Daugovpiļs “Svātra” dabuojuse Pūlejis festivala golvonū bolvu

Daugovpiļs “Svātra” dabuojuse Pūlejis festivala golvonū bolvu

Šudiņ prīceiga viests sajimta nu Daugovpiļs pusis – Latvīšu kulturys centra folklorys dzīšmu i dzigu kūpa „Svātra” atsagrīzuse nu Pūlejis piļsātys Poļanicazdroj (Polanica-Zdrój ), kur 13. storptautyskajā dzīšmu i dzigu festivalā dabuojuse golvonū bolvu – festivala kausu. „Svātra” festivalā Pūlejā, kura pīsadaleja vaira kai 1000 dzīduotuoju i doncuotuoju nu 22 dažaidim kolektivim, gasteja nu 4. da 7. oktobram.

Kai agenturai LETA asūt stuostejuse „Svātrys” vadeituoja Sarmeite Teivāne, festivalā asūt pīsadalejuši kori, vokalī ansambli, solisti, tautys dzigu kolektivi i folklorys kūpys – 20 pošu pūļu kolektivi i divi gostu kolektivi – Daugovpiļs „Svātra” i dzigu ansamblis nu Turcejis.

„Festivals pūlim asūt kai jūs kasgadejuo kolektivu skate, iz kuru gostūs teik paaicynuoti ari uorzemu gosti. Pūļu kolektivim ir dažaidys kategorejis, nu festivala golvonuo bolva – festivala kauss – tik vīna i par tū ceinejuos gon vītejī dzīduotuoji i doncuotuoji, gon gostu kolektivi,” pastuosteja Teivāne.

Folklorys kūpa „Svātra” festivala žurejai asūt ruodejuse tradicionaluos latgalīšu tautys dzigys i dzīsmis. Žureja kūpys snīgumu asūt atzynuse par emocionalu, dziļu i profesionalu.

Folklorys kūpa „Svātra” Daugovpilī dorbojās nu 1994. goda i sovu repertuaru taisa, bolstūtīs iz senejom dzīduošonys, muziciesonys i doncuošonys tradicejom, kai ari vuocūt seņ damierstuos i tautā moz zynomys folklorys dzīsmis, dzigys i rūtaļdejis tai popularizejūt latgalīšu tradicionalū kulturu. Pots kūpys nūsaukums i vuords „svātra” latgaliski zeimoj nūjauta, nūmane.

Pārn „Svātrys” dorbuošonūs pamaneja ari vuocīši – latgalīšu tautys dzīsme „Aizkryta sauleite…” komponista Niki Reisera apdarē kliva par pamatmotivu kinā „Zilī dabasi” (Das Blaue vom Himmel).

Informacejis olūts – ziņu agentura LETA

Karteņā – folklorys kūpa “Svātra”, škārsteikla olūti

Print Friendly, PDF & Email