Pīnuokums

Moza sirsneņa dus bārza zorā,
Kur viejs i čīkuri sovu dzīsmeni skaņdej,
Tī augšā sauleite tik meili sylda,
Lai kotrs sovu pīnuokumu pylda.
Pi dabasim zvaigzneite myrgoj
i mieness lutynoj myusus,
Tik spūža tei padebess ruodīs,
Lai jī myužeigū pīnuokumu pylda.
Dzierdu, kai strauteņš burbuļoj i kruoc,
tī apšu lopa leigojās pi zora.
Es tiemeju ar zylom ačtelem,
Kai doba sovu pīnuokumu pylda.
Tymā mozā meža molā
mozs ezeits syunos vuortās,
tam adatenis dursteigys,
bet voi tys pīnuokums byus maigs?
Jau padebeši malni taisuos,
I leits suoc gauži leit.
Tī tuolumā aiz plotuo lauka
mameņa sovu pīnuokumu pylda.
Moza dviesele pa jiuru brīn
ar zaltu i sudobru rūkuos,
i pamozom es pīnuokumu nesšu,
lai, pyldūt tū, sirds lobom dūmom sylduos.

Karteņa: Intys Valainis zeimiejums