Pyuraluodis Latgolā – skreinis

Pyuraluodis Latgolā – skreinis

Latvejis Etnografiskuo breivdobys muzeja (BDM) pīmāri

Raksteits man peùra vóks,
Raksteits peùra dibiņeņš;
Tik vín beja naraksteitys
Peùrâ bolltys vyllnòņeitys.
(Daugovpiļs apr., Leivuona pag. 7810-0)

Kuozys vysom pasauļa tautom ir bejušs i jūprūjom ir vīns nu nūzeimeiguokajim i kruošņuokajim gūdim cylvāka myužā. 19. godu symtā, meitai izejūt pi veira, tāvam ar muoti beja juosaryupej leidza dūdamuos mantiskuos vierteibys, bet meitys aizdavums leidz ar cytu sīvu paleidzeibu beja salūceit pyuru. Tys nūzeimoj, ka leidz preceibom pyuraluode beja juopīpylda ar dažaidim rūkdorbim (cymdim, zečem, vylnainem), kuri nūderēja kai duovonys kuozu gostim i suocūt lauleibys dzeivi.
Jaunuo veira sātā, dolūt pyura tekstilejis, pyuraluode atsaroda uzmaneibys centrā, deļtam tū ceņtēs padariet kūšu i kruošņu taipat kai pyura vylnainis, cymdus i cytys tekstilejis. 20. gs. suokumā pīraksteituos teiciejis līceibys aplīcynoj, ka par šmukuokajom tyka skaiteitys krosotuos pyura luodis – “Balts koks nekas neesot, pervēts gan smukāks.” Dzeivojūt veira saimē, pyuraluode atguodynuoja jaunajai sīvai par tāva sātu i kuodreizejū meitys dzeivi.
Leidz 17. gs. skreine bejuse praktiski vīneiguo mēbele dažaidu sluoņu cylvākim vysā Eiropā, bet zemnīku kulturuos skreinis (pyuram, naudai, dokumentim, škoļnīku montom i tamleidzeigi) tyka izmontuotys leidz 20. gs. suokumam. Latvejis teritorejā zemnīku meitys pyuraluodis vysagruok suoce izmontuot Kūrzemē i Zemgalē. Senejuokuo pi zemnīkim apzynuotuo pyuraluode ir nu Līpuojis apriņķa Neicys pogosta, tei datejama ar 1670. godu (1. att.).

1_att_bdm_402

1.att. Senuokuo zynamuo pi zemnīkim konstatātuo pyura luode (Atsarūn BDM)

18. godsymta Kūrzemē, Zemgalē i ari Vidzemē golvonūkuort nu prīdis kūka darynuotuos luodis tyka aizviņ vairuok izmontuotys tekstileju uzglobuošonai. 19. godu symtā dažaidys daudzveideigys, apkoltys i kruosuotys pyuraluodis tyka lītuotys vysā Latvejā, tymā skaitā ari Latgolā. Boguotuokajom i diženuokajom meitom asūt bejušs pat vairuokys pyuraluodis.
Kurzemē, Zemgalē (2. att.) i Vidzemē (3. att.) pyuraluodis tyka nūkruosuotys i ar ūtu rūtuotys kruosainim zīdim, vijeigim augim, vāzem, putynim, goda skaitlim i personvuordu motivim. Rūtuojumim pīdāvāta ari mitologiska nūzeime, pīmāram, storks ness meitai labkluojeibu, svieteibu i augleibu. “Stārķis vispār pervēts tādām pūra lādēm, jo tas nesis svētību meita.i” (stuostejs Voldemārs Dzeguze dz. 853.g., nu Cāsu apr., Rāmuļu pog.).

2_att_bdm_13563_laade_1854_jelgavas_apr

2.att. Pyuraluode. 1854.g. (Atsarūn BDM)

3_att_bdm_35855_valmieras_apr_nauksheenu_pag

3.att. Pyuraluode. 1862.g. (Atsarūn BDM)

Jiùs, bogóti boļeļeņi,
Kù jiùs man ìdevet?
Tàva perktù skreini vadu,
Mòtes austas vyllnòneitis.
(Rēzeknis apr., Sakstagola pag.)

