Apdzeivuotuos vītys Latgolys regionā 15.–16. gs.

Apdzeivuotuos vītys Latgolys regionā 15.–16. gs.

14. gs. pyrmajā pusē tagadejuos Vydzemis i Kurzemis teritorejā izaveiduoja pyrmuos apdzeivuotuos vītys, kas gon piec statusa, gon plateibys, gon apdzeivuoteibys bleivuma beja cīši dažaidys. Raksteitajūs viesturis olūtūs ituos vītys apzeimej ar dažaidim vuordim: urbs, civita, oppidum, hakelwerk, fleck, weichbild i c. Piļsātys īrosti izaveiduoja drūšuos i izdeveiguos vītuos – pi pilim i sauszemis ci iudiņscelim. Bīži piļsātys cīši pīsakļuove piļs myurim. Livonejā par piļsātys tipa apdzeivuoteibu runoj Tartu (agruok – Tērbata, vuociski – Dorpat), Tallinys (Reval), Rakveris (Wesenberg), Pērnavys (Pernau), Narvys (Narva) i Vīlandis (Fellin) gadīnī tagadejuos Igaunejis teritorejā, kai ari Reigys (Rigensis), Kuldeigys (Goldingen), Aizputis (Hasenpoth), Limbažu (Lemsal), Kūknesis (Kokenhusen), Valmīrys (Wolmar) i Cāsu (Wenden) gadīnī tagadejuos Latvejis teritorejā. Kai radzams, apdzeivuotuos vītys ar piļsātys tīseibom naizaveiduoja Latgolys regionā. Rūnās vaicuojums – deļkuo? Latgolys regionā beja vysmoz treis vītys – Dinaburga, Rēzekne, Ludza – , kurom beja potencials izaveiduot par piļsātom, tok Livonejis pastuoviešonys laikā (13.–16.gs.) tys nanūtyka. Apsaviersim itūs vītu veiduošonūs.

 1

1. att. Apdzeivuotūs vītu izvītuojums Latgolys regionā 15.–16. gs. (Olūts: Autora veiduota karte. Saturiskuos informacejis olūti: Pāvulāns, V. Satiksmes ceļi Latvijā XIII- XVII gs. Rīga, 1971.; Weczerka, H., Bruns, F. Hansische Handelsstraßen. Atlas. Köln, 1962.)

Dinaburgys apdzeivuotuo vīta

Dinaburgys (Dünaburg) piļs izveiduota 13. gs. 70. godūs Vuocu ordiņa Livonejis atzora teritorejā. Piļs funkcionali kolpuojuse kai militars atbolsta punkts pret lītuvīšim, kū aplīcynoj bīžī lītuvīšu uzbrukumi. Piļs ceļšonys vītai ir izvālāts agruokais latgaļu piļskolns ar izdeveigu geografiskū nūvītuojumu – pi Daugovys upis storp divom gravom. Vīta izdeveiga: pi aktivi izmontuota iudiņa ceļa i labi nūcītynuotys piļs. Vajadzeigī apstuokli, lai izaveiduotu piļsāta.

4

2. att. Pi Dinaburgys piļs apdzeivuotuos vītys apbyuvis plans piec arheologiskuos izpietis (Olūts: Mugurēvičs, Ē. Arheoloģiskās liecības par Livonijas ordeņa piļu apbūves attīstību Latvijas teritorijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. sēj. Rīga, 1994. 93.- 108. lpp.)

Apdzeivuota vīta pi Dinaburgys veidojusēs piļs rītumu pusē pret Daugovys upi. Tei bejuse izvītuota iz pret Daugovu asūšuos terasis, kas topografiski atsarūn aptuveni 16 m zamuok nakai piļs pamati. 1982., 1983. i 1987. godā itymā vītā arheologiskūs izrokumus veice arheologa i viesturnīka Ēvalda Mugurēviča vadeituo ekspediceja. Terasi nūsaceiti var sadaleit divejuos daļuos – tei daļa, kas agruok nūskoluota, i tei, kas sasaglobuojuse. Izrokumi nūtyka taišni terasis nūskoluotajā daļā, aptuvani 400m2 plateibā. Interesanti, ka kultursluoņs ir aptuvani 3,7 m, nu kurim 2 m attīcynojami iz vydslaiku piļs apdzeivuoteibys laiku, bet dziļuokais sluoņs – iz laiku pyrms piļs ceļšonys. Tys nūzeimoj, ka pi agruokuos latgaļu piļs ari bejuse apdzeivuota vīta.

