Pīdereiba

Pīdereiba
Itūgod vaļsts svātki maņ taidi cytaidi ruodīs. Šudiņ es nabeju ni iz vīnu svātku pasuokumu, vyspuor nabeju eisti izguojuse nu sovys sātys, bet seņ itymā datumā nabeju izjutuse Latveju tik personiski.

Šudiņ es daudzi runuoju ar babu. Par dzeivi ogruok, par dzeivi šudiņ. I, lai cik ar jū runuotu, vysod var izzynuot kū jaunu. Runuojom par juos nazkodejū dzeivi Bilinskūs, par tū, ka babai dreiži byus 80, a balu taiseit jei nikod nav gribiejuse. Pādejais juos dzimšonys dīnys bals ir bejs, kod jai palyka 19, bet taida eista – ar muzykantim nu Kuorklinīkim.

Piec tam es skaiteju žurnalu „Sestdiena”, kurā beja interveja ar akteri Vili Daudziņu. I jis tī tai breineigi pasoka par tū, ka brauc iz školom i runoj ar školānim: „Viens, ko viņiem iesaku – pierakstīt, ko vecāmamma stāsta, jo tā tiešām ir vērtība.”

Es asu rakstejuse tū, kū baba soka. Tū, cik tei ir lela vierteiba saprūtu piec tuo, ka nazkod, kod vēļ beju moza, muna mama pīrakstieja muna tāva babys atminis. Ruodīs, ka pīraksteits daudzi, nu taipat reizem īskrīņ pruotā kaids vaicuojums, kū jai varātu pavaicuot. A nav jau kam…

Munu mīlesteibu pret Latveju veidoj muna saime, muni tyvī cylvāki. Jī ir muna skaistuokuo Latveja. Dzieržūt, kai baba par sovu tāvu soka: „Tāvs muocieja vysu, nabeja taida dorba, kū jis navarieja padareit”, navar napuorjimt lapnums i ari reizē skumis, ka maņ nasaguoja jū pīdzeivuot.

Munai saimei pateik vaicuot dzymtys saknis, taiseit dzymtys kūkus, ir saguojs ari taids vīns leluoks dzymtys saīts. Ari tys vyss maņ līk mīlēt Latveju, sajust vēļ leluoku pīdereibu jai. Munā dzymtā ir vysaidi stuosti, ir izdzeivuots cīši daudzi Latvejis viesturis nūtykumu, ari tī suopeigī.

Latvejis viesture nav vīnkuorša, par vīnu nūtykumu cylvākim ir vysaidi vīdūkli. Ari maņ ir vysaidi taidi pīmāri. Taidā gadīnī ir juoapdūmoj obeji vīdūkli i juovaicoj objektivitate, kū es ari raugu dareit. Nagolvoju, ka maņ saīt, nu es raugu. Varbyut maņ ir puoruok augsti ideali i nagribeišona nu jim atsakuopt. Maņ ir gryuši pīcīst nataisneibu i gribīs īsastuot ciļvieceibys pusī. Varbyut maņ tys nasaīt. Es nazynu, kai izaver nu molys.

Latvejis vierteiba ir juos cylvāki. Maņ cīši patyka „Viss Notiek” video. (http://www.youtube.com/watch?v=bIUTe7cagIQ) Maņ cīši patyka tei labesteiba, kas beja radzama cylvāku acīs. I maņ nazkai tai pasaruodieja, ka vysleluokuo jei beja taišni vacuokūs cylvāku acīs.

Tycu, ka ir cylvāki, kas skaita, ka vaci ļauds ir duraki, kas nikuo nasaprūt nu dzeivis. Es tai nadūmoju. Varbyut par tū, ka izaugu ar vacim ļaudim. Varbyut mani skaita par glupu, sprostū Lauru, kura nazkū bredzej par vacim ļaudim i jūs gudreibu. A mani tys nazkai nauztrauc. Nagrybu byut storp ļaudim, kas dzeivē atsajādz, ka babai tūmār beja taisneiba.

Laura Melne

Skaiti ari Laurys dīnrokstu http://lmelne.wordpress.com/

 VISSnotiek Latvejai

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Jun
19
Tre
13:00 Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Jun 19 @ 13:00 – 15:00
Marts Dreļs – Koncertprograma “Cikliskās pārdomas”. Marts muzykali īsatekmiejs nu tautys, džeza i akademiskuos muzykys. Koncertā izskanēs div Marta Dreļa originalkompozicejis: “Aiz stūra” i “Kādā veidā?”. Marta muzykalī celi nuokūtnē vess iz Kopenhagenu, kur jis[...]
Jun
20
Cat
15:00 Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 20 @ 15:00 – 16:30
20. junī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota etnografejis izstuode nu muzeja kruojuma “Atpakaļ mājās”. Izstuodē eksponāti autentiski prīškmati, kas tyka lītuoti 20. g. s. pyrmajā pusē – dorbareiki, sadzeivis prīškmati. Etnografejis[...]