Centru veiduošonuos Latgolys regionā 13.–14. gs.

Centru veiduošonuos Latgolys regionā 13.–14. gs.

Rūmys pāvesta Urbāna IV 1264. goda 20. augusta bulla apstyprynoj, ka Polockys vaļdnīks Konstantins sev pīderūšuos latgaļu zemis nūdūd Vuocu ordiņa Livonejis atzora eipašumā. Leidz ar tū leluokuo daļa myusdīnu Latgolys teritorejis juridiski tyka Livonejis atzora rūkuos.

13. i 14. gs. Latvejis teritorejā obu zemiskungu – arhiveiskupa i ordiņa – teritorejuos uzcaltys 103 piļs, nu kurom Vuocu ordiņa Livonejis atzora Latgolys teritorejā caltys treis – Muokūņkolna[1], Rēzeknis[2] i Dinaburgys[3] piļs. Piļu ceļšonys laiks ir nūsokoms relativi, partū ka tryukst precizu ziņu, i kūpumā piļs caltys ap pāvesta bullys izdūšonys laiku. Ir skaidrs, ka bez itom pilim eksistiejuse ari apdzeivuoteiba vītejūs īdzeivuotuoju piļskolnūs i, īspiejams, bejuši ari cyti nūcītynuojumi.Viesturnīks i arheologs Ēvalds Mugurēvičs atzeimiejs, ka 16. gs. revizejuos mynāti ari cyti, vēļ nanūskaidruotu i vēļ da šam naatkluotu nūcītynuojumu vītvuordi. Itūs zynomūs nūcītynuojumu nīceigais skaits līk uzdūt vairuokus vaicuojumus: kaidys funkcejis izpylda ituos centraluos vītys i deļkam tuos tī izvītuotys, i kū Latgolys regionā nūzeimej centrs i voi tū var pīleidzynuot centru izpratnei cytūs nūvodūs?

1

 

Ordiņa piļu izvītuojums Latgolys reģionā 13.–14. gs. (roksta autora veiduota karte)

Vītu geografeja i funkcionalitate

Muokūņkolna piļs veiduota vīnā nu augstuokajim Latgolys augstīnis paugurim, turkluot piļs vīta atsarūn aptuveni 2 km attuolumā nu Rāznys azara. Taipat piļs calta natuoli nu ceļa, kas savīnuoja Rēzekni ar Daugovys tierdznīceibys ceļu. Sovukuort ir pījāmums, ka piļs calta vītejūs īdzeivuotuoju piļskolnā. Piļs nūvītuojums ruoda, ka tai izteikta beja militara funkceja. Piļs pastuoviešonys beigu pūsms nav drūši zynoms, bet vēļ 15. godu symtā tei kolpuojuse kai karaspāka puļciešonuos vīta. Interesanti, kai piļs iz apkuortni nav atstuojuse jiutamu socialū ītekmi, partū ka tuos tyvumā nav zynoma nivīna vyduslaiku kopsāta. Pi tam 13. i 14. gs. tei ir vīntuļš bastions ordiņa zemēs Latgolā iz dīnvidim nu Rāznys azara. Muokūņkolna piļs 13.–14. gs. beja saisteita tikai ar Rēzeknis pili, nu kurys atsaroda napylnu 40 km attuolumā. Pošlaik strukturātuokus secynuojumus ir gryuts izdareit, partū ka piļsdrupuos nav veikta arheologiskuo izpiete.

Rēzeknis piļs makets pi Rēzeknis piļsdrupom (roksta autora personeigais arhivs)

Iz zīmelim nu Muokūņkolna piļs atsaroda vītejūs īdzeivuotuoju piļskolnā caltuo Rēzeknis myura piļs. Teic calta tierdznīceibys ceļa tīšā tyvumā i nūdrūšynuoja leluoku ci mozuoku sakaru intensitati ar Latvejis teritorejis dīnvidu, rītumu i zīmeļu daļu. Pi tam piļs izvītuota pi Rēzeknis upis, kas savīnuoja Lubānys azaru ar Rāznys azaru i vyduslaikūs, juodūmoj, beja izbraucama ar iudiņa transporta leidzeklim. Leidz Dinaburgys pilei nu Rēzeknis piļs beja juomāroj napylni 90 km. Aiz Dinaburgys Rēzeknis pilei tyvuokais ordiņa nūcītynuojums beja tikai Sieļpiļs (Sēlpils). Tys vysnūtaļ skaidri pasaruoda 13.–14. gs. Rēzeknis piļs funkcejis, kas beja militara i administrativa rakstura. Militari piļs vairuokkuort pīdzeivuoja lītuvīšu i pleskovīšu uzbrukumus, i ir skaidrs, ka tei kolpuoja kai vīns nu vystuoļuok izvierzeitajim ordiņa nūcītynuojumim Livonejis austrumūs. Taipat ordiņam beja svareigi suokt itūs zemu administrativi militarū kontroli, kurys aizdavums beja likvidēt pleskovīšu pretenzejis iz nūdevu īvuokšonu itamā teritorejā piec mynātuos pāvesta bullys apstyprynuojuma. Nasaverūt iz funkcionalū atbiļdeibu i satiksmis ceļu tyvumu, ari Rēzeknis piļs attuoluma deļ beja lelā mārā izolāta nu cytom ordiņa teritorejom.