Vydslaiku perioda apdzeivuotajā vītā bejušs izvītuotys guļbyuvis tehnikā rysynuotys ceļtnis. Tom bejuse vīna telpa (parosti ap 13 ci 30m2 lelumā), kas apsiļdeita ar muola kleķa kruosni. Greida bejuse izlykta nu plāstim dielim ci opolkūkim. Dažom ceļtnem bejušys nalelys taišnstyurveida pībyuvis. Ceļtnis izvītuotys divejuos rynduos, i storp ryndom bejuse eja ci nūsaceita ūļneica. Apdzeivuotū vītu ītviers akmiņs aizsorgmyurs (1,4–1,7m bīzs!). Arheologiskūs izrokumu rezultatā īgiutī atrodumi līcynoj, ka apdzeivuotuos vītys īdzeivuotuoji nūsadorbuojuši pa lelam ar omotnīceibu, tierdznīceibu i lauksaimnīceibu. Taitod apdzeivuotuo vīta, kai leluokuo daļa apdzeivuotū vītu Latvejis teritorejā, sovā suokūtnejā atteisteibys fazē bejuse agrara. Svareiga lūma bejuse omotnīceibai – dzeļža i bronzys apstruodei. Vītā atrostys gon vuociskuos, gon vītejuos izceļsmis īdzeivuotuojim (vysuvaira latgalim) rakstureigys lītys. Taitod vītu apdzeivuojuse jaukta sociala grupa.

Vīta sovā tipologejā cīši leidzeiga cytom apdzeivuotom vītom, kuruos bejuse jaukta sociala kūpīna. Tū, deļkuo itei vīta naizaveiduoja par piļsātu, ruodīs, nūsaceja vairuoki apstuokli. Pyrmkuort, vīta vysu sovu pastuoviešonys laiku ir bejuse pakļauta lītuvīšu uzbrukumim. Uzbrukumi beja 13. gs. ūtrajā pusē izreiz piec tuos izceļšonys, 1305., 1396., 1418. i 1481. godā. Divejis reizis piļs nūpūsteita ci izpūsteita. Vystycamuok, taišni militarī konflikti traucēja pi piļs asūšajai apdzeivuotajai vītai atsateisteit. Ūtrkuort, apdzeivuoteiba radeita dīzgon šaurā vītā – storp Daugovys upi i pili. Ka ari apdzeivuotuo vīta byutu variejuse atsateisteit, tai ar laiku gluži dabiski tryuktu vītys i tū pīsanuoktu puorceļt (leidzeigi, ruodīs, tys nūteik Bauskys gadīnī).

15. gs. 20. godūs itū apdzeivuotū vītu pi piļs sauc par fleck, kas statusa ziņā nabeja piļsāta, bet tai beja taida ci sovaiduoka veida centraluos vītys funkcejis. Itys beja apdzeivuoteibys veidojums strorp piļsātu i cīmu.

Rēzeknis apdzeivuotuo vīta

Rēzeknis (Rositen) piļs izveiduota 13. gs. ūtrajā pusē Vuocu ordiņa Livonejis atzora teritorejā. Nūcītynuojums ar tīšu nūruodi iz Rēzeknis myura pili raksteitajūs olūtūs mynāts tikai 1324. godā. Piļs funkcionali kolpuojuse kai militara atbolsta punkts pret pleskavīšim i lītuvīšim. 14. gs. pilei vairuokkuort uzbrukuši gon vīni, gon ūtri. Piļs ceļšonys vītai ir izvālāts agruokais latgaļu piļskolns ar izdeveigu geografiskū nūvītuojumu pi Rēzeknis upis iz atseviški stuovūša kolna, kuru nu puorejom trejom pusem īskaun Rēzeknis vacupis gultne. Vīta izdeveiga: pi aktivi izmontuota sauszemis ceļa i labi nūcītynuotys piļs. Vajadzeigī apstuokli, kab izaveiduotu piļsāta.