Par tipisku Latgolys pyuraluodi teik saukta „skreine” (4. att.), kuru darynuojušs amatnīki – specialisti pyuraluožu darynuošonā. Jī 19. godu symta vydā i beiguos puordevušs luodis Preiļu, Ludzys, Daugovpiļs, Kruoslovys i cytu Latgolys piļsātu i mīstu tiergūs. Pīmāram, Daugovpiļs apriņķa Pildys pogosta Spiņera sādžā vēļ 20. godu symta suokumā dzeivuojs kaids amatnīks, kurs nūsadorbuojs tikai ar pyuraluožu izgataveišonu i puordūšonu Ludzā.
Latgolys pyuraluodis datiejums, vizualais tāls (forma, kruosa, apkolumi) i nūvītuojums ir atšķireigs nu cytim Latvejis nūvodim. Skreinis izgataveitys 19. gs. vydā i beiguos, tuos ir zylys ci zalis i ūtātys ar spīdūga kruosuojumim, tuos nūvītuotys dzeivojamuos sātys ustobā radzamuokajā vītā. Kūrzemē, Zemgalē i Vidzemē pyuraluodis leluokūtīs tyka uzglobuotys klietīs.

4_att_bdm_27209_fasaade

4.att. Skreine. 19.gs.beigys. (Atsarūn BDM)

Vizuali skreine ir pakšu konstrukcejis luode ar izlīktu vuoku i pacilu, tai var byut uzstuodeitys kuojenis. Vysu skreiņu izmāri ir aptuveni leidzeigi – garums 100 cm, augstums 75 cm, plotums 65 cm. Luodis vertikaluos škautnis apkoltys ar malni kruosuotom skuorda slūksnem, iz vuoka tuos var pa diognali krustuotīs, rūkturi suonūs, īstruoduots sliedziejmehanisms. Ap metalapkolumim kruosuotys malnys linejis, rodūt īspaidu, ka apkolums ir krītni plotuoks. Dažkuort luodis šķautnis ir apkoltys ar eisom horizantalom metala jūsleņom, bet šķautnis malnais kruosuojums, tuos savīnojūt, roda iluzeju par apkolumu.
Skreinis kruosuotys zylā (5. att.) ci zaļā (6. att.) kruosā i rūtuotys ar raibu spīdūga kruosuojumu, kurs veidoj geometriskus zīdu motivus. Spīdūgu kruosys: sorkons, voskons, bolts, ari malns.

5_att_puuralaade_preilji_2010_maijs

5.att. Skreine. 19.gs.beigys. (Atsarūn Preiļu viesturis i lītišķuos muokslys muzejā)

6_att_bdm_5613_laade_balvu_raj_kalna_romulji3

6.att. Skreine. Ap 1850.godu. (Atsarūn BDM)

Latgolys skreinis ir leidzeigys Lītovā lītuotajom i par “kuparim” sauktajom pyuraluodem (7. att.). Lītovā spīdūga ūtejumus veiduoja burkuonā ci batvinī izgrīžūt lapeņu, zīdeņu ci kū cytu, īmārcūt tū kruosā i veidojūt dekorativys nūspīdumu jūslys iz luodis plaknem. Skreinem leidzeigys pyuraluodis tyka izmontuotys ari Augšzemē, kai tys radzams Dvītis palīnys Atālu rejā (8. att.).

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

7.att. Kupars. 19.gs. (Atsarūn muzejā „Sēla” Leitovā) 

8_att_ataalu_rija_puuralaade_fasaade_dvietes_pag_ik_05_07_2012

8.att. Pyuraluode. (Atsarūn Demenis pog. Atālu rejā). 

Raibuos skreinis narūtoj uzkruosuots goda skaitlis ci meitys vuords. Sovukuort iz tom Latgolys pyuraluodem, kurys kruosuotys ar ūtu, dažkuort var byut attāluots ari luodis kruosuošonys i meitys kuozu goda skaitlis. 19. gs. beiguos darynuotajom skreinem bīžuok zynomi ari tūs darynuotuoji i kruosuotuoji, pīmāram, Abrenis apriņkī apzynuotū zaļū skreini darynuojs i kruosuojs Ontons Čerņavskis.
Tykušs lītuotys ari nakruosuotuos i vīnkruosainuos pyuraluodis, formuos leidzeigys skreinem. Nakruosuota pyuraluode radzama Breivdobys muzeja Krīvu zemnīku sātā (9. att.). Tei nav apkolta, bet pīmontāts sliedzenis mehānisms i metala endžis. 19. godu symtā dīzgon bīži lītuotys ari vīnkruosainuos luodis, kurys kruosuojums imitej kūka škīdru (āderiešonys tehnika), kai tys radzams pīmārā nu Rēzeknis apriņķa Makašānu pogosta (10. att.). Kūka škīdrys imitiešonys kruosuojumu veidoj iz tikkū nūkruosuotys luodis ar kemmi valkūt linejis aba kūka škīdrys imitiejumus. Rēzeknis apriņķa Silajuoņu pogosta Leinišķu vīnsātā 1943. godā fiksātū skreini darynuojs leivuonīts Alozs Stara, bet kūka škīdrys imitiejumu zeimiejumu kruosuojs kaids veirīts godūs, latvīts nu Vidzemis, kurs staiguojs apleik i kruosuojs piec pasyutejuma, saukts par „pervali”.