Leidzeigs stuosts ir pi Daugovys tierdznīceibys ceļa caltuo Dinaburgys piļs. Tei calta Daugovys lobajā krostā, stuovā, šaurā paugurā[5]. Atšķireibā nu īprīkš mynātajim nūcītynuojumim itei piļs calta tīšā tyvumā pi Daugovys iudiņa ceļa. Administrativi piļs funkcionēja gon kai kontrolis mehanisms pakļautajom zemem, gon Daugovys iudiņa ceļam. Militari piļs veiduoja nūcītynuojumu pret pleskavīšim i lītuvīšim.

<

 Dinaburgys piļs plāns (Olūts: Neumann, W. Die Ordensburgen im sog. polnischen Livland. In: Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands, Bd. 14. Riga, 1890.)

Ka suokūtneji, apsaverūt kartografiskū materiālu, var ruodeitīs, ka piļs izvītuotys nalogiski, tod, apsaverūt kotru nūcītynuojumu atsevišķā kūpumā, var redzēt, ka piļs izvītuotys geografiski izdeveiguos (izejūt nu reģiona perspektivys) i napīcīšamuos vītuos. Piļs itamā cīši moz urbanizātajā vidē beja atbolsta punkti gon vīna ūtrai, gon kolpuoja kai funkcionali regiona centri.

Vītu centralitate i ītekmejušī apstuokli

Byutisks, bet naskaidrs vaicuojums ir par centrim i perifereju Latgolys regionā. Deļkam Latgolys regionā vyduslaikūs naizaveiduoja izteiktys centralys vītys? Kas tū ītekmēja?

12. gs. beiguos i 13. gs. suokumā Latgolys regionā pastuovēja aptuveni 20 vītejū īdzeivuotuoju piļskolni, kas veiduoja leluoku ci mozuoku teritorejis strukturizaceju topografiski. Latgolys regionā pastuovēja taidys vītejūs īdzeivuotuoju strukturys kai Bērzene, Purnava, Gerdene, Asote, Jersika i cytys. Turkluot piec zemu sadaleišonys storp arhiveiskupu i ordini ituos strukturys īsakļuove vīna ci ūtra zemiskunga (landesherren) puorvaļdeitajuos teritorejuos. Par tū, voi itū vītu storpā pastuovēja ari zynoma hierarheja, tīšu pīruodejumu nav. Var pīļaut, ka Jersikys vaļdnīka Vysvaļža politiskuo vara snīdzēs tuoļuok par rūbežom, kurys ītvēre tīši puorvaļdeitū piļskolnu. Viesturnīks Vilnis Pāvulāns apgolvoj, ka itaids piļskolnu daudzums līcynoj ari par izveiduotu ceļu teikla sistemu, pījamūt, ka itūs vītu storpā pastuovēja ekonomiskuos saitis. Vystycamuok, tys ir nanūlīdzami, partū ka ari treis apsavārtī 13.–14. gs. izveiduotī nūcītynuojumi atsaroda pi sauszemis ci iudiņa ceļu pūsmim, pi tam beja izvītuoti vītejūs īdzeivuotuoju agruok apdzeivuotajūs piļskolnūs (par Muokūņkolnu drūšu ziņu nav).