2010. godā iz zīmelim nu Rēzeknis piļskolna nūtyka arheologiskuo izpiete, kuru vadieja arheologs Uldis Kaliejs. Teritoreju paredzēja apbyuvēt, deļtuo tūpūšuo byuvlaukuma teritorejā izpiete tyka veikta vairuokūs izrokumu laukumūs. Izpietis rezultatā atsevišķūs izrokumu laukumūs (viertīs attālu nr. 3) tyka atkluotys divu celtņu puorsaūgļuojušs konstrukciju palīkys ar akmiņa kruovuma kruosnim i puortu. Veicūt puorsaūgļuojušajim kūkim datiejumu, atsakluoja, ka ituos konstrukcejis saistomys ar 16. gs. suokumu i 16. gs beigom.

5

3. att. Rēzeknis piļs vīta orto-foto kartē. Ar dzaltanu apzeimuota Rēzeknis piļs vīta. Ar sorkonu atzeimuota aptuveni tei teritoreja, kur tyka atkluotys celtņu konstrukcejis. Ar zylu apzeimuotys divejis natuoli nu piļs atrodušuos vydslaiku kopsātu vītys. (Olūts: Autora veiduota. Kartis pamata olūts: www.kurtuesi.lv )

Arheologiskī izrokumi zynomā mārā apstyprynoj ari raksteitūs viesturis olūtu zinis par teritoreju pi Rēzeknis piļs. Tai, par pīvadumu, 1467. godā Vuocu ordiņa Livonejis atzora mestrs Johans fon Mende (Johann von Mengede, omotā 1450.–1469.) izdeve privilegeju, kurā raksturuots ordiņa bruoļs Georgs Grundis (Georgio Grundis). Tī raksteits, ka piec vacom viestulem zynoms, ka jis Rēzeknē izcieļs sātys (aedificium extruat), kai ari tī bejuse tierguotova (taberna) ar tierguošonys tīseibom. Sovpus 1523. godā Vuocu ordiņa Livonejis atzora mestrs Volters fon Pletenbergs (Wolter von Plettenberg, omotā 1494.–1535.) nūdūd Matejam Telgermanim (Mathie Telgerman) kai likumeigajam maņtinīkam nadrūšu zemi Rēzeknis nūvodā, kur cīši pi Rēzeknis piļs atsarūn tierguotova (taberna). Tuo poša goda 14. decembrī izdūts leidzeigs dokuments, kurā mynāts pi Rēzeknis piļs cīši asūšs krūgs (domum cauponariam). Taipat 1478. godā ir mynāts duorzuoju duorzs (kolgarden) pi piļs i patmalis ar aizsprūstu (moelen mit stowwingen). Ruodīs, ka ituos fragmentaruos zinis aplīcynoj taidys ci sovaiduokys apdzeivuoteibys asameibu uorpus piļs. Tok itai apbyuvei nav bleivs i nūslāgts raksturs. Rēzeknis piļs apleicīnē vydslaikūs pastuoviejušys divejis kopsātys. Obejis beja situātys Rēzeknis upis kreisajā krostā (viertīs attālu nr. 5). Ari raksteitī olūti nu 1478. goda aplīcynoj, ka Rēzeknis piļs tyvumā pastuoviejuse kristeiguo kopsāta (kerkhove), pi kurys bejs duorzs. Radzams, ka ap Rēzeknis pili asūšuo teritoreja tyka struktureita i tī veiduojuos vysi vajadzeigī elementi, kab izaveiduotu nūpītna rakstura apdzeivuota vīta. Tok tys nanūtyka. Taipat kai pi Dinaburgys piļs, ari itymā regionā apdzeivuotuos vītys izveidi nūsaceja atsarasšonys vīta. Pyrmkuort, Rēzeknis piļs 14. gs. pīdzeivoj vairuokkuortiejus lītuvīšu i pleskavīšu uzbrukumus, kuru deļ teik izpūsteita Rēzeknis apleicīne. Rēzeknis piļs beja vīns nu svareiguokajim Livonejis atzora nūcītynuojumim pi Livonejis uorejuo rūbeža, i itei funkcionalitate ari nūsaceja atteisteibys prioritatis. Tei nabeja saimnīciska, bet militara funkceja. Ūtrkuort, acimradzūt satiksmis i tierdznīceibys naleluo intensitate tīšā mārā ītekmēja apdzeivuotūs vītu veiduošonūs. Rēzeknis apvyds, lai gon tū caurveja tierdznīceibys ceļš, beja nūškierts nu sauszemis tuolsatiksmis celim. Juodūmoj, ka itam apstuokļam beja byutiska lūma.

