoriaņu vesperu dzīduošonā”, kuru vadeis Schola Cantorum Basiliensis (Senejuos muzykys augstškola Bāzelē) pasnīdzieja gregorianikā Kellija Landerkina i „Ensemble Peregrina” vadeituoja, zynuotņu doktore Agņeška Budzińska-Bennett.

Festivala muokslinīcyskuo vadeituoja ir Bāzelē dzeivojūšuo rēzeknīte Ilze Grudule.

Festivala taiseituoji dūs rešu izdeveibu Rēzeknis, Viļānu i Posyunis publikai, cīši īspiejams, pat pyrmu reizi sasakort ar 9. – 17. gs. muzyku.
Baroka muzykys dīnu beigu koncerts izskanēs J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys lelajā zalā. Ar tū reikuotuoji gryb izsvērt Rēzeknis muzykys vydsškolys īduļdejumu festivala nūtikšonuos, kai ari veļteit itū koncertu muzykys vydsškolys 80 godu jubilejam.

8. baroka muzykys dīnu „Polske swiatlo” programa:

4. septembris
17:00 Latgolys Kulturviesturis muzejā saruna „Nu myusu dīnom iz baroku i vēļ seņuok atpakaļ”. Sarunys vadeituojis I. Dundure i I. Pāvule.
18:30 Rēzeknis Suopu Dīvmuotis bazneicā „Filia praeclara” – Pūlejis sīvīšu klūsteru muzyka, Ensemble Peregina (Bāzele, Šveice). Piec koncerta saruna ar muokslineicom.
Meistarklasis J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolā

5. septembris
17:00 Viļānu Sv. Ercengeļa Mikeļa bazneicā „Filia praeclara” – Pūlejis sīvīšu klūsteru muzyka, Ensemble Peregina (Bāzele, Šveice). Piec koncerta saruna ar muokslineicom.
Meistarklasis J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolā

6. septembris
Meistardarbneica „Īvoda kurss gregoriaņu vesperu dzīduošonā”. Lektoris Dr.A.Budziņska-Bennett i K.Landerkin (Schola Cantorum Basiliensis)

7. septembris
Meistardarbneica „Īvoda kurss gregoriaņu vesperu dzīduošonā”. Lektoris Dr.A.Budziņska-Bennett i K.Landerkin (Schola Cantorum Basiliensis)
15:00 pūļu myusdīnu muokslenīku izstuodis atkluošona Latgolys Kulturviesturis muzejā.

8. septembris
13:00 Posyunis Sv. Krysta bazneicā Marcins Meļčenvskis „Vesperae Dimonicales – Svātdīnis vesperis”. Solistis A. Budzińska-Bennett, K. Landerkin, L. Donadini, H. Jarvelainen, J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys kors, vadeituoji A. Lipska i Ē. Čudars, S. Zareņa, J. Tupčiņska – baroka vijolis, E. Everss  violone, I. Saliete – klavesins, I. Grudule – baroka čells i muokslenīcyskuo vadeituoja.

9. septembris
16:00 J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys zalā Marcins Meļčenvskis „Vesperae Dimonicales – Svātdīnis vesperis”. Solistis A. Budzińska-Bennett, K. Landerkin, L. Donadini, H. Jarvelainen, J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys kors, vadeituoji A. Lipska i Ē. Čudars, S. Zareņa, J. Tupčiņska – baroka vijolis, E. Everss  violone, I. Saliete – klavesins, I. Grudule – baroka čells i muokslinīcyskuo vadeituoja.

Informaceju sagatavieja Inese Pāvule

 

Latgolys Regionaluos televizejis sižets par pārnejuo goda Baroka muzykys dīnom

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
13
Sai
all-day Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 13 all-day
Izstuodē tiks eksponātys muokslinīka gleznys nu Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys kolekcejis, kas puorsvorā atspīgeļoj juo agreimū rodūšū darbeibu 20. g. s. 70. godūs, kai ari 80. godu rodūšajā pylnbrīdā radeituos lelformata figuraluos kompozicejis i portretus.
15:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 13 @ 15:00 – 17:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]