Latgolā suocas Baroka muzykys dīnys

Latgolā suocas Baroka muzykys dīnys
Ar sarunu Latgolys Kulturviesturis muzejā i koncertim Latgolys bazneicuos šudiņ suoksīs 8. Baroka muzykys dīnys, kas ir kasgoda septembra tradiceja Latgolā. Itymā godā muzykys dīnys veļteitys senejai pūļu muzykai.

17. godusymtā – baroka laikā – Latgola beja Pūļu Inflantejis sastuovā. Lela daļa Latgolys dīvnomu caltys ar pūļu muižnīku guodeibu. Pyrmī Latgolys viesturis i kulturys pietnīki ir pūli – J.A. Hilzens, K. Buiņickis, M. Borhs, G. Manteifeļs. Pūļu baroks ir tei vīnojūšuo daļa, kas 17. godusymtā Latgolu saisteja ar vysys Eiropys kulturu.

8. Baroka muzykys festivalau „Polkse swiatlo” (Pūļu gaisma) atkluos Bāzelis vydslaiku muzykys grupa „Ensemble Peregina”, pīduovojūt eipaši interesnu programu: Pūlejis sīvīšu klūsteru muzyku. Grupa uzastuoj golvonajūs senejuos muzykys festivalūs, ir īrakstejuse vairuokus albumus. Latvejā grupa „Ensemble Peregina”, kurys vadeituoja ir Pūlejā dzymušuo Agņeška Budzińska-Bennett, uzastuos pyrmū reizi. Koncertūs Rēzeknē i Viļānūs skanēs programa Filia preaeclera, kurā byus dzīduojumi nu Pūlejis Sv. Klarys klūsteru biblioteku manuskriptim. Dzīduojumi ir cīši seneji, cieški viņ manuskripti ir švaki sasaglobuojuši, i ansambļa muzikem tod ir juosadorboj kai muzykys zinuotneicom, kab restaurātu notys. Pavadejumam teik izmontuota rota lira – senejs vydslaiku instruments, kas, varbyut, seņuok skaniejs ari Latgolā. Piec koncerta muokslineicys ar prīcu apsarunuos ar klauseituojim i atbiļdēs iz vaicuojumim.

Baroka muzykys festivala tradiceja ir īsavuiceit kaidu jaunu skonu dorbu, kuru īstudiešonā pīsadola gosti i Rēzeknis muzykys vydsškolys audziekni. Itūgod festivala nedelis laikā tiks īstudāts Marcina Meļčevska (ap 1600. – 1651. g.) „Vesperae Dominicales” (Svātdīnis vesperis). Itū dorbu varēs dzierdēt Posyunē i Rēzeknis muzykys vydsškolā. Festivala orkestra koncertmeistare byus pūļu baroka vijoļneica Judita Tupčiņska. Jei vadeis meistarklasi baroka vijolis spēlē, kurys laikā studenti struoduos taišni ar pūļu komponistu skonu dorbim.

Muzykys vydsškolā byus ari meistardarbneica „Īvoda kurss gregoriaņu vesperu dzīduošonā”, kuru vadeis Schola Cantorum Basiliensis (Senejuos muzykys augstškola Bāzelē) pasnīdzieja gregorianikā Kellija Landerkina i „Ensemble Peregrina” vadeituoja, zynuotņu doktore Agņeška Budzińska-Bennett.

Festivala muokslinīcyskuo vadeituoja ir Bāzelē dzeivojūšuo rēzeknīte Ilze Grudule.

Festivala taiseituoji dūs rešu izdeveibu Rēzeknis, Viļānu i Posyunis publikai, cīši īspiejams, pat pyrmu reizi sasakort ar 9. – 17. gs. muzyku.
Baroka muzykys dīnu beigu koncerts izskanēs J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys lelajā zalā. Ar tū reikuotuoji gryb izsvērt Rēzeknis muzykys vydsškolys īduļdejumu festivala nūtikšonuos, kai ari veļteit itū koncertu muzykys vydsškolys 80 godu jubilejam.

