“Kolnasāta” 11. majā – varganis, vabalis i muola pūdi

“Kolnasāta” 11. majā – varganis, vabalis i muola pūdi

Jacinta.Bicane“Kolnasātā” gostūs ir eirgeļneica Jacinta Bicāne. Jei pastuosteis par Latgolys ierģeļu dīnom, kas suocās 11. majā i skanēs leidz pat 26. majam. Taids pasuocīņs Latgolā nūteik jau catūrtū reizi.
Jacinta studej magistranturā JVLMA varganistu klasē. Jau nu bierneibys guojuse bazneicā, dzīduojuse. Suokumā spielēja klavīris, vāluok – varganis. Niu vuica ari bārnus Aglyunys bazneicā.
Intervejā ”Kolnasātai” Jacinta stuosta par Catūrtajom Latgolys Vargaņu dīnom, kuruos ari poša īsasaista, kai ari par sovu saisteibu ar muzyku, varganem i jūs vītu Latgolys kulturā.

Reportaža nu Pūdnīku dīnu
Rēzeknis nūvodā nūtykušys kuortejuos tradicionaluos Pūdnīku dīnys. Itys ir jau 33. pavasars, kod sevkurs varēja apsavērt muola puortapšonys procesu, apsarunuot ar keramikim i paraudzeit atsasēst pi pūdnīka ripys.
Ari itūgod tyka kurynuots pūdnīku ceplis i dīnys gaismu īraudzeja vaira kai 300 jaunu muola darynojumu. Seikuok par itū Latgolā tradicionalū pasuokumu stuosteis Guna Zvīdre.

Vuordineicā Ilze Sperga pastuosteis pardrupeit cytaidim pavasara putinenim. Tī gon nav nikaidi putineni, a cyta dzeiva radeiba.
Atbiļde ir meiklē: “Malns kai valns, nav valns; rūk kai cyuka, nav cyuka; graud kai pārkiuņs, nav pārkiuņs; skrīn kai putyns, nav putyns.” Pa zemi rūkās, pa gaisu lidoj, tok nav ni cyuka, ni putyns. Da i vēļ malns i ryuc kai pārkiuņs.
Ka gribi izzynuot vaira par itū valnu i cyuku, klausīs raidejumu.

Ite kora “VIVAT” dzīduotuo latgalīšu tautys dzīsme “Tymsā mani tautys vede”, vīna nu solistu – Jolanta Bicāne.

Dzīsmi araņžiejuse Ilona Rupaine, dirigents Juoņs Veličko. Īroksts nūtics Reigā 2010. goda 20. martā.

.

Zinis eisumā

Bolvūs kotra mieneša ūtrajā sastdīnē nūteik lauku lobumu tierdzeņš. Tierguotuoju pīduovuotūs preču kluostā ir kai rūkdorbi, tai dažaidi lauku produkti i saimnīceibai nūdereigys lītys.
Lauku lobumu tierdzeņus reikoj Zīmeļlatgolys Biznesa centrs sadarbeibā ar Bolvu nūvoda Turisma informacejis centru, Biznesa inkubatoru i Bolvu Kulturys i atpyutys centru.

TV3 šovā “Koru kari” uzvariejs Rēzeknis Zaļūs pakolnu kūrs dzīduotuoja Normunda Zuša vadeibā. Myusu dzīduotuoji varēs zīduot leidzekļus Rēzeknis slimneicai i pīsadaleit Pasauļa koru olimpiadis Čempionu konkursā Popmuzykys i šova koru kategorejā.
Rēzeknis Zaļūs pakolnu kors byus pyrmais dalinīks nu Latvejis, kas pīsadaleis pasauļa leluokajā koru dzīduošonys pasuocīnī – Pasauļa koru olimpiadē, kas 2014. godā nūtiks Reigā, Eiropys kulturys golvyspiļsātys programys laikā. Pasauļa koru olimpiadē 20 000 dalinīku nu 70 vaļstu sasaceņss konkursa 29 kategorejuos.

Kab veicynuot kuorteibu sātu teritorejuos, Bolvūs reikuos konkursu “Sakūptuokīs eipašums”. Vierteišona nūtiks pīcuos grupuos: individualuos sātys, daudzdzeivuokļu sātys, dzeivūkļu sātu balkoni i lodžejis, sabīdriskūs sātu teritorejis i uzjāmumi, sabīdriskuos i darejumu īstuodis. Viertēs sātys kūpejū īspaidu, celeņus, augu kompozicejis, sadereigumu, atpyutys vītys, arhitektoniskuos formys i sātys zuoleiti. Eipašumus viertēs nu 15. maja leidz 25. juļam, div reizis. Uzvarātuojam nūvoda svātkūs daškiers Atzineibys plāksni i bolvu. Eipašumus konkursam var pīsaceit leidz 15. majam.

Bolvu piļsātys stadiona rekonstrukcejis projektā paradzāts sataiseit myusdīnu praseibom atbylstūšu sporta laukumu i kuormu ar tribinem, kuruos paradzāts 600 vītu. Kuormā paradzāts īprojektēt slāgtū skrejceļu, trenažīru zāli, gierbtuvis, kopejneicu, telpys trenerim i daudz kū cytu. Ar byuvnīceibys projektu var īsapazeit www.balvi.lv.

