Stāmerīnis vyllaine ir iz vysa kruošņuokuo Latvejis teritorejā atrostuo vyllaine, i tai leidzeigys nav zynomys nikur cytur pasaulī. Tymā īausti gondreiž vysi īspiejamī guņskrystu rokstu varianti.

Eisti nav zynomi apstuokli, kaidūs vyllaine ir tykuse atrosta, bet iz vysa dreižuok, ka tū 1898. goda vosorā kūpā ar cytom senlītom Modūnis apriņča Stāmerīnis Annys muižys latgaļu kopulaukā izracs vītejais uorsts Ernests Putneņš. Atrostuos senlītys tykušs nūdūtys Reigys Latvīšu bīdreibai, piec tam – muzejam.

Vyllaine teik dateita ar vāluo dzeļža laikmata agrīnū pūsmu (10.–11. gs.). Tuos izmāri ir 112 x 76 cm i pamata laukumu sadz guņskrystu ornamenti, kurus veidoj naleli audumā īausti bronzys gradzynteņi. Guņskrysta motivs ir atrūnams ari iz cytom vāluo dzeļža laikmata tekstilejom, tūmār tik daudz variaceju nav nivīnam cytam atrodumam. Pietnīki leidz pat šai dīnai nav spiejušs vīnuotīs, cik tod eisti guņskrystu i tūs variaceju ir īausts; teik lāsts, ka vyllainē ir ap 40 guņskrystu.

Ar sovu kruošņumu vyllaine ir pīsaistejuse daudzu omotnīku uzmaneibu, kuri ir veiduojušs tuos atdarynuojumus. 1929. godā tyka izveiduots pyrmais vyllainis atdarynuojums, kurs piec tam globuojuos Vaļsts viesturiskajā muzejā. Ūtruo pasauļa kara laikā tys pīsaisteja nacistiskuo režima uzmaneibu i kūpā ar cytom senlītom tyka aizvasts iz Vuoceju i pazuda. Vāluok ir tykušs izgatavuoti vairuoki vyllainis atdarynuojumi. Vīns nu atdarynuojumim rūtoj Latvejis puorstuovnīceibys ākys interjeru Apvīnuotūs Naceju Organizacejā Ņujorkā. Latvejis Nacionalais viesturis muzejs Stāmerīnis vyllaini ir īkļuovs storp 100 Latvejis viesturis relikvejom.

Karteņa: “100 Latvijas vēstures relikvijas”, Reiga, 2012.
Rokstu sagataveja: A. Plūme