Aglyunys nūvodam jauns gerbūņs

Aglyunys nūvodam jauns gerbūņs

Vaļsts Heraldikys komiseja atzynuse Aglyunys nūvada dūmis īsnāgtū gerbūņa attālu i aprokstu par vysom praseibom atbylstūšu, i 2012. goda 30. augustā jis tyka registrāts gerbūņu registrā. Ituo goda 6. septembrī Vaļsts Heraldikys komisejis reikuotajā pošvaļdeibu gerbūņu pasnīgšonys svineigajā ceremonejā Latvejis Vaļsts prezidents Andris  Bierzeņš pasnīdze nūvoda gerbūni dūmis prīkšsādātuojam Igoram Reščenko. 

Heraldiskais aproksts: zylā laukā rombveida sudobra trejgolu lilejis krysts, kurais apvīnuots ar škārsu lileju krystu, vyss zam krysta golim rinčveidā savīnuots ar īlīktim pavedīņa elementim.

Gerbūņa svātkūs Reigys pilī Aglyunys nūvodu i nūvoda gerbūni prezentieja dūmis prīkšsādātuojs Igors Reščenko, sabīdriskūs attīceibu specialiste Zane Ločmele, Aglyunys bazilikys prīsters Daumants Abrickis, Aglyunys Maizis muzeja vadeituoja Vija Ancāne i nūvoda gerbūņa muokslinīks Māris Rumaks.

Aglyunys nūvoda gerbūņs taiseits iz angļu tipa vairūga, centrā rombveida sudobra trejgolu lilejis krysts, kuram par pamatu izmontuots stilizāts Aglyunys bazilikys tūrņu centralais krysts, kurais simbolizej Aglyunys nūvodu kai svātvītu i svātceļojuomu mierki.

Krysta zeime ir vīns nu senuokūs rokstu elementu, kurais atrūnams gondreiž vysuos kulturuos. Jai pīškierta aizsardzeibys, svieteibys i laimis nesieja nūzeime. Jau nu senejim laikim krysts ir ticeibys aplīcynuojuma zeime. Baltu ciļtīs krysta zeime lītuota kai magiska aizsorgzeime pret vysu ļaunū. Krysta vertikaluo i horizontaluo lineja veidoj dzeiveibys pamatu. Tys ir kosmosa simbols, pasauļa centrs i augstuokūs sakralūs vierteibu simbols.

Krysta četri stori simbolizej četru dabasu pušu ceļus, pa kurim iz Aglyunu īsarūn cylvāki, kab rostu goreigū atbolstu. Četrys krysta dalis ir i Aglyunys nūvoda četri pogosti — Aglyunys, Škeļtovys, Grāveru i Kastulinys — jī apvīnuoti riņča zeimē, myužeibys i saulis simbolā.

Gerbūņa krysta golūs radzama lileju heraldyskuo zeime. Rītumūs lileja simbolizej piļneibu i gaismu. Kristīteibā lileja ir Jumprovys Marejis simbols, kurais nuruoda iz Dīvamuotes guodeibu. Lileja taipat ir ari senejs varys simbols.

Vairūga zyluo kruosa raksturoj Latgolys iudiņus — azarus, upis i olūtus.

Gerbūņa svātku tradiceju paguojušā goda rudinī īdybynuoja Vaļsts prezidents A. Bierzeņš. Itūreiz tī beja jau IV Gerbūņa svātki, kurūs heraldiskū zeimi saniema ari Babeitis, Lubuona, Mozsalacys, Ūgris, Rūpažu i Tērvetis nūvodi i Vijcīma pogosts Valkys nūvodā.

Sevkurys pošvaļdeibys īsnīgtais gerbūņs tyka vārtāts pēc vysu heraldikys nūsacejumu i praseibu, muokslinīki vairuok reižu izdareja Heraldikys komisejis īsaceitūs lobuojumus, cikom tyka pi gola rezultata.

Aglyunys nūvoda dūme soka paļdis vysim, kuri pīsadaleja nūvoda gerbūņa radeišonys procesā. Eipašs paļdis Aglyunys nūvoda īdzeivuotuojam Aivaram Valaiņam par prīkšlykumim gerbūņa izstruodes laikā.

Zane Ločmele, Aglyunys nūvoda dūmis sabīdriskūs attīceibu specialiste

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Jun
16
Svā
all-day Izstuode “Juoņs nu Dzeņagola” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Juoņs nu Dzeņagola” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
all-day Jevgenija Bondarenko izstuode “D... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jevgenija Bondarenko izstuode “D... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Muokslinīks Jevgenijs Bondarenko ir riezeknīts i ar gleznīceibu nūsadorboj nu Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis absolviešonys 2011. godā. Gleznuotuojs aktivi īsakļaun muokslys dzeivē, pīsadolūt kūpejuos Latgolys muokslinīku izstuodēs i plenerūs. Sovu pyrmū personalizstuodi “Maiguma ārprāts”[...]
all-day Karīnys Ludbuoržys izstuode “Zie... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Karīnys Ludbuoržys izstuode “Zie... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Riezeknīte Karīna Ludbuorža piec garuoka laika pūsma, kod turpynuoja muokslys studejis Vuocejā doktoranturys programā, otkon pīduovoj sovu dorbu izstuodi Latgolys Kulturviesturis muzejā. Muokslineicys jaunuokī dorbi aplīcynoj juos interesi par viesturi i vysaidu pasauļa tautu mitologeju.[...]