Bolvūs padūtys Goda bolvys kulturā “Myusu lapnums”. Nominaceju īgivieji ir cylvāki, kas snīguši byutisku īguļdejumu kulturys nūzarē Bolvu nūvodā. Nominaceju “Goda cylvāks kulturā 2012″ sajēme: Daiga Jēkabsone par īguļdejumu folklorys nūzaris saglobuošonā i pylnveiduošonā; Zinaīda Logina kulturys nūtykumu atspūguļuošonā i populariziešonā; Ilze Pugača par radūšū darbneicu i izstuožu organiziešonu Tilžys pogostā; Māris Lāpāns par aktivu leidzdaleibu kulturys dzeivē i Olga Reče par vizualuos muokslys populariziešonu.
Nominaceju “Goda pasuokums” īkštelpuos sajēme Ruta Cibule par ceļojūšū izstuodi “Latgolys dvieseles tulkam Mikeļam Bukšam 100″; taipat ari Dzīdūšuo Laicānu saime LNT šovā; Bolvu Centraluos bibliotekys kolektivs i Gruomotu svātki Bolvūs. Nominaceju “Goda pasuokums” breivdobā sajēme: „Mākslas dienas 2012.”, Eiropys kulturys montuojuma dīnys Bierzpilī i Tilžys pogosta svātki.

.

Kulturys nūtykumu afiša

Nu 15. maja leidz 15. oktobram nūteik akceja “Zalta rūku ceļš Latgolā”, kū organizej Ludzys amatnīku centrs sadarbeibā ar Latgolys muokslys i amatnīceibys centru Leivuonūs i atbolsta Latgolys regiona atteisteibys agentura. Tei ir turisma akceja, kurā pīsadola Latgolys amatnīki i meistari, demonstrejūt i vuicūt sovus omotus i zynuošonys.

Aglyunys bazilikys Boltajā zalā 15. majā nūtiks X jaunūs vokalistu konkurss „Dzīžu Dīva Muotei”, kū organizej Aglyunys bazilikys Kuora škola. Konkursā pīsadaleis bārni 3 vacuma grupuos i dzīduos 3 dzīsmis. Konkursā tiks nūsaceiti uzvarātuoji kotrā vacuma grupā, kai ari tiks pīškierta Leluo bolva i puorsteiguma bolvys dažaiduos nominacejuos.
Nu 3. leidz 20. majam Reigā nūteik Daugovpiļs teatra dīnys, kuru laikā vairuokūs teatrūs varēs nūsavērt 7 daugovpilīšu izruodis latvīšu, latgalīšu i krīvu volūduos.
Tymā skaitā 18. majā Latvejis Nacionalajā teatrī reidzinīkim byus īspieja nūsavērt pārņ latgaliski īstudātū izruodi „Vosorys saulgrīžu burvesteibys” – Monikys Zīlis lokalizātuos Šekspira lugys īstudejums.

15. majā nu 13 leidz 17:30 stuņžu  Reigā, Latvejis Nacionalajā bibliotekā nūtiks Ludzys dīnys “Nūvoda celi Reigā”. Jūs laikā varēs nūsavērt Herca Franka dokumentalūs kinu fragmentus, pīsadaleit Ludzys amatnīku darbneicuos i nūsaklauseit folklorys kūpys “Rīkšova” i Tihovsku saimis dzīsmis.

Taipat 18. majā Latgolys viestnīceibā GORS nūtiks kinys “Vīna vosora deļ vysu” pirmizruode. Kinys režisors ir Edgars Blinovs. Kina ir par kaidu nūmaļu lauku sātu, kur mīreigai dzeivoj i lauku dorbus struodoj kaids pracāts puors i jūs unučka, a nu uorzemu atsagrīž jūs dāls i bārnu grib pajimt sev leidza. Mīreiguo dzeive ar tū ir cauri, koč varbyut nikuo mīreigai tī nikod nav ari bejs.

Nu 20. leidz 25. majam Latgolys viestnīceibā GORS nūtiks pyrmuo Latgolys kinu nedeļa. Juos laikā tiks ruodeitys dažaidu laiku i veidu kinys par Latgolu i latgalīšim. Tymā skaitā sovu pyrmizruodi pīdzeivuos Ilzis Kungys-Melgailis dokumentaluo kina “Bruoli Varslavāni”.

Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā apsaveramys div izstuodis.
Izstuodē “Īpazeisti dzymtū zemi” var apsavērt atkluotnis ar Latvejis skotim, kas izdūtys 20. godu symta 30. godūs piec vaļsts prezidenta Kārļa Ulmaņa aicynuojuma “Apceļoj dzymtū zemi” i kuo mierkis beja veicynuot turismu i popularizēt skaistuokuos Latvejis vītys.
Ūtrā izstuodē “Kuortu kuortom” leidz 19. majam sovus dorbus nu gofrātuo kartona ruoda dizaineris Aina Mālmeistere, Iveta Pērkuone i Vīva Ieviņa. Tī apsaveramys gofrātuo kartona mebelis, kas dūmuotys kai birojim, sapuļcem i seminarim, tai sātai i gostu sajimšonai. Izstuodē radzami ari kartona gaismys kermeni, kartona capuris i bļūdys.

.

11. maja “Kolnasātys” īroksts

.

Raidejuma komanda: Aigars Runčis, Daira Kokoreviča i Ilze Sperga.
Ka raidejums nasuoc skanēt automatiski, tod klausīs ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Nūtikšonu kalendars