Vileks nūvodā izskaniejušys 3. Jaunīšu etno dīnys

Vileks nūvodā izskaniejušys 3. Jaunīšu etno dīnys

Treis dīnys nu 14. da 16. septembram Vileks nūvods kliva par 3. Jaunīšu etno dīnu sātu. Etno dīnys reikuoja bīdreiba „Upeitis jaunīšu folklorys kūpa” kūpā ar Kulturizgleiteibys i namaterialuo montuojuma centru. Ituo goda Etno dīnuos pīsadaleja jaunīšu folklorys kūpys nu vysys Latvejis – vītejī Upeitis jaunīši, Brīžucīma „Soldanī”, „Kokle”, Reigys daņču kluba muzykanti, „Rudzi” i „Dandari” nu Reigys, „Vīteri” i „Rikši” nu Rēzeknis.

Jaunīšu Etno dīnys nūtyka kai meistarklasis ar muzykys instrumentu spēlis, dzīduošonys, daņču i folklorys deju vuiceišonuos i ari teoretiskajim skaitejumim, ar mierki veicynuot folklorys kusteibā asūšūs jaunīšu zynuošonys i folklorys kolektivu sovstarpejū sasadraudziešonu.

Pyrmī Etno dīnu dalinīki Vileks nūvodā sabrauce pīktdinis vokorā i ļuovēs Upeitis jaunīšu sagataveitajai nakts trasei ar dažaidim puorsteigumim. Kulturizgleiteibys i namaterialuo montuojuma centra tradicionaluos kulturys eksperte Gita Lancere atzyna, ka pošim jaunīšim asūt bejuse prīca taidā romantiskā tymsā īraudzeit ituos Zīmeļlatgolys pusis vierteibys – gon Upeitis jaunīšus, gon ļusteigū „Rekavas dzintaru”. Vys tik pyrma nakts pīdzeivuojumim i sasadoncuošonai pi guņkura, Upeitis Tautys nomā tyka padareits sātys aizdavums – kotram kolektivam kai Etno dīnu gastiņcs beja juoatvad kokaru komuļs, kab nūaustu Etno dīnu deči. Dorbs gon byus da gola juodabeidz pošim Upeitis jaunīšim, kab iz cytu godu kokaru dečs toptu par vēļ vīnu Jaunīšu etno dīnu ceļojūšū relikveju sūpluok ituos šaļts talismanam „Genovefai”.

Sastdine suocās ar meistarklasem Balkanu dobys parkā – pyrmajā dīnys daļā Etno dīnu dalinīki īpazyna latvīšu tradicionaluos dejis nu rūtaļom da daudzpuoru kadriļom tradicionaluos kulturys puorzynuotuoja i folklorys deju kūpys „Dandari” vadeituoja Ilmāra Pumpura vadeibā, pīreibynojūt Balkanu muzeja ustobys, cikom pogolmu pi Balkanu muzeja pīskandynuoja tradicionaluos dzīduošonys školuotuoja Zane Šmite, ruodūt bolsa īsasiļdeišonys tehnikys, kas ir vīns nu svareiguokūs nūsacejumu skaneigai dzīduošonai. Taipat Zane jaunīšim deve vareibu nūsavērt 1979. godā taiseitū kinu par tradicionalū dzīduošonu Latvejā – „Kur dziesmiņa kājām tek”. Piec brangajom pušdīnem sekuoja teoretiskī prīškskaitejumi, i jaunīšim beja vareiba īpasazeit ar mozuok zynomim tautys muzykys instrumentim. Etnomuzykologejis studente Aiga Sprindža deve nalelu īskotu par cymbalys viesturi pasaulī i Latvejā, nu Ilmārs Pumpurs atguodynuoja i raudzeja popularizēt damierstū, nu 19. gs. beiguos i 20. gs suokuos tik plaši izmontuotū muzykys instrumentu Zīmeļlatgolys pusē – pusdyuru kūkli aba caurspielejamū ceitaru, kurys spēlēt pratieji vēļ arviņ dzeivoj Vileks nūvodā, par pīmāru, Juoņs Uzkliņgis Žīgurūs. Dīnys turpynuojumā jaunīši varieja īzavielēt kainu nu meistarklasem – turpynuot folklorys deju apvuiceibu i vuiceitīs spēlēt mandolinu pi Ilmāra Pumpura, dabuot prīškstotu par cymbalys spēli pi Aigys Sprindžys, reibynuot latgalīšu rytma instrumentu bubynu Zanis Dukaļskys vadeibā ci īsavuiceit jaunu Zīmeļlatgolys dzīsmi pi Zanis Šmitis. Zane Dukaļska daudzus godus ir „Vīteru”, nu ari „Rikšu” dalineica, i itūšaļt ir vīna nu lobuokūs bubyna spālātuoju Latvejā. Vysim grybātuojim Balkanūs Zane paruodeja intrumenta īspiejis i dažaiduos rytma tehnikys, taipat, paleidzūt Etno dīnu dalinīkim, gondreiž eistynuoja poša sovu sapynu par bubynu ansambli. Eipaši saviļņojūša beja dzīsmis vuiceišonuos pi Z. Šmitis, kura nūdarbeibai beja izavielejuse kaidu nu Zīmeļlatgolys bolsim – itūreiz vosorys bolsu, kura īrokstu septeņdasmytajūs godūs kūpā padarejuši Ontons Slišāns i prīsters Mikeļs Jermacāns, īrokstūt Škilbanu pogosta sīvu dzīduojumus paslapan nu tūlaik asūšuos vaļsts īkuortys.
15. septembra vokors Latgolys kulturā beja nūzeimeigs ar vacuokuo latgalīšu festivala „Upītes Uobeļduorzs” nūtikšonu, kuru atkluoja taišni Jaunīšu etno dīnu dalinīki, tai paruodūt saguojušajim pogosta cylvākim i gostim jaunīšu dorbuošonūs folklorys laukā. Ar pyrma tam sagataveitim prīšknasumim uzastuoja „Rudzi”, „Dandari”, Kokle”, „Rikši” i „Soldanī”. Vokora turpynuojumā jaunīšim beja vareiba īpazeit i redzēt latgalīšu myusdīnu muzykys dzīduotuojus i grupys i pasaprīcuot kūpā ar festivala apmaklātuojim.