Ludzys apdzeivuotuo vīta

Ludzys (Ludzen) piļs izveiduota 15. gs. pyrmajā pusē Vuocu ordiņa Livonejis atzora teritorejā. Nūcītynuojums pyrmū reizi raksteitajūs olūtūs pīmynāts tikai 1433. godā, i tuo pastuoviešanu aplīcynoj ari Ludzys piļs īkšpogolmā atrostuos monetys nu 1422.–1426. goda. Piļs funkcionali kolpuojuse kai militara atbolsta punkts pret Moskovys Krīvzemis karaspāku, kurs uzbruka pilei ci tuos apleicīnei 15. gs. beiguos i 16. gs. suokumā. Piļs ceļšonys vītai ir izvālāts 18 m augsts paugurs ar dabiski stuovom nūguozem. Vīta izdeveiga: pi sauszemis ceļa i labi nūcītynuotys piļs. Vajadzeigī apstuokli, kab izaveiduotu piļsāta.

7

4. att. Ludzys piļs plans. (Olūts: Neumann, W. Die Ordensburgen im sog. polnischen Livland. In: Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands, Bd. 14. Riga, 1890.)

Par Ludzys vītu raksteituos zinis ir vysskūpuokuos, i tikai vīns 1537. goda izlieņuošonys dokuments līcynoj, ka piļs prīškā atsarads krūgs i duorzs. Itei ir cīši moza nūruode, kas nikuo daudz napasoka. Mes varim tikai pījimt, ka pi piļs atsaroduse apdzeivuota vīta. Tys, kur tei tipografiski atsaroduse, niu bez arheologiskuos izpietis nav nūsokoms. 1599. goda revizeja miņ, ka pi piļs atsaroda bazneica i tī bazneica asūt bejuse jau seņ, tikai īprīkšejū nūdadzynuojuši moskovīši. Leidz ar tū varim pījimt, ka ari ākys veidojušuos bazneicys tyvumā. Piec statusa apdzeivuotuo vīta, vystycamuok, beja leidzeiga tom, kas atsaroda pi Dinaburgys i Rēzeknis piļs. Niu nikas vairuok nav zynoms. Leidz ar tū ir gryuts runuot par tū, deļkuo apdzeivuotuo vīta naizaug leidz piļsātys statusam. Īspiejams, tū nūsoka tī poši apstuokli, kas nūsaceja apdzeivuotūs vītu atteisteibu pi īprīšk mynātajom pilim: izteikta militara funkcija, bīžī militarī konflikti i topografiskais nūvītuojums Livonejā.

Secynuojumi

Latgolys regionā apdzeivuotūs vītu atteisteibu ītekmēja vairuoki pragmatiski apstuokli, kai, par pīmāru, nūvītuojums, kas nūsaceja gon vītu funkcionalū fokusu, gon vītu topografeju attīceibā pret puorejū Livonejis teritoreju. Lelā mārā simptomi Latgolys regiona nūškierteibai ir nūvārojami jau Livonejis laikā, ka jam vārā tū, ka saimnīciski mudruok atsateista taišni tuos teritorejis, kur ir bleivuoka i dinamiskuoka saimnīciskuo vide. Latgolys regionā dīvamžāļ itei vide tai ari naīgiust dinamiku. 

Roksta autors: Mag. hist. Edgars Plētiens

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

There are no upcoming events.