6

 Muokūņkolna piļsdrupu fragments (Olūts laiki.lv/Rezeknes )

Jamūt vārā īprīkš mynātūs vītu geografiskū nūvītuojumu i funkcionalitati, var redzēt, ka ituos vītys suokūtnēji kolpuojušys kai realpolitiski nūcītynuojumi ar pavysam konkretom, golvonūkuort militara rakstura, funkcejom vyspuorejā ordiņa zemu puorvaļdē, kas suokūtneji beja vārstys iz zemu aizsorguošonu i teritorejis īrūbežuošonu. Bet ituos vītys nasaveiduoja kai administrativi i ekonomiski centri, partū ka pi tuom nasaveiduoja vārā jamama apdzeivuoteiba. Īspiejams, tys izskaidrojams ar tū, ka tikai 14. gs. suokumā beidzēs aktivais kristianizacejis periods i Livonejā īsastuoja zynoma politiskuo stabilitate. Interesanti, ka apsaveramajā teritorejā raizē ar kristeiguos ticeibys ītekmi sasaglobuoja poguoniskuos bēru paražys i pi nūcītynuojumu natyka izveiduotys vyduslaiku kopsātys, kas ruoda, ka nūcītynuojumi iz perifereju ir atstuojuši nīceigu ītekmi. Ari vāluok, 15. i 16. gs., ituos vītys naizaveiduoja par izteiktim centrim. Deļkam atteisteibys laikā mynātī nūcītynuojumi nakliva par Livonejis mārūga centrim? Ite byutiski ir jimt vārā Latgolys regiona vyspuorejū nūvītuojumu i ordiņa zemu nūvītuojumu tamā. Latolys regiona ordiņa daļā nabeja īspiejams taisnā ceļā tikt uz cytom ordiņa teritorejom purvainuos apleicīnis deļ. Pūri stīpēs nu Līpnys, kas atsaroda arhiveiskupa teritorejā, ītvēre Lubuona azaru i tuo apleicīni, kas atsaroda iz obeju zemiskungu rūbežys, i stīpēs tuoļuok leidz pat Kalupis azaram ordiņa teritorejā. Pūri kolpuoja kai ordiņa i arhiveiskupa zemu dabiskuo rūbeža, bet reizē kai byutiskys traucieklis teritorejis ekonomiskajai strukturizacejai. Leidz ar tū var izsaceit pījāmumu, ka nikur cytur Livonejā geografiskī apstuokli tik negativi naītekmēja administrativuos sistemys veiduošonūs kai Latgolā. Pi tam administrativuos sistemys veiduošonuos beja tīši atkareiga nu ekonomiskuos sistemys i tuos potenciala. Ka 15. i 16. godsymtā pi itom vītom veiduojuos zynoma apdzeivuoteiba, uzsuocūt nūteiktys apdzeivuotuos vītys veiduošonūs i īgiustūt taidys ci cytaiduokys centraluos vītys funkcejis, tod 13. i 14. gs. par itim nūcītynuojumim kai regionali centrālajom vītom navar runuot.

Latgolys regiona ordiņa daļā 13. i 14. gs. izaveiduoja treis nūcītynuotys vītys iz vysu puorvoldomū teritoreju. Vītys naizaveiduoja najaušuos vītuos i nabeja izvītuotys nalogiski. Tū izvītuojums līcynoj, ka tuos tyka veiduotys fokusātys militarys funkcejis izpiļdei, kai ari lai simboliski īzeimātu teritorealū pīdereibys vaicuojumu. Tūmār tūs nīceigais skaits i ītekme iz perifereju nūruoda, ka tuos natyka veiduotys kai teritorejis administrativuos puorvaļdis centri. Itaida funkceja mynātajom i jaunizveiduotajom vītom pasaruodeja tikai 15. i 16. gs., lai gon tuos realizaceju traucēja vyspuorejais Latgolys nūvītuojuma aspekts pret puorejū Livonejis teritoreju. Īspiejams, ka itī nūcītynuojumi Latgolys regionā beja leluoki centri sovā izpausmē nakai atseviškys vītys Vidzemis regionā, kas beja strukturātys bleivuok, bet itys ir atseviški pietejams vaicuojums. Kūpumā var saceit, ka Latgolys regionam Livonejis izveidis suokumpūsmā beja izteikta „vystuoļuok iz austrumim izveiduotuo bastiona” lūma i tys ītekmēja regiona uztveri i lūmu tuoļuok Livonejis atteisteibā.

  1. Wolbenborch, calta 13. gs. 50. godūs
  2. Rositen, calta 13. gs. ūtrajā pusē – 14. gs. suokumā
  3. Duneburch, calta 13. gs. 70. godūs
  4. absolutais augstums ap 247 m v.j.l., bet relativais augstums – 60 m.
  5. absolutais augstums aptuveni 125 m v.j.l., bet relativais augstums ap 37 m, verūtīs nu Daugovys leimeņa

 

Roksta autors: Mag. hist. Edgars Plētiens

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Apr
15
Pyr
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 15 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Apr
16
Ūtr
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Apr 16 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]