8. baroka muzykys dīnu „Polske swiatlo” programa:

4. septembris
17:00 Latgolys Kulturviesturis muzejā saruna „Nu myusu dīnom iz baroku i vēļ seņuok atpakaļ”. Sarunys vadeituojis I. Dundure i I. Pāvule.
18:30 Rēzeknis Suopu Dīvmuotis bazneicā „Filia praeclara” – Pūlejis sīvīšu klūsteru muzyka, Ensemble Peregina (Bāzele, Šveice). Piec koncerta saruna ar muokslineicom.
Meistarklasis J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolā

5. septembris
17:00 Viļānu Sv. Ercengeļa Mikeļa bazneicā „Filia praeclara” – Pūlejis sīvīšu klūsteru muzyka, Ensemble Peregina (Bāzele, Šveice). Piec koncerta saruna ar muokslineicom.
Meistarklasis J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolā

6. septembris
Meistardarbneica „Īvoda kurss gregoriaņu vesperu dzīduošonā”. Lektoris Dr.A.Budziņska-Bennett i K.Landerkin (Schola Cantorum Basiliensis)

7. septembris
Meistardarbneica „Īvoda kurss gregoriaņu vesperu dzīduošonā”. Lektoris Dr.A.Budziņska-Bennett i K.Landerkin (Schola Cantorum Basiliensis)
15:00 pūļu myusdīnu muokslenīku izstuodis atkluošona Latgolys Kulturviesturis muzejā.

8. septembris
13:00 Posyunis Sv. Krysta bazneicā Marcins Meļčenvskis „Vesperae Dimonicales – Svātdīnis vesperis”. Solistis A. Budzińska-Bennett, K. Landerkin, L. Donadini, H. Jarvelainen, J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys kors, vadeituoji A. Lipska i Ē. Čudars, S. Zareņa, J. Tupčiņska – baroka vijolis, E. Everss  violone, I. Saliete – klavesins, I. Grudule – baroka čells i muokslenīcyskuo vadeituoja.

9. septembris
16:00 J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys zalā Marcins Meļčenvskis „Vesperae Dimonicales – Svātdīnis vesperis”. Solistis A. Budzińska-Bennett, K. Landerkin, L. Donadini, H. Jarvelainen, J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys kors, vadeituoji A. Lipska i Ē. Čudars, S. Zareņa, J. Tupčiņska – baroka vijolis, E. Everss  violone, I. Saliete – klavesins, I. Grudule – baroka čells i muokslinīcyskuo vadeituoja.

Informaceju sagatavieja Inese Pāvule

 

Latgolys Regionaluos televizejis sižets par pārnejuo goda Baroka muzykys dīnom

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
27
Sai
all-day “Satiec savu meistaru!” @ Latgola
“Satiec savu meistaru!” @ Latgola
Apr 27 – Apr 28 all-day
Tradicionalais pasuokums “Satiec savu meistaru!” itūgod byus vysa apreļa garumā i kotru nedeļgolu aicynuos interesentus iz kaidu nu latvīšu viesturiskajom zemem i Reigu izzynuot myusu namaterialū kulturys montuojumu meistarklasēs, praktiskuos nūdarbeibuos i lekcejuos, informej Latvejis[...]
10:00 “Vuolyudzāni” i latgalīšu rokstu... @ Rēzeknis Vaļsts gimnazeja
“Vuolyudzāni” i latgalīšu rokstu... @ Rēzeknis Vaļsts gimnazeja
Apr 27 @ 10:00 – 14:00
27. aprelī, Latgolys kongresa dīnā, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā (Dziernovu īlā 3a) nūtiks 24. skotuvis runys konkurss “Vuolyudzāni” i 23. atkluotuo latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, informej Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja[...]
14:00 Dirigentis Andys Lipskys jubilej... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Dirigentis Andys Lipskys jubilej... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Apr 27 @ 14:00 – 15:15
Jau gondreiž 40 godu kordirigente Anda Lipska struodoj sovā profesejā. Dzīd. I īdrūsynoj dzīduot cytim. Ka kaids īrūsynoj, aizsuoc i mes dzīdim leidza, saīt dzīduošona voi varbyut dzīdynuošona? Nu rauduošonys aicynuojuma saīt raudynuošona, nu doncuošonys[...]