Svātdinis reitā dalinīki pyrma atsavadeišonys tyka īpazeistynuoti ar vītu, kurymā pavadejuši vysu itū Etno dīnu laiku. Kai atzeist Jaunīšu etno dīnu dalineica Īva, da itam bejušais Bolvu rajons jai ir bejs terra incognita, nu ekskurseja pa pogostu deve eistyna ceļuojuma sajiutu. Gidis Inesis vadeibā tyka īpazeita Rekova i Škilbani. Īdvasmojūša beja gasteišona z. s. „Kotiņi”, kur tuos saiminīks Aldis Ločmelis na tik īpazeistynuoja ar sovu uzjāmumu, tuo viesturi i ituos šaļts dorbuošonūs, nu ari nūsvēre vysus dalinīkus iz svorim. Pošim jaunīšim pasalyka, ka pyrma Etno dīnu vysu byutu daudzi vīgluoki, jo sovu darejušys beja Rekovys vydsškolys povuoru gataveituos gorduos iedīņreizis.

Piecpušdīnē Jaunīšu etno dīnu dalinīkus gostūs gaideja Mednevys Tautys noms, kur nūtyka Etno dīnu gola koncerts. Katis Slišānis i Edgara Pundura vadeibā tyka atškatynuots Etno dīnu komuļs. Svātdinis mīrā īteitajā koncertā pasalyka, ka bolsi i instrumenti skaņ lobuok kai vysuos īprīškejuos dīnuos kūpā. Jaunīšu folklorys kūpys paruodeja sovys prasmis – tyka dzīduots, doncuots i spālāts, taipat nūslāguma koncerts beja ari eistynuo vīta, kab atruodeitu Etno dīnu laikā īvuiceituos jaunuos prasmis – Etrno dīnu dzīduotuoji skandieja vosorys bolsu, bubynu spālātuoji kūpā ar „Vīteru” puiškinim raudzeja aizstuot Zanis tryukumu. Koncertā uzastuoja ari eipašī gosti – nu Līpnys īsaroda Ilga Reiznīce ar sovom školneicom, kurys aktivi vuicejušuos Līpnys pusei rakstureigū dzīduošonu.

Piec pateiceibys vuordim i duovonom vēļ tik šaļts pādejim daņčim iz atvodom i ar Bolvu maiznīka kriņgeļa pyudercukru iz daguna vīns ūtram vielieja laimeigu celi, braucūt iz sātu kotram iz sovu Latvejis pusi.

Kai secynoj poši Etno dīnu dalinīki – itaida sasatikšona reizi godā ir breineigs pasuocīņs i veids, kab īsavuiceitu kū ta jaunu, pasadaleitu pīredzē, īpasazeitu, piļneiguot sovys prasmis i ar vēļ leluoku prīcu dorbuotūs latvīšu folklorys laukā.

Karteņuos – Jaunīšu etno dīnys 2012, foto Andris Slišāns, Edeite Husare, Ruta Cibule i Vineta Zeltkalne

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars