Jūsta – kruošņuokuo latgaļu veirīša tārpa sastuovdaļa vālajā dzeļža laikmatā

Jūsta – kruošņuokuo latgaļu veirīša tārpa sastuovdaļa vālajā dzeļža laikmatā

Aizviņ bīžuok myusdīnuos sūpluok etnografiskajim tautu tārpim Latvejis viesturis i kulturys interesenti izavielej iztaiseit sev ari tai saucamūs arheologiskūs tārpus. Deļtam itamā rokstā tyka nūlamts apsavērt naatjamamu i kruošņu ituo tārpa sastuovdaļu – jūstu, konkretuok – kaidys jūstys tyka izmontuotys, kai tuos tyka volkuotys, kaidu nūzeimi tom deve Austrumlatvejis īdzeivuotuoji pyrms vairuok nakai 800 godu. Ar Austrumlatveju itamā gadīnī teik saprostys latgaļu apdzeivuotuos zemis vālajā dzeļža laikmatā (9.–12. godsymtā), kas aizjēme na tikai tagadejū Latgolys teritoreju, bet ari daļu Vidzemis.

10 gs veirisa tarps

10. godu symta veirīša tārpa rekonstukceja (Zariņa A. Apģērbs Latvijā 7.-17. gs. – Rīga, 1999. – 3. krās. att.)

Jūsta – naatjamama i kruošņa latgaļu veirīša tārpa sastuovdaļa

Jūsta vālajā dzeļža laikmatā beja naatjamama latgaļu veirīša tārpa sastuovdaļa. Jūsta na viņ saturēja breivū, napīguļūšū apgierbu, taidā veidā paleidzūt saglobuot syltumu, bet ari tyka izmontuota vysdažaiduokūs leidza jimšonai vajadzeigūs prīkšmatu pīkuoršonai. Vālajā dzeļža laikmatā apgierbam vēļ nabeja kabatu, deļtam pi jūstys tyka kuorti moki, naži, guņs īgiušonys reiki, pi tam jūsta kolpuoja ari smoguoku prīkšmatu nosuošonai. Vajadzeibys gadīnī pi tuos pīkuore kaujis nazi, cieri ci tam laikam ratu i prestižu īrūci – zūbynu.

Jūstys nūzeimi veirīša apgierba sastuovdaļu vydā aplīcynoj ari tuos kruošņums. Latgaļu veirīši vālajā dzeļža laikmatā nosuojuši gon auduma, gon uodys jūstys. Eipaši šmukys ir bejušs pādejuos, partū ka tuos naratai bez metala sprādzis rūtuoja ari dažaida veida metala apkolumi. Taidā veidā metalu spūžums, kai ari jūstys pruovuokī izmāri, saleidzynojūt ar cytom volkuotajom metala rūtom – saktom, aprūcem, gradzynim i tml. – izcēle jūstu cytu tārpa sastuovdaļu vydā. Turkluot teik uzskateits, ka kruošni apkoltai jūstai vālajā dzeļža laikmatā beja na tikai praktiska i dekorativa nūzeime, bet tei varēja nūruodeit ari iz volkuotuoja prestižu dzeivis laikā.

Kai mes zinim, kaidys jūstys tyka volkuotys pyrms vairuok nakai 800 godu?

Zynuotnīki, pietūt viesturi, leluokūtīs izmontoj raksteitūs i ikonografiskūs (attālus, skulpturys i tt.) viesturis olūtus. Dīvamžāļ zinis par viesturis procesim Latvejis teritorejā itamā viesturis olūtu grupā atrūnamys tikai par pādejim 800 godim. Deļtam lītiskī olūti (senvītys i senlītys) ir vīneiguos līceibys par Latvejis viesturi par vairuok nakai 11,5 tyukstūšom godu aba laiku nu pyrmūs cylvāku īīšonys Latvejis teritorejā ap 10 500 g. pr. Kr. leidz krustnešu ībrukumam 12. godu symta beiguos. Itamā laika pūsmā ītylpst ari rokstā aplyukuotuo tema. Leidz ar tū vīneiguos līceibys, kas mums pīeimamys par latgaļu volkuotajom jūstom vālajā dzeļža laikmatā, ir zam zemis sasaglobuojšs tūs atseviški fragmenti. Latvejis zeme nav lobvieleiga organiskūs vīlu (tekstileju, uodu i tt.) saglobuošonai, deļtam arheologiskajūs izrokumūs cīši reši teik atrostys auduma jūstys, ari nu uodys jūstom vysbīžuok atrūn vīneigi metala sprādzis i atsevišķus apkolumus.

002

 Arheologiskajūs izrokumūs atrostys jūstys fragmenti (Rozentāle I. Jostas gala apkalumi – visgrūtāk identificējamās vēlā dzelzs laikmeta vīrieša jostas sastāvdaļas Austrumlatvijā // Vēsture: avoti un cilvēki. – Daugavpils, 2013. – 316. lpp.)

Tai kai jūstys pamatne bīži viņ ir iziruse, tod, lai nūteiktu jūstys suokūtnejū izskotu, cīši byutyskys ir zinis par kotra jūstys fragmenta atrasšonys apstuoklim – vītu attīceibom pret cytim jūstys, kai ari tārpa pīdarumim. Senejuos dzeivis vītuos arheologi golvonūkuort atrūn atsevišķus nūzaudātus apkolumus ci sprādzis, leidz ar tū jūstys izskots piec itaidim atsevišķim atrodumim nav rekonstruejams. Lītdereiguoki ir arheologiskajūs izrokumūs dabuotī jūstu atrodumi apbedejumūs. Bolstūtīs iz itim atrodumim, var nūteikt na viņ jūstys suokūtnejū izskotu, bet raksturuot ari tuos volkuošonys tradicejis saisteibā ar cytom tārpa sastuovdaļom.

Tai kai arheologiskajūs izrokumūs da šam lelā skaitā ir atrosti taišni uodys jūstu pīdarumi – metala apkolumi, sprādzis, pīkari –, tod roksta turpynuojumā tiks snīgts latgaļu veirīšu volkuotūs uodys jūstu raksturuojums.

Kai izavēre latgaļu veirīša uodys jūsta 9.–12. godu symtā?

Latgaļu veirīšu volkuotuos uodys jūstys vālajā dzeļža laikmatā beja cīši daudzveideigys. Vīnkuoršuokys jūstys sastuovēja nu pamatnis i sprādzis, bet kruošņuokuos papyldynuoja daudzveideigi apkolumi, kai ari pīkari. Juouzsver, ka, lai gon vālajā dzeļža laikmatā mūde napastuovēja myusdīnu straujajā maineiguma izpratnē, ari tymā laikā tei nastuovēja iz vītys. 400 godu laikā mainejuos cylvāku izpratne par skaistumu, i ituos izmainis spylgtai atsaspūguļoj apgierbā.

Par saleidzynūši vīnkuoršom jūstom ar metala jūstys sprādzi i naapkoltu pamatni arheologiskajūs izrokumūs līcynoj vīneigi daudzveideigu formu sprādzis. Pīmāram, vāluo dzeļža laikmata suokumā izplateitys beja nu videjuo dzeļža laikmata puormontuotuos sprādžu formys. 9. godu symtā popularys beja četrstyura sprādzis ar īlīktim suonim, kurys puorsvorā tyka koltys nu dzeļža. Tyka lītuotys ari U veida jūstys sprādžu agrīnuos formys. Nu 10. godu symta, leidzeigi cytom senlītu formom, ari jūstys sprādzis palyka dažaiduokys i tūs izgataveišonā leluokūtīs tyka izmontuota bronza. Storp naapkoltu jūstu sprādzem dominēja bronzys U veida sprādzis.

11. godu symtā suoce īsavīst jaunys sprādžu formys, kurys suoce izkonkurēt īprīkš lītuotuos sprādzis. Juoatguodynoj, ka jūstys sprādzem vālajā dzeļža laikmatā beja gon praktiska – jūstys saturiešonys –, gon ari rūtojūša funkceja, kas eipaši spylgtai pasaruoda 11.–12. godu symta jūstys sprādzēs, kuru forma i ormanetaceja palyka aizviņ sarežgeituoka i kruošņuoka. Seviški šmukys i daudzveideigys beja 11. godu symtā īvīstuos lirys veida sprādzis, kurys turpynuoja lītuot ari 12. godu symtā.

Kruošņuokys par īprīkšejū Austrumlatvejā vālajā dzeļža laikmatā izmontuotū veidu bejušys jūstys ar metala jūstys sprādzi i jūstys vydsdalis apkolumim, tai sauktuos apkoltuos jūstys. Eipaši izplateitys apkoltuos jūstys palyka 10.–11. godu symtā, kod kopu inventars kūpumā palyka skaita ziņā leluoks i daudzveideiguoks. Popularys itamā laikā latgaļu apdzeivuotajā teritorejā beja jūstys ar koltim bronzys taisnstyurveida i trapecveida apkolumim, kuri bleivai nūkluoja jūstys pamatni. Turkluot ituos jūstys mēdze papyldynuot ar kruošņu spirāļu pīkaru.

003

Arheologiskūs izrokumu laikā Kristapeņu kopulaukā atrostu 10.–10./11. godu symta jūstu fragmenti (Kuniga I. Kristapiņu kapulauks. – Rīga, 2000. –176. lpp.; ar raksta autoris labuojumim.)

Uzalobojūt materialajam stuovūklim i pīaugūt tierdznīceibys nūzeimei, 11. godu symtā palyka dažaiduokys ari jūstys apkolumu formys. Pasaruodeja Rītumlatvejai rakstureigī zuodžveida apkolumi, tyka importātys nu slāvu apdzeivuotajom teritorejom jūstys ar bronzys lītim jūstys vydsdalis apkolumim. 11. godu symtā vīnlaiceigi ar lirys veida jūstys sprādzem suocēs koltu kvadrātveida, kai ari dūbu opolu i rozetveida apkolumu lītuošona. Itūs apkolumus ar bronzys knīdeitem pīstyprynuoja pi šauruokys C veidā puorlūceitys uodys apmalis, kū bīži papyldynuoja iztureibai ar tuosi. Juoatzeimej, ka 11. godu symtā īsavīsušs apkolumu tipi beja sastūpami ari 12. godu symtā, kod 10.–11. godu symtā popularī koltī obpusejī taisnstyurveida i trapecveida apkolumi izzuda. Kūpumā vālajā dzeļža laikmatā nūvāruojoma ir tendence nu masivuokim bronzys plākšņveida apkolumim puorīt iz nalelim, bet sarežgeituoku formu tehniskūs rysynuojumu apkolumim.

Vālajā dzeļža laikmatā bez jūstys vydsdalis apkolumim jūstys rūtuošonai lītuoja ari bronzys sprādzis gola apkolumus, kas nūdrūšynuoja sprādzis drūšuoku fiksiešonu pi jūstys. Sprādzei pretejā jūstys golā varēja byut garans jūstys gola apkolums, kuram nabeja praktiskys, bet tikai dekorativa nūzeime. Jūstys vairuoku pūsmu savīnuošonai, kai ari leidza jamamūs prīkšmatu pīkarynuošonai kolpuja sadaleituoji rinči, kuri pi jūstys pamatnis tyka styprynuoti ar specialim apkolumim. Taidā veidā juoatzeist, ka vāluo dzeļža laikmata latgaļu apkoltuos jūstys beja na viņ kruošni, bet ari sarežgeiti, nu daudzim komponentim veiduoti prīkšmati, kurus pi sova apgierba varēja izmontuot augstuokūs socialūs sluoņu latgaļu veirīši.

004

Arheologiskūs izrokumu laikā Kristapeņu kopulaukā atrostys 11.–11./12. godu symta jūstu fragmenti (Kuniga I. Kristapiņu kapulauks. – Rīga, 2000. –179. lpp.)

Kai jūstys tyka volkuotys?

Par jūstys volkuošonys tradicejom arheologi sprīž piec tūs fragmentu izvītuojuma apbedejumūs. Jūstys pīdarumi vāluo dzeļža laikmata veirīšu apbedejumūs puorsvorā koncentrējās kopa centralajā daļā, nūruodūt iz izplateituokū jūstys volkuošonys tradiceju – ap vydukli ci viers gūrnim, kas ir sasaglobuojuse leidz pat myusu dīnom. Rešuok izrokumūs konstatātys ir tai saucamuos jūstu garniturys – sovstarpeji savīnuotu syksnu sistema, kas nūsadz kermeņa augšdaļu. Vysspylgtuokuo itaida veida jūstu garnitura ir sasaglobuojuse sieļu apdzeivuotajā teritorejā pieteituo Lejisdopeļu (Lejasdopeļu) kopulaukā. Atsevišķūs gadīņūs apbedejumūs jūstys atlīkys konstatātys salūceitā veidā, nūvītuotys pi golvys ci kuojom kūpā ar zūbynu ci kaujis nazi. Itaidi atrodumi var snēgt informaceju par jūstys izskotu, bet nav lītdereigi jūstys volkuošonys tradiceju nūteikšonai.

Bez mynātajim ir nūvāruots vēļ vīns jūstys nūvītuojuma veids apbedejumūs – jūsta ir puorlykta puor apbedeituo lobū placu i īsleipai puori kryutim. Itaids nūvītuojums ir kolpuojs jaunys jūstys volkuošonys tradicejis – placa syksnys/portupejis – īvīšonai vāluo dzeļža laikmata latgaļu veirīšu tārpu rekonstrukcejuos. Tūmār īteicams folklorys kūpu, viesturis rekonstrukcejis grupu dalinīkim i cytim Latvejis senejuokuos viesturis i kulturys interesentim, veidojūt sev vāluo dzeļža laikmata tārpu rekonstrukcejis, naizmontuot placu syksnys, partū ka pagaidom puor placu nūvītuotys syksnys ratī atrodumi nasnādz drūšys līceibys par itaida jūstys volkuošonys veida pastuoviešonu Latvejis teritorejā vālajā dzeļža laikmatā. Dreižuok tī līcynoj par sovdabeigu apbedeišonys ritualu, kura laikā ap vydu volkuotuo jūsta tyka nūvītuota puori murušuo placam.

005

 11. godsymta latgaļu veirīša apkoltys jūstys rekonstrukceja

Jūsta – vairuok nakai praktiska i kruošņa tārpa sastuovdaļa

Daudzuos pasauļa kulturuos jūsta ir bejuse kas vairuok par vīnkuoršu apgierba elementu. Par Austrumlatvejis vāluo dzeļža laikmata jūstu izskotu i atsevišķūs gadīņūs ari par volkuošonys tradicejom var sajimt informaceju, pietejūt lītiskūs materialus. Bet, lai uzzynuotu jūstys simboliskū nūzeimi, ar lītiskajim olūtim dīvamžāļ napīteik. Itūs vaicuojumu pietnīceibā arheologiskais materials teik skateits kompleksā ar etnografiskū materialu i folklorys datim, eipašu uzmaneibu veļtejūt latvīšu tautys dzīsmem, partū ka ritmiski organizātuo volūda vairuok pasorguojuse itū žanru nu puormaiņom.

Latvīšu tautys dzīsmēs jūsta teik samārā bīži daudzynuota. Dzīsmēs ir nūruodis, ka jūsta bejuse naatjemama tārpa sastuovdaļa, bez tuos apgierbs nav uzskateits par piļneigu. Taipat kai daudzuos cytuos pasauļa senejuos zemēs, tei ir bejuse korekta apgierba zeime. Turkluot daudzuos tautys dzīsmēs jūstai teik pīdāvātys magiskys spiejis. Teik uzskateits, ka jūstai ir spiejis aizsorguot tuos volkuotuoju. Tei teik saisteita ar augleibys veicynuošonys ritualim. Dreižuok vysa, jūstai ir bejuse nūzeime ari dažaidūs gūdu ritualūs. Turkluot piec jūstys varēja sprīst par cylvāka materialū stuovūkli i, īspiejams, ari stuovūkli sabīdreibā.

Juoatzeimej, ka jūstu apkolumu ornamentacejā izmontuotuos zeimis sasasauc ar tautys dzīsmēs konstatātajim uzskotim. Vītejūs meistaru darynuotajūs jūstys apkolumūs sastūpamī ornamenta elementi ir saistomi ar solārū i agrarū simboliku, kas Latvejis teritorejā īgiust vodūšu lūmu kūpš neolīta. Ituos tematikys dominante i nūtureiba godsymtu laikā izskaidrojama ar baltim rakstureigū zemkūpju dzeivis veidu. Simbolu pietnīki dūmoj, ka ituos zeimis beja saisteitys ar augleibys veicynuošonu i aizsardzeibys nūdrūšynuošonu jūstys volkuotuojam, leidzeigi kai tys mināts tautys dzīsmēs.

 

Roksta autore: Inna Rozentāle

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
19
Tre
13:00 Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Jun 19 @ 13:00 – 15:00
Marts Dreļs – Koncertprograma “Cikliskās pārdomas”. Marts muzykali īsatekmiejs nu tautys, džeza i akademiskuos muzykys. Koncertā izskanēs div Marta Dreļa originalkompozicejis: “Aiz stūra” i “Kādā veidā?”. Marta muzykalī celi nuokūtnē vess iz Kopenhagenu, kur jis[...]
Jun
20
Cat
15:00 Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 20 @ 15:00 – 16:30
20. junī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota etnografejis izstuode nu muzeja kruojuma “Atpakaļ mājās”. Izstuodē eksponāti autentiski prīškmati, kas tyka lītuoti 20. g. s. pyrmajā pusē – dorbareiki, sadzeivis prīškmati. Etnografejis[...]