9_att_bdm_7083_5_3_4pagrieziens

9.att. Nakruosuota pyuraluode. 19. gs. beigys. (Atsarūn BDM)

10_att_bdm_12515_latgale_reezeknes_apr_makashaanu_pag_ostmala

10.att. Pyuraluode ar imitātu kūka škīdrys zeimiejumu. 19. gs. beigys. (Atsarūn BDM)

Latgolā tyka lītuotys ari ar rūku apglaznuotuos pyuraluodis, tuos formali leidzeigys skreinem. Ūtātī motivi: zīdi, putyni i kuozu goda skaitli (pīmāram, 1864, 1894, 1884). Eipaši juoizceļ Rēzeknis apriņķa Kaunatys pogosta i tuo rūbežpogostu: Andrupenis, Maltys, Rāznys, Pildys i Rundānu, 19. godu symta vydā darynuotuos pyuraluodis. Latvejis Etnografiskuo breivdobys muzeja kruojumā atsarūn vīna pyuraluode nu Kaunatys pogosta Mičuleviča sātys (11. att.). Tai rakstureiga pakšu konstrukceja, izlīkts vuoks ar pacilu. Kruosuota zaļa, malns jūslu kruosuojums imitej metalapkolumus. Iz prīkšejuos plāksnis attāluoti zīdi, lopys, vāze, kai ari gaiļs ar vystu. Tī simbolizej veirišķuo i sīvišķuo apvīneibu – lauleibu. Tukuma apriņķa Enguris pogostā teiciejs Anfrejs Tīle Pīminekļu Vaļdis darbinīkim 1930. godā zynuoja stuosteit: „Uz lādēm parasti krāsoti – mālēti gaiļi, puķes, stārķi. Gaiļi mālēti, lai čakli pūru dara un ilgi neguļ. Stārķis nesot laimi jaunajam pārim.” Ari iz 19. godu symta beiguos darynuotajim pyura skapim Kaunatys pogostā ar ūtu izzeimuoti leidzeigi motivi kai iz pyuraluodem.

11_att_bdm_1749_fasaade

11.att. Pyuraluode nu Rēzeknis apr. Kaunatas pog. Mičuleviča sātys. (Atsarūn BDM)

Lai ari vēļ 20. gs. suokumā Latgolā bejušs vītys, kur darynuotys skreinis, tūmār pyura uzglobuošonai leluoku pīkrisšonu īgiva skapi i kumuodis. Luodis tyka nūlyktys klietīs ci pyunēs, i tymuos tyka uzglobuoti cyta veida prīkšmati: zyrglītys, kasdīnā nalītuotuos drēbis, iedīņs (gaļa, mylti, pīna trauki), kai ari kaida luode topa par trušu byuri i tamleidzeigi.

Ka jums ir vēļ kaida informaceja ci ari kaidi rokstā napīmynāti Latgolys pyuraluožu pīmāri, byušu cīši pateiceiga, ka īpazeistynuosit mani ar tim. Tys maņ cīši nūdarātu i boguotynuotu pietejumu par Latvejis etnografiskajom pyuraluodem. Muns eposts inese.kundzina@brivdabasmuzejs.lv.

Roksta autore: Mg.art. Inese Kundziņa

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Nūtikšonu kalendars

Sep
30
Pīk
11:30 Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
Sep 30 @ 11:30 – 13:00
Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
J. Soikāna Ludzys muokslys škola aicynoj pīsasaceit iz seminaru, kurā Imants Klīdzējs (Mg.art, LMA doktorants, Salacgreivys muokslys školys direktors) stuosteis par muokslinīku, keramiki, arhitektu Pēteri Martinsonu. Pīsasaceit var ITE.