Benislavsku dzymtys viesturis loppusis puorškierstūt

Benislavsku dzymtys viesturis loppusis puorškierstūt

Vēļ raugūt īlēkt aizejūšuo Dzejis mieneša viļcīnī, Rēzeknis Centralajā bibliotekā skaiteituojim i vysim dzejis mīļuotuojim 27. septembrī beja īspieja tiktīs ar Lozdukolna pogosta (Ruguoju nūvods) nūvodpietnīku, literatu i tulkuotuoju Leonardu Rakicki.

L. Rakickis ir pietejs pūļu muižnīku Benislavsku dzymtys viesturi nu tuos saknem Pūlejā, sasarokstūt ar Pūlejis arhivim i privatpersonom i apzynojūt Benislavsku dzymtys piecnuociejus tepat Latvejā. Pasuokumā beja īspieja daudz izzynuot par pyrmū Latgolys dzejneicu Konstanci Benislavsku (1747–1806), kura ir cālusēs nu pūļu muižnīku Riku (Ruck) dzymtys. Riki cyta storpā ir nūdybynuojuši ari Viļānu klūsteri. Kai pastuosteja L. Rakickis, vēļ jauna meitine byudama, Konstance dorbuojusēs klūsterī, kur golvonais princips bejs – struodoj i lyudzīs. Lyugšonys nūzeime atsaspūguļoj ari juos dzejā.

Cīš jauna Konstance apsapreciejuse ar Inflantu galma golda meistara Gedeona Benislavska dālu Pīteri, kura dzymtai pīderiejušys vairuokys muižys niulejuo Bolvu nūvoda teritorejā, kai Bieržu i Zosulu. Nav precizi zynoms, cik ilgi Konstance puorvaļdejuse Zosulu muižu i tymā dzeivuojuse, bet zynoms, ka lauleibys dzeivī jei dzemdiejuse divdesmit divys reizis, a izauguši tik ostoni bārni – divys meitys i seši dāli. Vysus muote styngri audzynuojuse i nivīnam žogoru naasūt žāluojuse. Meitys asūt appracynuojuse pret jūs grybu. Audzynojūt kuplū bārnu puļceņu i prīkšzeimeigi puorvoldūt muižu (nav skaidrs, parkū tū nav spiejs pats Pīters), Konstance atroduse laiku, lai puorskaiteitu daudz gruomotu vysaiduos volūduos. Jei skaitejuse klasiķus teologus, asketus.

K. Benislavskys saraksteituos dzejis aba dzīsmis izdūtys vīneigajā gruomotā ar nūsaukumu „Pieśni sobie śpiewane…” („Sev dzīduotuos dzīsmis”). Gruomota īspīsta Viļnī 1776. godā. Par Konstancis dzejis nūzeimeibu līcynoj tys, ka itei gruomota gondreiž piec 200 godu, 1958. godā, Pūlejā izdūta nu jauna. Juos dzejis paraugi īkļauti vairuokūs Pūlejis nacionaluos dzejis izdavumūs. Ilgu laiku itei dzeja nav bejuse puorlykta ni latviski, ni latgaliski, koč tai ir palīkūša nūzeime myusu nūvoda kulturviesturī. Pasasokūt L. Rakicka interesei, pyrmī nu pūļu volūdys tulkuotī K. Benislavskys dzejis fragmenti īkļauti izdavumā „Tāvu zemes kalendars 2008”.

Nalels fragments nu atdzejuojuma:

„Ak, Dīvs, jel paleidzi, braucu es pi Tevis,
Ak, lyudzu, jo bez Tova paleiga debesīs naradzu sevis.
Jau, jau vieji ap golvu maņ grīžās.
Cik rībeigi izaver pasauļs, kas puorlīku grezneibā škīžās…”

K. Benislavskys dzejā golvonūkuort atsaspūguļoj religejis tema. I, kai izsvēre L. Rakickis, tei ir „spovede, lyugšona un katehisms vīnlaiceigi”. Dzejis pasuokumā tyka skaiteiti ari vēļ napublicātī atdzejuojumi nu kruojuma „Pieśni sobie śpiewane…”.

Juopīmiņ, ka L. Rakickis ir na viņ nūvodpietnīks i atdzejuotuojs, a i pats roksta dzeju, stuostus i apceriejumus. Tī ir publicāti izdavumūs „Olūts”, „Tāvu zemes kalendars” i presī. Dzeju L. Rakickis suocs raksteit K. Benislavskys ītekmī, tyvs jam ir ari krīvu dzejnīks N. Ņekrasovs. L. Rakicka dzejai rakstureiga religejis tema, aicynuojums turētīs pi Dīva, dzeivuot piec bazneicys bausleibom:

„Sūpluok pi Dīva, sūpluok pi katuoļu bazneicys turīs!
Kaut vyss, kas sasnāgts beja, – jiuk
Un sapņuotī sapni un plāni – bryuk,
Bet turīs!”

Dzejā radzams ari sadzeivisku realeju atspūguļuojums:

„Nu sova traktora kabinis Doņs lapni nūsavēre iz sābrim…
Te vazums pieški dasagryude pi linejis elektrovodim:
Sasaskuore vodi, dzierkstelis lidova ar jūni –
Mirklis, un sīna vazums jau puorjimts ar guni…”

Interesnai, ka baladei „Dzīsme par traktoristu”, kai pats autors stuosta, golvonū personažu – traktoristu Doni – jis ir palīniejs nu sova „sābra” literarajā almanahā „Olūts” Izidora Krūgaļauža. Sovukuort Strūžānūs dzeivojūšuos rakstneicys Leokadejis Razgalis rūsynuots, suocs raksteit stuostus. Stuostūs asūt poša puordzeivuojumi, dzeivī satiktī cylvāki i nūtykumi. Varbyut kaids i sevi atpazeis, deļtuo ka Leonarda kungs par sevi soka tai: „Es nabraucu ar mašynu, ejmu ar kuojom, napaīšu pīninei garom…”

Gribīs viņ pībiļst, ka L. Rakickam, pa Latgolys nūvoda celim staigojūšam nūvodpietnīkam, vysod atsarass laiks, lai tyktūs ar nūvodnīkim, lai vīnu piec ūtrys attaiseitu nūvoda viesturis loppusis.

Sagatavieja Ruta Suseja i Anna Keirāne, Rēzeknis Centraluo biblioteka

Kartenis nu pasuokuma, foto Anna Keirāne

Print Friendly, PDF & Email